Zinātniece tuvplānā - Emiliana Fabri (Paula Šērera institūts, Šveice)
Emiliana bērnībā un tagad, vadot divas zinātniskās grupas Paula Šērera institūta Elektroķīmijas laboratorijā.
Vai bērnībā sapņoji kļūt par zinātnieci?
Ne gluži. Bērnībā es sapņoju par dažādām profesijām, gribēju kļūt par rakstnieci,
veterinārārsti vai jātnieci. Mani mīļākie priekšmeti vidusskolā bija literatūra
un filozofija. Tomēr man labi padevās arī ķīmija un matemātika, un es vienmēr
vēlējos dot savu ieguldījumu ilgtspējīgākā pasaulē.
Šī iemesla dēļ es studēju materiālzinātni, un doktora un pēcdotorantūras studiju laikā man bija iespēja strādāt dažādās valstīs, tostarp ASV un Japānā. Laika gaitā lasīšana kļuva par manu hobiju, un zinātne kļuva par manu profesiju, bet kaut kādā veidā arī par manu hobiju.
Kas tevi iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Es studēju materiālzinātni, jo viena no manām mīļākajām grāmatām bērnībā
bija “The Big Book of Why?”. Mani vienmēr fascinēja tas, kāpēc dažādiem
materiāliem piemīt noteiktas īpašības. Kāpēc kaut kas ir sarkans, nevis zils.
Tāpēc tagad es pētu materiālu elektronisko un lokālo struktūru, lai saprastu,
kāpēc daži materiāli labi pārveido enerģiju ūdeņradī, un izmantoju šo izpratni,
lai izstrādātu efektīvākus un ilgtspējīgākus materiālus ūdeņraža ražošanai.
Kas tev
visvairāk patīk tavā profesijā?
Mūsu energosistēmu ir iespējams mainīt, un dot savu ieguldījumu šajās
pārmaiņās ir pienākums un gods. Fundamentālā zinātne, ar ko nodarbojos Paula
Šērera institūtā (PSI), var sniegt lielu ieguldījumu ilgtspējīgāku tehnoloģiju,
piemēram, degšūnu un elektrolīzeru, izstrādē. Turklāt, lai šīs pārmaiņas varētu
notikt, ir ļoti svarīgi izglītot jauno zinātnieku paaudzi.
Kādu mītu par zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Cilvēki parasti redz veiksmīgus rezultātus, piemēram, efektīvus ūdeni
šķeļošus materiālus, taču aiz tiem slēpjas daudzi jo daudzi neveiksmīgi
mēģinājumi tos radīt. Katra neveiksme mums iemāca kaut ko jaunu un tuvina mūs
galīgajam izrāvienam.
Kāds ir tavs hobijs, kas nav saistīts ar zinātni?
Ņemot vērā, ka mans jaunais grupas vadītājas amats ietver daudz darba pie
rakstāmgalda, man iepaticies pavadīt laiku, strādājot dārzā un pastaigājoties
dabā.
Ja zinātne būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Tā noteikti būtu
zinātniskā fantastika!
Mīļākā filma?
Ir neiespējami
izvēlēties tikai vienu!
Mīļākā grāmata?
Tas pats – nevaru
nosaukt vienu, jo to ir tik daudz!
Kāda mūzika
vai dziesma tevi vienmēr iedvesmo?
Patīk starpdisciplināra pieeja un tā attiecas arī uz mūziku – man sirdij tuva
dažādu stilu un žanru mūzika.
Ja tu nebūtu zinātniece, ar ko tu nodarbotos?
Droši vien būtu rakstniece, filozofe vai žurnāliste. Ir tik daudz iespēju,
par ko es varētu kļūt!
Ja tu varētu uzaicināt uz vakariņām jebkuru
zinātnieku — dzīvu vai mirušu—, kurš tas būtu?
Marija Sklodovska-Kirī.