Zinātnieks tuvplānā - Juris Siliņš (Rīgas Tehniskā universitāte)

Foto: Juris Siliņš laboratorijā un pēc šaha spēles dzerot tēju .

Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieku?
Jā!

Kas tev visvairāk patīk zinātnieka profesijā?
Patīk, ka mans darbs ir arī mans hobijs.

Kādu mītu par zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Ne visi zinātnieki valkā brilles un ne visiem galds nokrauts ar grāmatām.

Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Šahs.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Man šķiet, ka nav tāda filmu žanra, kas kaut nedaudz līdzinātos zinātnei.

Mīļākā filma?
“Brokastis “Tifānijā””

Mīļākā grāmata?
“Meistars un Margarita”

Kāda mūzika vai dziesma tevi vienmēr iedvesmo?
Patīk klasiskā mūzika, īpaši viduslaiku garīgā mūzika.

Ja tu nebūtu zinātnieks, ko tu darītu?
Iespējams, kļūtu par klīnisko farmaceitu psihiatriskajā slimnīcā.

Ja tu varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru zinātnieku – dzīvu vai mirušu –, kurš tas būtu?
Nikola Tesla.

Zinātnieks tuvplānā - Artūrs Ņikuļins (Elektronikas un datorzinātņu institūts)

Attēlā: Artūrs bērnībā un šobrīd.

Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieku?
Es sevi uzskatu par mākslīgā intelekta (MI) pētnieku, taču bērnībā nesapņoju kļūt par zinātnieku. Patiesībā man par prātā nevarēja ienākt, ka strādāšu MI jomā. Skolas gados MI kā tāds vēl nebija. Man diezgan labi padevās matemātika un patika fizika, taču datorzinātnes noteikti nebija manu interešu lokā. Informātika man patika tikai nedaudz. Skolā mācījāmies pamatjēdzienus, piemēram, Microsoft Office un vienkāršus algoritmus.

Es neuzaugu, sapņojot kļūt par zinātnieku; drīzāk sekoju tam, kas piesaistīja manu uzmanību, un ļāvu sev tajā virzienā attīstīties. Man patīk ļauties straumei.

Kas tevi pamudināja pievērsties zinātnei?
Es bērnībā zināju, ka izvēlēšos kaut ko tehnisku un ideālā gadījumā – arī radošu. Mācoties bieži klausījos mūziku, un šis tehniskās un radošās jomas apvienojums palīdzēja saprast, ko vēlos darīt. Mākslīgajam intelektam pievērsos tāpēc, ka sapratu, cik spēcīgs un daudzveidīgs tas ir kļuvis – no sarežģītiem analītiskiem uzdevumiem līdz māksliniecisku attēlu ģenerēšanai, mūzikas komponēšanai un jēgpilnu padomu sniegšanai ikdienas dzīvei. Šī joma joprojām ir tālu no pilnības, un tas mani motivē. Man patīk izzināt, kā šīs sistēmas darbojas, un patīk izvērtēt jaunu pētniecības virzienu iespējas.

Kas tev visvairāk patīk zinātnieka profesijā?
Laikam tā ir nepieciešamība pastāvīgi apgūt ko jaunu. Lai gan daudzi pamatprincipi paliek nemainīgi, pētnieki visā pasaulē turpina veidot inovatīvas metodes, balstoties uz šiem sen izveidotajiem pamatiem. Dažreiz šis process noved pie patiesi radošiem atklājumiem, kas padara zinātni par iedvesmojošu un dinamisku nodarbi.

Man patīk vērot ātrumu, kādā attīstās jaunas idejas. Lasot aktuālās zinātniskās publikācijas un piedaloties zinātniskajās konferencēs, varu apmainīties idejām ar zinātniekiem no visas pasaules. Šī nepārtrauktā intelektuālā kustība un zinātkāres vadītais progress ir tas, kas man sagādā vislielāko prieku.

Kādu mītu par zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Mīts, ko gribētu kliedēt, ka visi zinātnieki valkā laboratorijas halātus un aizsargbrilles. Bērnībā es tieši tā iztēlojos zinātnieku, bet realitāte, vismaz manā jomā, ir pavisam citāda. Lai gan ir laboratorijas, kurās joprojām nepieciešams īpašs apģērbs, mūsdienu zinātniskais darbs ir daudzveidīgāks.

