LACISE pārstāvji iepazīst Šveices pieredzi inovāciju ceļā no laboratorijas līdz tirgum
No 14. līdz 17. septembrim Šceivē norisinājās Latvijas valsts pārvaldes, pētniecības institūciju un industrijas pārstāvju pieredzes apmaiņas vizīte, kurā piedalījās arī LACISE projekta koordinators Gints Kučinskis un projekta pārstāve Anna Mutule. Vizītes uzmanības centrā bija pētniecības rezultātu komercializācija, tehnoloģiju pārnese un veiksmīgas sadarbības veidošana starp zinātni un industriju.
Atklāj nākotni Eiropas Zinātnieku naktī kopā ar LACISE
2026. gada 25. septembrī Eiropas Zinātnieku nakts ietvaros LACISE projekta Latvijas partneri aicina ikvienu interesentu iepazīt aizraujošo zinātnes pasauli! Apmeklētājiem būs iespēja piedalīties eksperimentos, demonstrējumos un aktivitātēs, kas ļaus tuvāk iepazīt nākotnes enerģētiku, ūdeņraža tehnoloģijas, viedās energosistēmas un bateriju darbības principus.
Šveices vēstniece iepazīstas ar EDI pētniecību un inovācijām
2026. gada 31. augustā Elektronikas un datorzinātņu institūtā (EDI) viesojās Šveices vēstniece Latvijā Anja Zobrista Rentenāra, Šveices Sadarbības biroja (SCO) Programmas speciālistes Sandra Prince un Ieva Kalniņa, kā arī Izglītības un Zinātnes ministrijas pārstāve, vecākā eksperte – Rita Strode. Vizītes mērķis bija iepazīties ar EDI darbību, līdzšinējiem sasniegumiem, aktuālajiem pētniecības virzieniem un starptautiskās sadarbības iespējām.
LACISE iedvesmo bērnus un jauniešus Mērsraga Zinātnes festivālā “Mērsraga ābols”
LACISE aicina uz vebināru par enerģētikas pārejas izaicinājumiem un iespējām
12. augustā no plkst. 13.00 līdz 14.00 (EEST) Šveices-Latvijas Digitālais centrs viedās enerģijas jomā aicina piedalīties vebinārā “No kontinentālajiem enerģētikas tīkliem līdz viedajām mājām: enerģētikas pārejas izaicinājumi un iespējas”.
Latvijas loma Eiropas energobrīvībā: LACISE diskusija LAMPĀ iezīmē ceļu no zinātnes līdz enerģētiskajai neatkarībai
Vai Latvija enerģētikas pārmaiņu laikā būs inovāciju līdere vai sekotāja? Tieši šis jautājums bija uzmanības centrā Sarunu festivālā LAMPA, kur 10. jūlijā uz skatuves “Eiropa ir te!” notika diskusija “Latvijas loma Eiropas energobrīvībā un ilgtspējā”. Diskusiju organizēja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) un projekts LACISE, sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu un Šveices un Latvijas sadarbības programmu.
Enerģētika mūsdienās vairs nav tikai tehnisks jautājums par elektrostacijām, tīkliem un kilovatstundām. Tā ir valsts drošības, ekonomiskās konkurētspējas un dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Tāpēc diskusijas uzmanības centrā bija jautājums par to, kā Latvija var stiprināt savu energoneatkarību un vienlaikus izmantot zinātnes un inovāciju potenciālu, lai kļūtu par nozīmīgu spēlētāju Eiropas enerģētikas attīstībā.
Diskusiju vadīja biedrības ZINIS vadītāja un zinātņu doktore Vita Brakovska, kura sarunu veidoja kā aktīvu dialogu starp ekspertiem un auditoriju. Jau pašā sākumā klātesošie tika aicināti aizdomāties par to, kas viņus visvairāk satrauc, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību – piegāžu drošība, atkarība no importa, tehnoloģiju attīstība, finansējums vai citi faktori. Šis jautājums kļuva par labu atspēriena punktu diskusijai par enerģētikas nozīmi gan valsts, gan individuālā līmenī.
Diskusijas vadītāja Vita Brakovska, dalībnieki un auditorija. Foto: LETA.
Sarunā piedalījās Gatis Junghāns, AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis un Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Dr. sc. ing., Aigars Laizāns, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors, vadošais pētnieks un AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs, Dr. sc. ing. Anna Mutule, RTU profesore, vadošā pētniece un LACISE projekta vadītāja Elektronikas un datorzinātņu institūtā, kā arī Dr. phys. Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks un LACISE projekta koordinators. Katrs no viņiem diskusijā ienesa savu skatījumu uz enerģētikas nākotni – no elektrotīkliem un enerģētikas infrastruktūras līdz mākslīgā intelekta risinājumiem, bateriju tehnoloģijām un ūdeņradim.
