Zinātnieks tuvplānā - Migels Ramiress-Gonzaless

Foto: Migels Ramiress-Gonzaless bērnībā un tagad.

Vai bērnībā sapņojāt kļūt par zinātnieku?
Noteikti nē. Cik sevi atceros, par nākotni īpaši nedomāju – dzīvoju tagadnē. Tomēr varu teikt, ka reiz gribēju kļūt par ārstu. Bet nevarētu teikt, ka tā bija mana sapņu profesija.

Kas jūs iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Domāju, ka tas bija laikā, kad strādāju pie bakalaura darba pētniecības centrā Meksikā (Electric Research Institute). Mijiedarbība ar pētniekiem, neatkarīgi no tā, vai viņiem bija maģistra vai doktora grāds, rosināja zinātkāri, tāpēc sāku apsvērt arī pēcdoktorantūras studijas. Iespējams, šī zinātkāre manī jau bija bērnībā, jo atceros, kā bērnībā mēdzu iet līdzi tēvam uz darbu (mans tēvs ir elektriķis) un vērot, kā viņš veic elektroinstalācijas.

Kas jums visvairāk patīk zinātnieka profesijā?
Jāsaka – šī ir profesija, kurā visu laiku sanāk iedziļināties un uzzināt arvien vairāk. Ir iespējams atrisināt nelielu problēmu, taču tad saprast, ka ir daudz lielāku problēmu, kuras arī ir jārisina.

Kādu mītu par zinātniekiem gribētu kliedēt?
Cilvēki mēdz teikt, ka zinātnieki ir neelastīgi – viņiem piemīt ļoti stingra loģiskā domāšana un trūkst radošuma. Taču problēmu risināšana bieži prasa lielu elastību, radošumu un iztēli, lai izpētītu dažādas iespējas un ieraudzītu to, kas nav acīmredzams.

Kas ir dīvainākais vai negaidītākais, ko esat savā jomā iemācījies?
Šo droši vien nevar uzskatīt par kaut ko negaidītu, taču, kad man ir grūtības kaut ko atrisināt, vislabāk ir uz kādu dienu pārtraukt par to domāt. Pēc tam atkārtoti pievēršoties problēmai, prātā nāk kaut kas tāds, kas man palīdz virzīties tālāk. Šāda pieeja man ir palīdzējusi daudzreiz.

Kāds ir jūsu hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Man patīk skriet. Esmu piedalījies vairākos 5 km un 10 km skrējienos.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Es domāju, ka tā būtu asa sižeta filma, kurā būtu daudz pakaļdzīšanās un kautiņu, kurā būtu gan komēdijas, gan drāmas elementi dažādu emocionālu konfliktu dēļ, tāpat arī kaut kas no šausmu un spriedzes filmām – ar daudz intrigām. Viens gan ir skaidrs: laimīgas beigas šādai filmai nav garantētas.

Mīļākā filma?
Man laikam nav mīļākās filmas, bet man patīk asa sižeta filmas.

Mīļākā grāmata...
Droši vien Paulo Koelju "Alķīmiķis".

Kāda mūzika vai dziesma vienmēr iedvesmo?
Nevaru teikt, ka būtu kāda īpaša dziesma vai izpildītājs. Reizēm, lai izvēdinātu galvu, patīk klausīties instrumentālo mūziku.

Ja nebūtu zinātnieks, ko jūs darītu?
Labs jautājums. Man nav ne jausmas.

Ja jūs varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru zinātnieku — dzīvu vai mirušu—, kurš tas būtu?
Droši vien Alberts Einšteins. Neprasiet, kāpēc!

Zinātniece tuvplānā - Emiliana Fabri (Paula Šērera institūts, Šveice)

Emiliana bērnībā un tagad, vadot divas zinātniskās grupas Paula Šērera institūta Elektroķīmijas laboratorijā.

Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieci?
Ne gluži. Bērnībā es sapņoju par dažādām profesijām, gribēju kļūt par rakstnieci, veterinārārsti vai jātnieci. Mani mīļākie priekšmeti vidusskolā bija literatūra un filozofija. Tomēr man labi padevās arī ķīmija un matemātika, un es vienmēr vēlējos dot savu ieguldījumu ilgtspējīgākā pasaulē.