Vairumā gadījumu zinātne vairāk līdzinās ceļa kartes izstrādei: problēmas analīzei, risinājuma plānošanai un ideju ģenerēšanai kopā ar kolēģiem. Aizsargbrilles parasti parādās tikai pēdējā testēšanas posmā – ja nu kaut kas eksplodē. Un, ja tā notiek, mēs vienkārši atgriežamies pie posma, kurā plānojam un analizējam.

Kas ir dīvainākais vai negaidītākais, ko esi iemācījies savā jomā?
Visnegaidītākais, ko esmu atklājis, ir tas, cik daudz paralēļu varam vilkt starp mākslīgo intelektu un cilvēka prātu. Mani patiesi pārsteidza atklājums, ka mākslīgais intelekts var komponēt mūziku un radīt mākslas darbus. Tās ir spējas, kuras kādreiz uzskatījām par unikāli cilvēciskām. Izstrādājot tehnoloģijas, cilvēce bieži idejas smeļas dabā vai pašā cilvēkā.

Arī mākslīgais intelekts izmanto uzmanības mehānismus, lai koncentrētos uz svarīgām detaļām pirms galīgā lēmuma pieņemšanas – MI mācās parametrus, uz kuriem balstās un tad izmanto iegūto pieredzi. Daudzējādā ziņā darbs ar mākslīgo intelektu ir līdzīgs bērna mācīšanai – mācīšanās procesa vadīšanai, veidošanai un uzraudzībai. Tas var šķist nedaudz satraucoši, taču šo procesu joprojām var kontrolēt.

Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Es teiktu, ka šahs. Man kopumā patīk galda spēles, bet šahs ir topa augšgalā. Iespējamo pozīciju skaits pārsniedz atomu skaitu Visumā, kas nozīmē, ka spēli nekad nevar pilnībā atrisināt ne cilvēki, ne mākslīgais intelekts. Mani pārsteidz, ka MI ir daudz spēcīgāks par jebkuru cilvēku šaha spēlētāju. Mākslīgais intelekts var ļoti labi vispārināt un pat demonstrēt radošuma formas, izvērtējot pozīcijas, kas nekad nav parādījušās nevienā datubāzē.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Noteikti zinātniskā fantastika, jo zinātne vienmēr šķiet soli priekšā apkārtējai pasaulei. Daudzas idejas joprojām ir eksperimentālas, un dažas labāk tās paturēt laboratorijā, vismaz tik ilgi, līdz tās nobriest. Par zinātnieka prātu un kādi procesi tajā norisinās, būtu atsevišķs stāsts. Lai atrisinātu kādu gadu desmitiem pastāvošu zinātnes problēmu, tajā noteikti ir radošums, iespēju iztēlošanās un jaunu risinājumu atrašana. Šobrīd MI jau ir kļuvis par rīku, kas var piedāvāt jaunu pieeju vai paplašināt iespēju klāstu.

Kāda ir tava mīļākā filma?
Man ir vairākas mīļākās filmas, gan zinātniskas, gan nezinātniskas. Filmās mēģinu rast piedzīvojumu sajūtu, kaut ko tādu, kas rezonē emocionāli. “Atpakaļ nākotnē” ir lieliska triloģija, kas man ļoti patīk, un “Zaļā jūdze” ir vēl viena filma, kas man palikusi atmiņā. Es novērtēju arī labas komēdijas, un viena no manām mīļākajām ir Bolivudas filma “3 idioti” – filma, kuru es patiesi iesaku.

Kāda ir tava mīļākā grāmata?
Kā latvietim mani dabiski piesaista latviešu literatūra. Tā ir sirsnīga, ar bagātu valodu un tā palīdz gūt atslodzi no ikdienas. Piemēram, Brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki” vai Ilzes Indrānes “Lazdu laipa”. Man patīk arī krievu rakstnieka Dostojevska daiļrade; viņa grāmatās ir dziļas pārdomas par cilvēka dabu. Viņa tēli ir daudzšķautņaini un, stāstam attīstoties, atklāj arvien jaunu psiholoģisku dziļumu.