Diskusijas dalībnieki pulksteņa rādītāja virzienā: Anna Mutule, Gints Kučinskis, Gatis Junghāns un Aigars Laizāns. Foto: LETA.
Viena no galvenajām diskusijas tēmām bija energosistēmas stabilitāte strauju pārmaiņu laikā. Dalībnieki uzsvēra, ka mūsdienu energosistēmai vairs nepietiek tikai ar drošiem tīkliem un jaudīgu infrastruktūru. Arvien lielāka nozīme ir datiem, digitalizācijai, prognozēšanas rīkiem un mākslīgā intelekta risinājumiem, kas palīdz laikus identificēt riskus un nodrošināt sistēmas drošu darbību. Tika akcentēts arī tas, ka Latvijai ir būtiskas priekšrocības – labi attīstīti elektrotīkli, starpsavienojumi ar Eiropu, augsts atjaunojamo resursu potenciāls un spēcīga zinātniskā kompetence.
Īpaši saistoša auditorijai bija diskusijas daļa par energosistēmas noturību. Vita Brakovska aicināja ikvienu aizdomāties par šķietami vienkāršu, bet ļoti būtisku jautājumu: kas būtu lielākā problēma, ja Latvijā uz 48 stundām pazustu elektrība? Atbildes lika saprast, cik cieši elektrība saistīta ar mūsu ikdienu – sākot no saziņas ar tuviniekiem un norēķiniem par precēm līdz apkurei, transportam un darba pienākumu veikšanai. Diskusija pārliecinoši parādīja, ka enerģētiskā drošība nav abstrakts politikas jautājums, bet gan kaut kas, kas tieši ietekmē ikviena cilvēka dzīvi.
Audotorija un dalībnieki diskusijā "Latvijas loma Eiropas energobrīvībā un ilgtspējā". Foto: LETA.
Ne mazāk svarīgs bija jautājums par individuālo atbildību. Vadītāja aicināja auditoriju padomāt, vai katram ir savs plāns B vai pat plāns C gadījumiem, kad elektroapgāde tiek traucēta, un cik daudzi mājās var paļauties uz alternatīviem enerģijas avotiem. Šī sarunas daļa izgaismoja vienu no diskusijas centrālajām atziņām – enerģētiskā neatkarība neveidojas tikai valdības kabinetos, pētniecības centros vai energouzņēmumos. Tā veidojas arī mājsaimniecībās, pieņemot gudrus lēmumus par energoefektivitāti, resursu izmantošanu un gatavību neparedzētām situācijām.
Diskusijas otrajā daļā uzmanība tika pievērsta nākotnes tehnoloģijām. Gints Kučinskis skaidroja bateriju tehnoloģiju, ilgtspējīgu materiālu un ūdeņraža nozīmi nākotnes enerģētikā, savukārt Anna Mutule pievērsās viedo energosistēmu un mākslīgā intelekta risinājumu attīstībai. Sarunā vairākkārt izskanēja, ka Latvijai nav obligāti jākļūst par lielāko bateriju vai saules paneļu ražotāju Eiropā, taču tai ir potenciāls ieņemt nozīmīgu vietu nišās, kurās nepieciešamas augstas zināšanas un inovācijas – enerģijas materiālu izstrādē, bateriju tehnoloģijās, digitalizācijā un viedajos enerģētikas risinājumos.
Būtiska diskusijas tēma bija arī zinātnes un industrijas sadarbība. Dalībnieki analizēja, kā pētniecības rezultātus ātrāk pārvērst praktiskos risinājumos, produktos un eksportspējīgās tehnoloģijās. Tika uzsvērts, ka Latvijā jau šobrīd notiek starptautiski nozīmīgi pētniecības projekti. Vienlaikus eksperti atzina, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt, lai radītās zināšanas pēc iespējas ātrāk nonāktu līdz reālai izmantošanai ekonomikā.
Sarunas noslēgumā dalībnieki tika aicināti formulēt galveno vēstījumu nākotnei – ko katrs no viņiem vēlas paveikt, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību. Kopsaucējs bija skaidrs: energobrīvību nav iespējams nodrošināt tikai ar tehnoloģijām vai politiskiem lēmumiem. Nepieciešama mērķtiecīga sadarbība starp zinātni, industriju, valsti un sabiedrību, kā arī gatavība katram individuāli ieviest pārmaiņās savā ikdienā.