Šī iemesla dēļ es studēju materiālzinātni, un doktora un pēcdotorantūras studiju laikā man bija iespēja strādāt dažādās valstīs, tostarp ASV un Japānā. Laika gaitā lasīšana kļuva par manu hobiju, un zinātne kļuva par manu profesiju, bet kaut kādā veidā arī par manu hobiju.

Kas tevi iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Es studēju materiālzinātni, jo viena no manām mīļākajām grāmatām bērnībā bija “The Big Book of Why?”. Mani vienmēr fascinēja tas, kāpēc dažādiem materiāliem piemīt noteiktas īpašības. Kāpēc kaut kas ir sarkans, nevis zils. Tāpēc tagad es pētu materiālu elektronisko un lokālo struktūru, lai saprastu, kāpēc daži materiāli labi pārveido enerģiju ūdeņradī, un izmantoju šo izpratni, lai izstrādātu efektīvākus un ilgtspējīgākus materiālus ūdeņraža ražošanai.

Kas tev visvairāk patīk tavā profesijā?
Mūsu energosistēmu ir iespējams mainīt, un dot savu ieguldījumu šajās pārmaiņās ir pienākums un gods. Fundamentālā zinātne, ar ko nodarbojos Paula Šērera institūtā (PSI), var sniegt lielu ieguldījumu ilgtspējīgāku tehnoloģiju, piemēram, degšūnu un elektrolīzeru, izstrādē. Turklāt, lai šīs pārmaiņas varētu notikt, ir ļoti svarīgi izglītot jauno zinātnieku paaudzi.

Kādu mītu par zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Cilvēki parasti redz veiksmīgus rezultātus, piemēram, efektīvus ūdeni šķeļošus materiālus, taču aiz tiem slēpjas daudzi jo daudzi neveiksmīgi mēģinājumi tos radīt. Katra neveiksme mums iemāca kaut ko jaunu un tuvina mūs galīgajam izrāvienam.

Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Ņemot vērā, ka mans jaunais grupas vadītājas amats ietver daudz darba pie rakstāmgalda, man iepaticies pavadīt laiku, strādājot dārzā un pastaigājoties dabā.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Tā noteikti būtu zinātniskā fantastika!

Mīļākā filma?
Ir neiespējami izvēlēties tikai vienu!

Mīļākā grāmata?
Tas pats – nevaru nosaukt vienu, jo to ir tik daudz!

Kāda mūzika vai dziesma tevi vienmēr iedvesmo?
Patīk starpdisciplināra pieeja un tā attiecas arī uz mūziku – man sirdij tuva dažādu stilu un žanru mūzika.

Ja tu nebūtu zinātniece, ar ko tu nodarbotos?
Droši vien būtu rakstniece, filozofe vai žurnāliste. Ir tik daudz iespēju, par ko es varētu kļūt!

Ja tu varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru zinātnieku — dzīvu vai mirušu—, kurš tas būtu?
Marija Sklodovska-Kirī.

Zinātnieks tuvplānā - Mairis Iesalnieks (Rīgas Tehniskā universitāte)

Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieku?
Lai cik neticami tas izklausītos, man nekad nav bijusi “sapņu profesija”. Man vienmēr paticis mācīties un atklāt kaut ko jaunu.  Cik atminot, skolā man bija garlaicīgi, tāpēc meklēju veidus, kā sevi nodarbināt.

Kas tevi iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Es teiktu, ka tā bija ķīmijas skolotāja, kura ar aizrautību mācīja savu priekšmetu. Viņa pamudināja izvēlēties ar ķīmiju saistītu karjeru, kaut sākotnēji – ne zinātnē.

Kas tev visvairāk patīk zinātnieka profesijā?
Patīk rutīnas trūkums – katru dienu ir veicami citi, jauni uzdevumi. Mērķu sasniegšanai ik dienu jāizmēģina dažādas lietas. Dažreiz ir jābūt radošam.