Runājot par zinātnisko literatūru – aktīvi sekoju līdzi pētījumiem un jaunākajiem sasniegumiem, lasot tiešsaistes resursus. Lasīt grāmatu ir unikāls piedzīvojums, tāpēc daiļliteratūru lasu grāmatas formātā, savukārt zinātnisko vai tehnisko literatūru labāk lasu datora ekrānā.

Kāda mūzika vai dziesma tevi vienmēr iedvesmo?
Kad strādāju, man patīk klausīties lēnāku mūziku, piemēram, blūzu vai klasisko mūziku. Cenšos saglabāt iekšēju mieru, kas, manuprāt, zinātnē ir būtiski. Mūzika palīdz ārpasaules haotisko informāciju izlaist caur sevi un piešķirt tai jēgu un struktūru.

Ja tu nebūtu zinātnieks, ar ko tu nodarbotos?
Godīgi sakot, man ir grūti sniegt perfektu atbildi uz šo jautājumu. Kā jau minēju iepriekš, es mēdzu ļauties straumei un koncentrējos uz to, kas mani patiesi interesē. Jaunas intereses bieži rodas ar kaut ko nodarbojoties – procesā. Man patīk strādāt komandā, bet es arī novērtēju brīžus, kad varu pasēdēt vienatnē un vienkārši padomāt.

Tomēr, ja man būtu jāizvēlas alternatīvs ceļš, es droši vien strādātu telekomunikāciju jomā. Bakalaura grādu rakstīju par šo jomu un tāpēc diezgan viegli varu iztēloties sevi strādājam, piemēram, “LMT”.

Ja tu varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru zinātnieku – dzīvu vai mirušu –, kurš tas būtu?
Būtu interesanti parunāt ar zinātnieku, kurš strādā jomā, ko es mazāk saprotu. Piemēram, interesanta joma ir kvantu mehānika. Es domāju, ka Ričards Feinmans būtu ideāls sarunu biedrs, jo viņš mācēja sarežģītas idejas izskaidrot vienkāršā un saistošā valodā.

Zinātnieks tuvplānā - Anzelms Zukuls (LU Cietvielu fizikas institūts)

Foto: Anzelms darbā kopā ar kolēģi veic citronu eksperimentu un Anzelms ar kaķēniem.

Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieku?
Jā, sapņoju gan.

Kas tevi iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Manu zinātkāri rosināja nanotehnoloģijas – mazās un sarežģītās sistēmas, kā arī saistīja nanotehnoloģiju inovatīvais aspekts.

Kas tev visvairāk patīk zinātnieka profesijā?
Mūsdienās zinātniekiem ir pieejams plašs interesantu pētniecības iekārtu un metožu klāsts, kas padara darbu aizraujošu un ļauj izzināt daudzus zinātnes noslēpumus.

Kādu mītu par zinātniekiem gribētu kliedēt?
Piemēram, mīts, ka zinātnieks ir vienpatis, kas tērpies baltā halātā darbojas laboratorijā un veic kaut kādus trakus pētījumus. Mēs strādājam kopā. Patiesībā atklājumi un attīstība notiek, apvienojot dažādu jomu zināšanas un pieredzi – zinātne ir ļoti starpdisciplināra. Plašāks skats uz kādu zinātnisku problēmu ļauj notikt jauniem atklājumiem.

Kas ir dīvainākais vai negaidītākais, ko esi iemācījies savā jomā?
Tas, ka vienam un tam pašam materiālam dažādās situācijās var būt ļoti daudz un atšķirīgi pielietojumi.

Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Man patīk atrasties dabā. Izbaudu pārgājienus purvos, mežos, pie jūras.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Dokumentālā filma – ņemot vērā pētījumu daudzumu, kas jāveic, lai atrastu kaut ko jaunu un aizraujošu.

Kāda ir tava mīļākā filma?
Kristofera Nolana filma “Starp zvaigznēm” (Interstellar).

Kāda ir tava mīļākā grāmata?
Aleksandra Grīna “Dvēseļu putenis”.

Kāda mūzika vai dziesma tevi vienmēr iedvesmo?
Man patīk transs, kas ir elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs.

Ja nebūtu zinātnieks, ko tu darītu?
Varu iztēloties sevi kā inženieri kādā pētniecības un attīstības nodaļā.