Diskusija LAMPĀ vēlreiz apliecināja, ka Latvijai ir visas iespējas kļūt ne tikai par enerģijas patērētāju, bet arī par ideju, tehnoloģiju un inovāciju radītāju Eiropas mērogā. Jautājums vairs nav par to, vai mums ir potenciāls. Jautājums ir par to, cik veiksmīgi spēsim to izmantot.
Sergejs Koržuks no EDI prezentē maģistra darba starprezultātus RTU konferencē
2026. gada 29. maijā Rīgas Tehniskā universitātes Studentu zinātniski tehniskās konferences plenārsēdē Sergejs Koržuks prezentēja sava maģistra darba starprezultātus “Grafu neironu tīklu pielietošana elektroenerģijas pārvades tīklu nestabilitātes agrīnai noteikšanai”.
Darba galvenais fokuss ir vērsts uz inovatīviem mašīnmācīšanās risinājumiem un to spēju analizēt sarežģītas, dinamiskas energosistēmu struktūras, nodrošinot savlaicīgu un precīzu tīkla traucējumu identifikāciju.
Sergejs stāsta:
“Konferencē bija lieliska iespēja iepazīties ar citu nozaru aktuālajām tēmām, pētījumiem un kolēģu sasniegtajiem rezultātiem. Šādas tikšanās paplašina redzesloku un sniedz jaunu iedvesmu maģistra darba noslēguma posmam.”
RTU pētnieks Andris Šutka prezentē LACISE projekta rezultātus E-MRS 2025 pavasara konferencē
Andris Šutka pie stenda referāta “Photoanode-assisted membrane-free decoupled acid water electrolysis”
Maija beigās Strasbūrā (Francija), norisinājās Eiropas Materiālu pētniecības biedrības (European Materials Research Society, E-MRS) pavasara sanāksme jeb E-MRS Spring Meeting 2025. Šī ir viena no nozīmīgākajām materiālzinātnes konferencēm Eiropā, kas pulcē akadēmiskās vides un industrijas pārstāvjus, lai diskutētu par jaunākajiem sasniegumiem materiālu sintēzē, raksturošanā un pielietojumos enerģētikā, elektronikā, ilgtspējīgās tehnoloģijās un citās nozarēs. Konferences programmā bija 23 tematiskie simpoziji, plenārsesijas, mutiskie un stenda referāti, nodrošinot starptautisku platformu zinātniskās sadarbības un zināšanu apmaiņas veicināšanai.
LACISE projektu konferencē pārstāvēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Dr. sc. ing. Andris Šutka, prezentējot stenda referātu “Photoanode-assisted membrane-free decoupled acid water electrolysis” simpozijā Engineered Nanomaterials for Energy and Environment: From Synthesis to Applications.
Dalība E-MRS konferencē sniedza iespēju iepazīstināt starptautisko zinātnieku kopienu ar LACISE projekta ietvaros sasniegtajiem rezultātiem, kā arī veicināja diskusijas un sadarbības iespējas ar pētniekiem, kuri strādā ūdeņraža tehnoloģiju, elektroķīmijas un funkcionālo materiālu jomā.
Stenda referāta kopsavilkums angļu valodā.
LU CFI laborants Daniels Jānis Jurjevs iedvesmo Vaiņodes skolēnus
Kad pētnieks noliek malā laboratorijas uzsvārci un dodas pie skolēniem, veidojas patiesi iedvesmojoši brīži – un tieši tāds valdīja Vaiņodes vidusskolā, kad to apmeklēja Daniels Jānis Jurjevs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Enerģijas materiālu laboratorijas laborants.
Vizītes laikā Daniels vadīja vairākas interaktīvas nodarbības aptuveni 80 skolēniem — no trešās klases līdz pat vidusskolēniem. Klasēs valdīja ieinteresēta un atsaucīga atmosfēra, un jaunieši ar lielu aizrautību iesaistījās diskusijās par zinātni.
Daniels dalījās savā stāstā par to, kāpēc izvēlējās studēt fiziku, kas viņu sākotnēji ieinteresēja un kā nonāca līdz darbam LU CFI.. Viņš skolēniem sniedza ieskatu savā ikdienā, skaidrojot, kā zinātnieki strādā un kā viņu darbs palīdz risināt reālas problēmas, īpaši enerģijas materiālu jomā.