Kādu mītu par zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Ka visi zinātnieki valkā baltus halātus un dara lietas, ko neviens nesaprot. No ārpuses mūsu darbs var šķist bezjēdzīgs, bet zinātnē nekad nevar zināt, kurp pētījums aizvedīs. Viena neliela novirze no kursa var novest pie ļoti nozīmīga atklājuma.  

Kas ir dīvainākais vai negaidītākais, ko esi iemācījies savā jomā?
Nekas nav fiksēts, viss nepārtraukti mainās, un ir viegli atpalikt.

Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Man ļoti patīk ceļot. Domāju, ka jaunu vietu apmeklēšana ļauj uz pasauli paraudzīties no citas perspektīvas, paplašināt redzesloku un pieņemt lietas no jaunas skatpunkta.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Domāju, vispiemērotākais būtu fantāzijas žanrs. Nekad nevar zināt, kur nokļūsi, ceļš ir neparedzams, reizēm – bīstams, tomēr galu gala rezultāts ir elpu aizraujošs.

Mīļākā filma?
Man patīk “Harija Potera” sērijas filmas. Aizraujošs šķit tieši tas mistiskais aspekts. Kas zina, varbūt tieši tāpēc man patīk zinātne – nekad nevari būt drošs, ko sagaidīt.

Mīļākā grāmata?
Man nav vienas mīļākās grāmatas, bet labprāt lasu ceļojumu aprakstus – kopā ar autoru var apceļot neredzētas vietas neizejot no mājām.

Zinātnieks tuvplānā - Antons Hančevskis (Elektronikas un datorzinātņu institūts)

Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieku?
Godīgi sakot – nē. Mani vairāk interesēja inženierzinātnes un vadība. Ilgu laiku es pat neapzinājos Latvijas zinātnieku kopienas mērogu vai to, cik attīstīta tā patiesībā ir. Tomēr, kopš pievienošanās “LACISE” pētniecības komandai, es katru dienu atklāju šo pasauli un ienirstu tajā arvien dziļāk.

Kas tevi iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Mana galvenā motivācija radās no vēlmes dziļāk izprast energosistēmas un pašu zinātni. Pagrieziena punkts bija tad, kad Anna Mutule, mana profesore Rīgas Tehniskajā universitātē (un gan manu bakalaura, gan maģistra darbu, gan topošā doktora darba vadītāja), piedāvāja man fantastisku iespēju pievienoties “LACISE” projektam EDI (Elektronikas un datorzinību institūts) komandā. Tā bija iespēja, no kuras es nevarēju atteikties.

Kas tev visvairāk patīk zinātnieka profesijā?
Kā jaunpienācējs, visvairāk novērtēju kopienu. Man patīk satikt cilvēkus, kuri ilgstoši nodarbojas ar pētniecību, mācīties no viņiem un klausīties stāstos par dažādiem projektiem, pie kuriem viņi ir strādājuši. Tas ir neticami iedvesmojoši un ļauj apjaust, kāda varētu būt mana dzīve nākotnē.

Kādu mītu par zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Vēl neesmu dzirdējis nevienu mītu, ko varētu kliedēt. Bet es turu acis un ausis vaļā – varbūt tuvākajā laikā kāds parādīsies.

Kas ir dīvainākais vai negaidītākais, ko esi iemācījies savā jomā?
Mani pārsteidza sadarbības paradokss. Esmu sapratis, cik grūti var būt apkopot informāciju un uzsākt sadarbību ar šajā jomā iesaistītajiem — pat ja viņi ir ieinteresēti un no tā nepārprotami gūtu labumu. Pārliecināt cilvēkus spert pirmo soli un faktiski sākt strādāt kopā bieži vien ir grūtāk nekā tehniskais darbs.

Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Man ļoti patīk slēpot. Katru gadu ar ģimeni cenšos nokļūt Alpos. Manuprāt, tās ir pašas labākās brīvdienas — tā ir vienīgā vieta un aktivitāte, kur mans ķermenis un dvēsele var maksimāli uzlādēties.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Zinātniskā fantastika, bez šaubām. Lielākā daļa lietu, ko redzam zinātniskās fantastikas filmās, galu galā kļūst par īstenību. Un, ja tas vēl nav noticis, tas droši vien nozīmē, ka mums vēl nedaudz jāpagaida, lai tehnoloģijas tiktāl attīstītos.