Ja tu varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru zinātnieku — dzīvu vai mirušu—, kurš tas būtu?
Dr. Mičio Kaku (Michio Kaku) – amerikāņu fiziķi teorētiķi, futurologu, daudzu gramatu autoru. Dr. Kaku ir arī zinātnes popularizētājs, kurš sarežģītas fizikas idejas prot pastāstīt tā, ka tās saprot plaša sabiedrība.

Zinātnieks tuvplānā - Migels Ramiress-Gonzaless

Foto: Migels Ramiress-Gonzaless bērnībā un tagad.

Vai bērnībā sapņojāt kļūt par zinātnieku?
Noteikti nē. Cik sevi atceros, par nākotni īpaši nedomāju – dzīvoju tagadnē. Tomēr varu teikt, ka reiz gribēju kļūt par ārstu. Bet nevarētu teikt, ka tā bija mana sapņu profesija.

Kas jūs iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Domāju, ka tas bija laikā, kad strādāju pie bakalaura darba pētniecības centrā Meksikā (Electric Research Institute). Mijiedarbība ar pētniekiem, neatkarīgi no tā, vai viņiem bija maģistra vai doktora grāds, rosināja zinātkāri, tāpēc sāku apsvērt arī pēcdoktorantūras studijas. Iespējams, šī zinātkāre manī jau bija bērnībā, jo atceros, kā bērnībā mēdzu iet līdzi tēvam uz darbu (mans tēvs ir elektriķis) un vērot, kā viņš veic elektroinstalācijas.

Kas jums visvairāk patīk zinātnieka profesijā?
Jāsaka – šī ir profesija, kurā visu laiku sanāk iedziļināties un uzzināt arvien vairāk. Ir iespējams atrisināt nelielu problēmu, taču tad saprast, ka ir daudz lielāku problēmu, kuras arī ir jārisina.

Kādu mītu par zinātniekiem gribētu kliedēt?
Cilvēki mēdz teikt, ka zinātnieki ir neelastīgi – viņiem piemīt ļoti stingra loģiskā domāšana un trūkst radošuma. Taču problēmu risināšana bieži prasa lielu elastību, radošumu un iztēli, lai izpētītu dažādas iespējas un ieraudzītu to, kas nav acīmredzams.

Kas ir dīvainākais vai negaidītākais, ko esat savā jomā iemācījies?
Šo droši vien nevar uzskatīt par kaut ko negaidītu, taču, kad man ir grūtības kaut ko atrisināt, vislabāk ir uz kādu dienu pārtraukt par to domāt. Pēc tam atkārtoti pievēršoties problēmai, prātā nāk kaut kas tāds, kas man palīdz virzīties tālāk. Šāda pieeja man ir palīdzējusi daudzreiz.

Kāds ir jūsu hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Man patīk skriet. Esmu piedalījies vairākos 5 km un 10 km skrējienos.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Es domāju, ka tā būtu asa sižeta filma, kurā būtu daudz pakaļdzīšanās un kautiņu, kurā būtu gan komēdijas, gan drāmas elementi dažādu emocionālu konfliktu dēļ, tāpat arī kaut kas no šausmu un spriedzes filmām – ar daudz intrigām. Viens gan ir skaidrs: laimīgas beigas šādai filmai nav garantētas.

Mīļākā filma?
Man laikam nav mīļākās filmas, bet man patīk asa sižeta filmas.

Mīļākā grāmata...
Droši vien Paulo Koelju "Alķīmiķis".

Kāda mūzika vai dziesma vienmēr iedvesmo?
Nevaru teikt, ka būtu kāda īpaša dziesma vai izpildītājs. Reizēm, lai izvēdinātu galvu, patīk klausīties instrumentālo mūziku.

Ja nebūtu zinātnieks, ko jūs darītu?
Labs jautājums. Man nav ne jausmas.

Ja jūs varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru zinātnieku — dzīvu vai mirušu—, kurš tas būtu?
Droši vien Alberts Einšteins. Neprasiet, kāpēc!

Zinātniece tuvplānā - Emiliana Fabri (Paula Šērera institūts, Šveice)

Emiliana bērnībā un tagad, vadot divas zinātniskās grupas Paula Šērera institūta Elektroķīmijas laboratorijā.

Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieci?
Ne gluži. Bērnībā es sapņoju par dažādām profesijām, gribēju kļūt par rakstnieci, veterinārārsti vai jātnieci. Mani mīļākie priekšmeti vidusskolā bija literatūra un filozofija. Tomēr man labi padevās arī ķīmija un matemātika, un es vienmēr vēlējos dot savu ieguldījumu ilgtspējīgākā pasaulē.

Šī iemesla dēļ es studēju materiālzinātni, un doktora un pēcdotorantūras studiju laikā man bija iespēja strādāt dažādās valstīs, tostarp ASV un Japānā. Laika gaitā lasīšana kļuva par manu hobiju, un zinātne kļuva par manu profesiju, bet kaut kādā veidā arī par manu hobiju.

Kas tevi iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Es studēju materiālzinātni, jo viena no manām mīļākajām grāmatām bērnībā bija “The Big Book of Why?”. Mani vienmēr fascinēja tas, kāpēc dažādiem materiāliem piemīt noteiktas īpašības. Kāpēc kaut kas ir sarkans, nevis zils. Tāpēc tagad es pētu materiālu elektronisko un lokālo struktūru, lai saprastu, kāpēc daži materiāli labi pārveido enerģiju ūdeņradī, un izmantoju šo izpratni, lai izstrādātu efektīvākus un ilgtspējīgākus materiālus ūdeņraža ražošanai.

Kas tev visvairāk patīk tavā profesijā?
Mūsu energosistēmu ir iespējams mainīt, un dot savu ieguldījumu šajās pārmaiņās ir pienākums un gods. Fundamentālā zinātne, ar ko nodarbojos Paula Šērera institūtā (PSI), var sniegt lielu ieguldījumu ilgtspējīgāku tehnoloģiju, piemēram, degšūnu un elektrolīzeru, izstrādē. Turklāt, lai šīs pārmaiņas varētu notikt, ir ļoti svarīgi izglītot jauno zinātnieku paaudzi.

Kādu mītu par zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Cilvēki parasti redz veiksmīgus rezultātus, piemēram, efektīvus ūdeni šķeļošus materiālus, taču aiz tiem slēpjas daudzi jo daudzi neveiksmīgi mēģinājumi tos radīt. Katra neveiksme mums iemāca kaut ko jaunu un tuvina mūs galīgajam izrāvienam.

Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Ņemot vērā, ka mans jaunais grupas vadītājas amats ietver daudz darba pie rakstāmgalda, man iepaticies pavadīt laiku, strādājot dārzā un pastaigājoties dabā.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Tā noteikti būtu zinātniskā fantastika!

Mīļākā filma?
Ir neiespējami izvēlēties tikai vienu!

Mīļākā grāmata?
Tas pats – nevaru nosaukt vienu, jo to ir tik daudz!

Kāda mūzika vai dziesma tevi vienmēr iedvesmo?
Patīk starpdisciplināra pieeja un tā attiecas arī uz mūziku – man sirdij tuva dažādu stilu un žanru mūzika.

Ja tu nebūtu zinātniece, ar ko tu nodarbotos?
Droši vien būtu rakstniece, filozofe vai žurnāliste. Ir tik daudz iespēju, par ko es varētu kļūt!

Ja tu varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru zinātnieku — dzīvu vai mirušu—, kurš tas būtu?
Marija Sklodovska-Kirī.

Zinātnieks tuvplānā - Mairis Iesalnieks (Rīgas Tehniskā universitāte)

Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieku?
Lai cik neticami tas izklausītos, man nekad nav bijusi “sapņu profesija”. Man vienmēr paticis mācīties un atklāt kaut ko jaunu.  Cik atminot, skolā man bija garlaicīgi, tāpēc meklēju veidus, kā sevi nodarbināt.

Kas tevi iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Es teiktu, ka tā bija ķīmijas skolotāja, kura ar aizrautību mācīja savu priekšmetu. Viņa pamudināja izvēlēties ar ķīmiju saistītu karjeru, kaut sākotnēji – ne zinātnē.