Daniels diezgan daudz stāstīja arī par LACISE projektu un iespējām, ko tas piedāvā skolēniem: ekskursijām, iespēju izstrādāt zinātniski pētnieciskos darbus ar LACISE pētnieku atbalstu, piedalīties Saules kausa sacensībās, kā arī apmeklēt LU CFI ar klasi vai piedalīties, piemēram, Eiropas Zinātnieku naktī. Tādējādi jauniešiem tiek sniegta iespēja tuvāk iepazīt zinātnes vidi un pat pašiem tajā iesaistīties.
Lai padarītu nodarbības īpaši aizraujošas, Daniels demonstrēja nelielus, drošus ūdeņraža burbulīšu sprādzienus. Šis eksperiments skolēnos izraisīja patiesu sajūsmu un interesi, apliecinot, ka zinātne var būt gan izglītojoša, gan ļoti aizraujoša.
Vizītes laikā Daniels ne tikai dalījās zināšanās, bet arī iedvesmoja jauniešus domāt par savu nākotni zinātnē. Viņa vēstījums bija vienkāršs, bet spēcīgs — zinātne ir pieejama ikvienam, un viss sākas ar zinātkāri.
LACISE inovācijas prezentētas "AC/DC Tech" forumā
Programmēšanas inženieris Juris Siņica-Siņavskis (EDI) "LACISE" projekta ietvaros 22. maijā piedalījās AC/DC Tech forumā un MUPSIS* projekta rezultātu prezentācijas pasākumā, kur īsās prezentācijās tika iepazīstināti AS “Sadales tīkls” un sadarbības partneru inovāciju risinājumi, kas saistīti ar mākslīgā intelekta pielietojumu un elektrotīkla infrastruktūras drošības uzlabošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta projektā izstrādātajai koku balstu inspekcijas sistēmai.
Pasākuma laikā tika izveidoti kontakti ar Norvēģijas pētniecības institūciju, kā arī ar AS “Sadales tīkls” saskaņoti turpmākie sadarbības soļi, lai turpinātu "LACISE" projekta ietvaros veikto pētniecību koku balstu bojājumu noteikšanā un mākslīgā intelekta algoritmu izstrādē.
*Izpētes projekts “Mobile Utility Pole Smart Inspection System”
Vairāk informācijas: https://sadalestikls.lv/acdc
"LACISE" risinājumi enerģētikas attīstībai prezentēti “EDI dienā 2026”
20. maijā Elektronikas un datorzinātņu institūtā (EDI) norisinājās “EDI diena 2026”. Pasākums pulcēja tehnoloģiju ekspertus, uzņēmējus, studentus un inovāciju interesentus, veicinot zināšanu apmaiņu, sadarbību un diskusijas par nākotnes tehnoloģiju attīstību.
Pasākuma laikā dalībnieki iepazinās ar Elektronikas un datorzinātņu institūta aktuālajiem projektiem, pētniecības virzieniem un tehnoloģiju risinājumiem medicīnas tehnoloģiju, sensorikas, robotikas, mākslīgā intelekta, lietu interneta, kvantu tehnoloģiju, attēlveidošanas un enerģētikas jomās.
Pasākuma laikā arī tika prezentēts Šveices–Latvijas sadarbības programmas projekts "LACISE", kas vērsts uz enerģētikas nozares aktuālo izaicinājumu risināšanu un nākamās zinātnieku paaudzes sagatavošanu. Projekta ietvaros Latvijas un Šveices pētnieki izstrādā mākslīgā intelekta risinājumus Baltijas elektroenerģijas tīkla stabilitātes un drošības uzlabošanai, sekmē nākamās paaudzes bateriju tehnoloģiju attīstību, kā arī pilnveido ūdeņraža ražošanas tehnoloģijas. Tika uzsvērta starpdisciplināras un starptautiskas sadarbības nozīme, veicinot inovāciju attīstību un ilgtspējīgu enerģētikas risinājumu ieviešanu.
“EDI diena 2026” kalpoja kā platforma zināšanu apmaiņai un sadarbības veicināšanai, demonstrējot "LACISE" ieguldījumu ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā un pētniecības izcilības stiprināšanā Latvijā.
Rīgā atklāts Šveices–Latvijas digitālais centrs, stiprinot inovāciju attīstību enerģētikā
Šveices-Latvijas digitālā centra viedās enerģijas jomā atklāšana
Starptautiskās konferences “Deep Tech Atelier 2026” ietvaros 15. maijā Rīgā tika oficiāli atklāts Šveices–Latvijas digitālais centrs viedās enerģijas jomā. Centrs izveidots Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadītā Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Partnerība lietišķajos pētījumos” projekta “LACISE” ietvaros, ar mērķi stiprināt ilgtermiņa sadarbību starp pētniecību, inovāciju uzņēmumiem un industriju Latvijā un Šveicē, kā arī paātrināt jaunu tehnoloģiju attīstību un ieviešanu praksē.