Mīļākā filma?
"Sātans Pradas brunčos” (The Devil Wears Prada). Tā ir jauka, viegla filma ar labu sižetu un izcilu aktierspēli. Arī mūzika tajā ir lieliska.

Mīļākā grāmata?
Es neteiktu, ka man ir viena mīļākā grāmata, bet man ļoti patika Teodora Dreizera romāns "Finansists". Tas stāsta par finanšu ģēniju un atspoguļo biznesa pasaules intensīvo noskaņu, ambīcijas un sarežģīto psiholoģiju, kas slēpjas aiz panākumiem un varas.

Kāda mūzika vai dziesma tevi vienmēr iedvesmo?
Man ļoti patīk Ozijs Osborns. Viņa mūzikai piemīt milzīga enerģija, kas mani vienmēr iedvesmo.

Ja tu nebūtu zinātnieks, ko tu darītu?
Uz šo jautājumu ir viegli atbildēt, jo es to daru līdztekus pētniecībai. Ārpus zinātnes es strādāju par elektroinženieri un tehniskās nodaļas vadītāju kādā uzņēmumā. Mēs ražojam zemsprieguma enerģijas sadales un automatizācijas paneļus, kā arī projektējam un montējam kopņu sistēmas datu centriem un rūpniecības ēkām.

Ja tu varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru zinātnieku — dzīvu vai mirušu—, kurš tas būtu?
Es ļoti priecātos pavakariņot ar Ferdinandu Poršu. Lai gan strikti ņemot, viņš nebija "zinātnieks", bet viņš bija ģeniāls inženieris un īsts autobūves nozares pionieris.

Zinātnieks tuvplānā - Ainārs Knoks, LU Cietvielu fizikas institūts

Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieku?
Nē, jo man nebija ne jausmas, ka tāda iespēja pastāv. Taču es biju ļoti zinātkārs.

Kas tevi iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Skolotāji skolā palīdzēja rast drosmi to izmēģināt.

Kas tev visvairāk patīk zinātnieka profesijā?
Man patīk pētīt, kā rodas un izpaužas realitāte.

Kādu mītu par zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Ka zinātne ir galīga. Ir gana daudz nezināmā, un varam izmantot vien modeļus jeb pieņēmumus, kā lietas "darbojas"; zinātne ir process, ne galamērķis.

Kas ir dīvainākais vai negaidītākais, ko esi iemācījies savā jomā?
Vissvarīgākā labas zinātnes un interesantu atklājumu sastāvdaļa ir laba komanda; cilvēkiem ir vislielākā vērtība.

Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Eiropas vēsturisko cīņu mākslu (HEMA) rekonstrukcija, kas ietver zobenus, bruņas un zobencīņas.

Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Tas būtu kaut kāds sajaukums, kurā būtu gan zinātniskās fantastikas, gan dokumentālā kino elementi, gan nedaudz no realitātes šoviem un tas viss ar psihdēlisku piesitienu.

Mīļākā filma?
“Jawan”

Mīļākā grāmata?
Dž. R. R. Tolkīna “Hobits”

Kāda mūzika vai dziesma tevi vienmēr iedvesmo?
Tas atkarīgs no konkrētā uzdevuma. Bet vispār man patīk smagais un hardcore metāls ar izcilu, rēcošu vokālu (“Slaughter to Prevail”, “Lamb of God”, “Disturbed”, “Paleface Swiss”, “Slipknot” utt.).

Ja tu nebūtu zinātnieks, ko tu darītu?
Godīgi sakot, ir grūti iedomāties sevi kādā citā profesijā, bet, ja man jāizvēlas, tad droši vien būtu vai nu vikings, vai inženieris.

Ja tu varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru zinātnieku — dzīvu vai mirušu—, kurš tas būtu?
Ļoti interesanti būtu parunāt ar Nikolu Teslu vai Ričardu Feinmenu.