Kas tev visvairāk patīk zinātnieka profesijā?
Patīk rutīnas trūkums – katru dienu ir veicami citi, jauni uzdevumi. Mērķu sasniegšanai ik dienu jāizmēģina dažādas lietas. Dažreiz ir jābūt radošam.

Kādu mītu par zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Ka visi zinātnieki valkā baltus halātus un dara lietas, ko neviens nesaprot. No ārpuses mūsu darbs var šķist bezjēdzīgs, bet zinātnē nekad nevar zināt, kurp pētījums aizvedīs. Viena neliela novirze no kursa var novest pie ļoti nozīmīga atklājuma.  

Kas ir dīvainākais vai negaidītākais, ko esi iemācījies savā jomā?
Nekas nav fiksēts, viss nepārtraukti mainās, un ir viegli atpalikt.

Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Man ļoti patīk ceļot. Domāju, ka jaunu vietu apmeklēšana ļauj uz pasauli paraudzīties no citas perspektīvas, paplašināt redzesloku un pieņemt lietas no jaunas skatpunkta.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Domāju, vispiemērotākais būtu fantāzijas žanrs. Nekad nevar zināt, kur nokļūsi, ceļš ir neparedzams, reizēm – bīstams, tomēr galu gala rezultāts ir elpu aizraujošs.

Mīļākā filma?
Man patīk “Harija Potera” sērijas filmas. Aizraujošs šķit tieši tas mistiskais aspekts. Kas zina, varbūt tieši tāpēc man patīk zinātne – nekad nevari būt drošs, ko sagaidīt.

Mīļākā grāmata?
Man nav vienas mīļākās grāmatas, bet labprāt lasu ceļojumu aprakstus – kopā ar autoru var apceļot neredzētas vietas neizejot no mājām.

Zinātnieks tuvplānā - Antons Hančevskis (Elektronikas un datorzinātņu institūts)

Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieku?
Godīgi sakot – nē. Mani vairāk interesēja inženierzinātnes un vadība. Ilgu laiku es pat neapzinājos Latvijas zinātnieku kopienas mērogu vai to, cik attīstīta tā patiesībā ir. Tomēr, kopš pievienošanās “LACISE” pētniecības komandai, es katru dienu atklāju šo pasauli un ienirstu tajā arvien dziļāk.

Kas tevi iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Mana galvenā motivācija radās no vēlmes dziļāk izprast energosistēmas un pašu zinātni. Pagrieziena punkts bija tad, kad Anna Mutule, mana profesore Rīgas Tehniskajā universitātē (un gan manu bakalaura, gan maģistra darbu, gan topošā doktora darba vadītāja), piedāvāja man fantastisku iespēju pievienoties “LACISE” projektam EDI (Elektronikas un datorzinību institūts) komandā. Tā bija iespēja, no kuras es nevarēju atteikties.

Kas tev visvairāk patīk zinātnieka profesijā?
Kā jaunpienācējs, visvairāk novērtēju kopienu. Man patīk satikt cilvēkus, kuri ilgstoši nodarbojas ar pētniecību, mācīties no viņiem un klausīties stāstos par dažādiem projektiem, pie kuriem viņi ir strādājuši. Tas ir neticami iedvesmojoši un ļauj apjaust, kāda varētu būt mana dzīve nākotnē.

Kādu mītu par zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Vēl neesmu dzirdējis nevienu mītu, ko varētu kliedēt. Bet es turu acis un ausis vaļā – varbūt tuvākajā laikā kāds parādīsies.

Kas ir dīvainākais vai negaidītākais, ko esi iemācījies savā jomā?
Mani pārsteidza sadarbības paradokss. Esmu sapratis, cik grūti var būt apkopot informāciju un uzsākt sadarbību ar šajā jomā iesaistītajiem — pat ja viņi ir ieinteresēti un no tā nepārprotami gūtu labumu. Pārliecināt cilvēkus spert pirmo soli un faktiski sākt strādāt kopā bieži vien ir grūtāk nekā tehniskais darbs.

Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Man ļoti patīk slēpot. Katru gadu ar ģimeni cenšos nokļūt Alpos. Manuprāt, tās ir pašas labākās brīvdienas — tā ir vienīgā vieta un aktivitāte, kur mans ķermenis un dvēsele var maksimāli uzlādēties.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Zinātniskā fantastika, bez šaubām. Lielākā daļa lietu, ko redzam zinātniskās fantastikas filmās, galu galā kļūst par īstenību. Un, ja tas vēl nav noticis, tas droši vien nozīmē, ka mums vēl nedaudz jāpagaida, lai tehnoloģijas tiktāl attīstītos.

Mīļākā filma?
"Sātans Pradas brunčos” (The Devil Wears Prada). Tā ir jauka, viegla filma ar labu sižetu un izcilu aktierspēli. Arī mūzika tajā ir lieliska.

Mīļākā grāmata?
Es neteiktu, ka man ir viena mīļākā grāmata, bet man ļoti patika Teodora Dreizera romāns "Finansists". Tas stāsta par finanšu ģēniju un atspoguļo biznesa pasaules intensīvo noskaņu, ambīcijas un sarežģīto psiholoģiju, kas slēpjas aiz panākumiem un varas.

Kāda mūzika vai dziesma tevi vienmēr iedvesmo?
Man ļoti patīk Ozijs Osborns. Viņa mūzikai piemīt milzīga enerģija, kas mani vienmēr iedvesmo.

Ja tu nebūtu zinātnieks, ko tu darītu?
Uz šo jautājumu ir viegli atbildēt, jo es to daru līdztekus pētniecībai. Ārpus zinātnes es strādāju par elektroinženieri un tehniskās nodaļas vadītāju kādā uzņēmumā. Mēs ražojam zemsprieguma enerģijas sadales un automatizācijas paneļus, kā arī projektējam un montējam kopņu sistēmas datu centriem un rūpniecības ēkām.

Ja tu varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru zinātnieku — dzīvu vai mirušu—, kurš tas būtu?
Es ļoti priecātos pavakariņot ar Ferdinandu Poršu. Lai gan strikti ņemot, viņš nebija "zinātnieks", bet viņš bija ģeniāls inženieris un īsts autobūves nozares pionieris.

Zinātnieks tuvplānā - Ainārs Knoks, LU Cietvielu fizikas institūts

Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieku?
Nē, jo man nebija ne jausmas, ka tāda iespēja pastāv. Taču es biju ļoti zinātkārs.

Kas tevi iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Skolotāji skolā palīdzēja rast drosmi to izmēģināt.

Kas tev visvairāk patīk zinātnieka profesijā?
Man patīk pētīt, kā rodas un izpaužas realitāte.

Kādu mītu par zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Ka zinātne ir galīga. Ir gana daudz nezināmā, un varam izmantot vien modeļus jeb pieņēmumus, kā lietas "darbojas"; zinātne ir process, ne galamērķis.

Kas ir dīvainākais vai negaidītākais, ko esi iemācījies savā jomā?
Vissvarīgākā labas zinātnes un interesantu atklājumu sastāvdaļa ir laba komanda; cilvēkiem ir vislielākā vērtība.

Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Eiropas vēsturisko cīņu mākslu (HEMA) rekonstrukcija, kas ietver zobenus, bruņas un zobencīņas.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Tas būtu kaut kāds sajaukums, kurā būtu gan zinātniskās fantastikas, gan dokumentālā kino elementi, gan nedaudz no realitātes šoviem un tas viss ar psihdēlisku piesitienu.

Mīļākā filma?
“Jawan”

Mīļākā grāmata?
Dž. R. R. Tolkīna “Hobits”

Kāda mūzika vai dziesma tevi vienmēr iedvesmo?
Tas atkarīgs no konkrētā uzdevuma. Bet vispār man patīk smagais un hardcore metāls ar izcilu, rēcošu vokālu (“Slaughter to Prevail”, “Lamb of God”, “Disturbed”, “Paleface Swiss”, “Slipknot” utt.).

Ja tu nebūtu zinātnieks, ko tu darītu?
Godīgi sakot, ir grūti iedomāties sevi kādā citā profesijā, bet, ja man jāizvēlas, tad droši vien būtu vai nu vikings, vai inženieris.

Ja tu varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru zinātnieku — dzīvu vai mirušu—, kurš tas būtu?
Ļoti interesanti būtu parunāt ar Nikolu Teslu vai Ričardu Feinmenu.