Šveices Konfederācijas vēstniece Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Anja Zobriste-Rentenāra. Foto: Valdis Janons.
Atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunāja Šveices Konfederācijas vēstniece Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Anja Zobriste-Rentenāra (Anja Zobrist Rentenaar), kā arī “LACISE” projekta koordinators, LU CFI vadošais pētnieks Gints Kučinskis.
Šveice ir viena no pasaules vadošajām valstīm pētniecības un inovāciju jomā. Tam ir vairāki iemesli, tostarp mērķtiecīga zinātniskās izcilības attīstīšana, kas nav iespējama bez starptautiskās sadarbības. Nozīmīgi faktori ir arī labi attīstītas inovāciju ekosistēmas un cieša sadarbība starp akadēmisko vidi, uzņēmumiem un starptautiskām kompānijām. Tīklojumi un sadarbība ir nenovērtējami – ne tikai pētniecībā, bet arī mierīgas, drošas un pārtikušas Eiropas veidošanā. Cieši saistītas un labi savienotas kopienas, tostarp profesionālās kopienas, vislabāk spēj pielāgoties un noturēties mūsdienu izaicinājumu apstākļos,” savā uzrunā teica Šveices Konfederācijas vēstniece Anja Zobriste-Rentenāra.
Pasākumā tika prezentētas arī projekta partneru aktivitātes – LU CFI pētnieks Gints Kučinskis sniedza ieskatu bateriju ilgmūžības un ūdeņraža iegūšanas tehnoloģijās, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētniece Anna Mutule iepazīstināja ar viedo elektrotīklu attīstību un digitalizācijas risinājumiem, savukārt Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes (ZHAW) profesors Petrs Korba prezentēja mākslīgā intelekta pielietojumu energosistēmu stabilitātes analīzē. Industriālo skatījumu uz inovāciju ieviešanu sniedza AS “Sadales tīkls” inovāciju vadības direktors Tomass Liepnieks.
Ar prezentācijām centra atklāšanā uzstājās Gints Kučinskis, Petr Korba, Anna Mutule un Tomass Liepnieks. Foto: Valdis Jansons.
Enerģētika šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas – pieaug atjaunīgo energoresursu loma un arvien svarīgāka kļūst enerģijas uzglabāšana. Tas nozīmē, ka nepieciešami jauni risinājumi un jaunas sadarbības formas,” uzsver G. Kučinskis.
Šveices–Latvijas digitālais centrs darbojas kā pastāvīga sadarbības platforma, kurā zinātniskā kompetence tiek mērķtiecīgi sasaistīta ar industrijas vajadzībām, veicinot pētniecības rezultātu pārnesi praksē un kopīgu risinājumu izstrādi. Tā elastīgais, virtuālais formāts nodrošina nepārtrauktu sadarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem un inovāciju ekosistēmas dalībniekiem abās valstīs, organizējot tematiskus seminārus, ekspertu diskusijas un partnerības iniciatīvas, kā arī nodrošinot centra darbības nepārtrauktību pēc projekta noslēguma.
Šveices-Latvijas digitālā centra viedās enerģijas jomā atklāšanas viesi. Foto: Valdis Jansons.
Latvijas zinātnieki šajā sadarbībā darbojas kā līdzvērtīgi partneri, pauž LU CFI direktors Andris Anspoks:
Ar starptautiskām institūcijām strādājam kā līdzvērtīgi partneri, nevis kā skolēni un skolotāji. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šī sadarbība turpinās arī pēc projekta beigām, jo mūsdienu zinātne nevar attīstīties izolēti – tā balstās sadarbībā, specializācijā un savstarpējā mācīšanās procesā.”
Ņemot vērā straujās pārmaiņas enerģētikas sektorā, centra izveide ir īpaši aktuāla. Digitālais centrs sniedz praktisku ieguldījumu Latvijas inovāciju kapacitātes stiprināšanā un enerģētiskās noturības veicināšanā, vienlaikus padziļinot sadarbību ar Šveici stratēģiski nozīmīgā jomā.
Informāciju par tuvākajiem centra pasākumiem var saņemt, reģistrējoties šeit.
Rīgā atklās Šveices–Latvijas digitālo centru, kas paātrinās inovāciju ienākšanu enerģētikā
2026. g. 15. maijā plkst. 14.00–15.00 konferences “Deep Tech Atelier 2026” ietvaros konferenču centrā “Fantadroms” (Gustava Zemgala gatve 76, Rīgā) notiks Šveices–Latvijas digitālā centra viedās enerģijas jomā oficiālā atklāšana. Centrs izveidots, lai stiprinātu ilgtermiņa sadarbību starp pētniecību, inovāciju uzņēmumiem un industriju Latvijā un Šveicē.
Digitālais centrs darbojas kā pastāvīga sadarbības platforma, kurā zinātniskā kompetence tiek mērķtiecīgi sasaistīta ar industrijas vajadzībām, veicinot pētniecības rezultātu pārnesi praksē un kopīgu risinājumu izstrādi viedās enerģijas un ar to saistīto tehnoloģiju jomā.
“Šveices–Latvijas digitālais centrs ir uz darbību balstīta sadarbības platforma, kas palīdz pētniecības idejām atrast īstos partnerus un ceļu līdz praktiskai ieviešanai. Tas apvieno Latvijas un Šveices zinātnisko kompetenci ar industrijas vajadzībām, veicinot kopīgu iniciatīvu attīstību viedās enerģijas jomā arī pēc “LACISE” projekta noslēguma,” uzsver Gints Kučinskis, LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un “LACISE” projekta koordinators.
Centrs ir daļa no “LACISE” projekta, kas tiek īstenots Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Partnerība lietišķajos pētījumos” ietvaros. Tā elastīgais, virtuālais formāts nodrošina nepārtrauktu sadarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem un inovāciju ekosistēmas dalībniekiem abās valstīs, izmantojot tematiskus tiešsaistes seminārus, ekspertu diskusijas, partneru piesaistes sesijas un industrijai veltītus pasākumus.
Digitālajā centrā būtiska loma paredzēta arī sadarbībai ar jaunuzņēmumiem, jo īpaši tādiem, kuri darbojas enerģētikas deep tech jomā.
“Digitālais centrs rada vidi, kur tādi enerģētikas jaunuzņēmumi kā “ProtiumTech”, kas attīsta inovatīvas zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģijas, var daudz ātrāk atrast pētniecības un industrijas partnerus. Šāda strukturēta starptautiska sadarbība palīdz fokusēties uz reāliem pielietojumiem un kopīgiem attīstības projektiem,” norāda “ProtiumTech” izpilddirektors, Alens Martīni.
Strauju ģeopolitisko pārmaiņu un enerģētikas transformācijas apstākļos Digitālais centrs sniedz praktisku ieguldījumu Latvijas inovāciju kapacitātes un enerģētiskās noturības stiprināšanā, vienlaikus padziļinot sadarbību ar Šveici stratēģiski nozīmīgā nozarē.
Dalība ir bez
maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija “Deep Tech Atelier” vietnē: https://deeptechatelier.com/
Plašāka informācija par Digitālo centru.
LACISE projekta dalība “TSO User Group Meeting 2026” par elektroenerģijas sistēmas stabilitātes analīzi
No 6. līdz 7. maijam "LACISE" projekta ietvaros elektroinženieris Aleksejs Onackis piedalījās "DIgSILENT" organizētajā pasākumā “TSO User Group Meeting 2026”, kas norisinājās Amsterdamā, Nīderlandē.
Pasākumā tika prezentēti pārvades sistēmas operatoru risinājumi operacionālās un dinamiskās stabilitātes analīzei, kā arī jaunākās funkcionalitātes un atjauninājumi programmā PowerFactory 2026 SP1. Atsevišķa sesija bija veltīta simulāciju automatizācijai, izmantojot mākoņdatošanas risinājumus.
Pasākums pulcēja "DIgSILENT" komandu, Eiropas koordinācijas centru pārstāvjus, pārvades sistēmas operatorus un nozares konsultantus, nodrošinot nozīmīgu platformu pieredzes apmaiņai un diskusijām par nozares turpmākās attīstības virzieniem.
EDI viesojas "LACISE" projekta partneris no Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes
Dr. Artjoms Obruševs viesojas Elektronikas un datorzinātņu institūtā. Foto: Letīcija Laura Mote.
"LACISE" projekta ietvaros 2026. gada 9. aprīlī Elektronikas un datorzinātņu institūtā (EDI) viesojās Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes (ZHAW) pētnieks Dr. Artjoms Obuševs.
Tikšanās laikā tika uzsākts darbs pie EDI un ZHAW laboratoriju datu koplietošanas risinājumiem, lai nākotnē nodrošinātu virtuālu mērījumu un simulāciju datu sinhronizāciju.
Vizītes laikā Dr. Artjoms Obuševs tika iepazīstināts ar EDI aktuālajiem pētījumiem "LACISE" projekta ietvaros, tostarp ar neironu tīklu metožu izmantošanu, elektropārvades līniju dinamisko novērošanu, energosistēmas dinamiskā modeļa izstrādi un citiem virzieniem.
Tikšanās noslēgumā Dr. Artjoms Obuševs sniedza ieteikumus turpmākajam darbam.
Trīs stundas zinātnes pasaulē: skolēnu vizīte LU Cietvielu fizikas institūtā
Latvijas, Polijas, Spānijas un Francijas skolēni viesojas LU Cietvielu fizikas institūtā.
Ko īsti nozīmē nodarboties ar zinātni? Kā izskatās vieta, kur top idejas par jauniem materiāliem, enerģijas uzkrāšanu un tehnoloģijām, kas veidos nākotni? Atbildes uz šiem jautājumiem 24. martā meklēja 36 skolēni no starptautiskās mobilitātes Erasmus+ programmas ECOMATHS ietvaros: 18 skolēni bija no Mālpils vidusskolas un pa sešiem no IES Ruiz de Alda (Spānija), Lycée Albert Camus (Francija), XIV Liceum Ogólnokształcące (Polija). Trīs stundu garumā jaunieši viesojās LU Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI).
Šī vizīte notika "LACISE" projekta ietvaros un sniedza jauniešiem iespēju iepazīt zinātni nevis no mācību grāmatas, bet tieši tajā vidē, kur notiek pētniecība – laboratorijās, sarunās ar zinātniekiem un praktiskos uzdevumos.
Kur sākas īstā zinātne
Jau ienākot LU Cietvielu fizikas institūtā, skolēni sajuta, ka šī ir vide, kur zinātne ir ikdiena. Vizīte sākās institūta zālē, kur jauniešus uzrunāja Enerģijas materiālu laboratorijas vadošā pētniece Dr. phys. Līga Grīnberga. Viņa stāstīja par to, kas ir LU CFI, ar ko institūts nodarbojas, kādi pētījumi tajā tiek veikti un kā šo pētījumu rezultātā radušās inovācijas nonāk ikdienas pielietojumos.
Skolēni iepazīst LU CFI skaitļos un faktos.
Pēc ievada skolēni devās ekskursijā, lai tuvāk iepazītu Spektroskopijas, Mikro un nanoierīču un Enerģijas materiālu laboratorijas. Tieši tur viņiem bija iespēja ieraudzīt, kā praksē tiek pētītas materiālu īpašības, analizēti enerģijas procesi un izstrādāti elektroķīmiskie risinājumi. Skolēni uzzināja, ka fizikas un ķīmijas formulas nepaliek tikai uz tāfeles – tās pārtop mērījumos, grafikos un eksperimentos.
Viesošanās Spektroskopijas un Mikro un nanoierīču laboratorijās.
Laboratorijās redzamās iekārtas un darba vide atklāja, ka zinātne nav gatavu atbilžu krājums, bet nepārtraukts jautājumu uzdošanas, pārbaudes un eksperimentēšanas process. Institūta pētnieki skolēnus ne tikai iepazīstināja ar laboratoriju infrastruktūru, bet arī dalījās savā pieredzē par pētnieka ikdienu, pētījumu virzieniem un ceļu zinātnē. Īpašu iespaidu jauniešiem atstāja apziņa par to, cik sarežģītas un vērtīgas ir laboratorijās izmantotās iekārtas, kā arī cik liela atbildība saistīta ar darbu šādā vidē.
Ekskursijas laikā jaunieši apmeklē Enerģijas materiālu laboratoriju.
Svarīgi bija arī tas, ka sarunas notika skolēniem saprotamā valodā – uzsverot ne tikai tehniskos aspektus, bet arī to, kāpēc šie pētījumi ir nozīmīgi sabiedrībai, īpaši enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā.
Daudziem skolēniem īpašu iespaidu atstāja pētniecības precizitāte un pacietība, kas nepieciešama, lai nonāktu pie uzticamiem rezultātiem. Zinātne LU CFI viņu acīs atklājās kā konsekvents, rūpīgs darbs, kur katrai detaļai un katram mērījumam ir nozīme.
Praktiski uzdevumi: baterijas un ūdeņradis darbībā
Lai laboratorijās redzēto nostiprinātu, jaunieši tika iesaistīti arī praktisku uzdevumu risināšanā, kuru saturs tieši sasaucās ar "LACISE" projekta pētījumu tēmām – enerģijas uzkrāšanu un ūdeņraža tehnoloģijām. Vienā no uzdevumiem skolēni strādāja ar ūdeņraža enerģiju, aprēķinot, cik daudz enerģijas iespējams iegūt no noteikta ūdeņraža daudzuma un cik ilgi ar šo enerģiju varētu darboties, piemēram, ūdeņraža automobilis ar zināmu jaudu. Tas lika jauniešiem sasaistīt vielas daudzuma aprēķinus ar jēdzieniem par enerģiju, jaudu un laiku.
Citā uzdevumu piemērā uzmanība tika pievērsta baterijām un akumulatoriem – skolēni analizēja, cik ilgi noteiktas kapacitātes baterija spēj darbināt ierīci ar zināmu jaudu, un diskutēja, kāpēc enerģijas uzkrāšana ir izšķiroša, ja elektroenerģija tiek iegūta no mainīgiem avotiem, piemēram, saules vai vēja. Šie uzdevumi palīdzēja saprast, ka baterijas un ūdeņradis nav konkurējoši, bet savstarpēji papildinoši risinājumi ilgtspējīgas enerģijas kontekstā.
Skolēnu grupas risina LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas sagatavotos uzdevumus.
Līdzās uzdevumiem nozīmīga vizītes daļa bija arī brīvās sarunas ar LU CFI pētniekiem. Skolēni interesējās par studiju izvēli, zinātnieka ikdienu un pētniecības iespējām dažādās valstīs. Atbildēs bieži izskanēja doma, ka ceļš uz zinātni ne vienmēr ir lineārs un ka zinātkāre un interese ir ne mazāk svarīga kā akadēmiskie rezultāti. Tieši šajās sarunās zinātne kļuva personiskāka – ar cilvēkiem, stāstiem un reāliem piemēriem.
Pieredze, kas paliek
Trīs stundas LU Cietvielu fizikas institūtā daudziem jauniešiem kļuva par pirmo tiešo sastapšanos ar akadēmisko pētniecību. Šī pieredze palīdzēja saprast, ka STEM jomas nav tikai mācību priekšmeti, bet iespēja piedalīties nākotnes risinājumu veidošanā.
"LACISE" projekta ietvaros šādas vizītes ir nozīmīgs solis, lai skolēniem parādītu zinātni kā sasniedzamu, aktuālu un aizraujošu darbības jomu nākotnē. Ļoti ceram, ka šī diena LU CFI iedvesmoja domāt plašāk un nebaidīties no sarežģītiem jautājumiem.
Liels paldies LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas pētniekiem un laborantiem Inārai Ņesterovai, Nikam Smelteram, Līgai Grīnbergai, Anzelmam Zukulam, Danielam Jānim Jurjevam, Raitim Sikam, Ņikitam Griščenko un Emīlam Jerikalovam par iesaisti skolēnu vizītes norisē un uzdevumu sagatavošanā!
"LACISE" projekts iedvesmo Liepājas skolēnus iepazīt zinātni un inovācijas
EDI elektrisko sistēmu inženieris Antons Hančevskis viesojas Liepājas Liedaga vidusskolā. Foto: Letīcija Laura Mote.
2026. gada 23. martā elektrisko sistēmu inženieris Antons Hančevskis, kurš "LACISE" projektā pārstāv Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) komandu, viesojās Liepājas Liedaga vidusskolā. Tikšanās laikā viņš vadīja nodarbību 10. un 11. klašu skolēnus, iepazīstinot ar zinātnieka profesiju, aktuālajiem pētniecības virzieniem un inovāciju nozīmi mūsdienu sabiedrībā.
Vizītes laikā skolēniem tika stāstīts par zinātnieka ikdienu, karjeras iespējām un ceļu līdz darbam pētniecībā. Īpaša uzmanība tika pievērsta praktiskiem piemēriem, kas palīdzēja labāk izprast, kā zinātne tiek pielietota reālās dzīves problēmu risināšanā.
Pasākuma ietvaros tika prezentēts arī "LACISE" projekts, skaidrojot tā mērķus, nozīmi un potenciālo ietekmi uz sabiedrību. Skolēniem bija iespēja uzzināt vairāk par inovatīviem risinājumiem, kas tiek izstrādāti projekta ietvaros.
Tāpat tika apskatītas dažādas zinātniski pētnieciskās tēmas, rosinot jauniešus domāt par savu nākotni zinātnē un tehnoloģijās. Diskusijas laikā skolēni aktīvi uzdeva jautājumus un iesaistījās sarunā par to, kā zinātne var palīdzēt risināt globālus un sabiedrībai nozīmīgus izaicinājumus.
Šāda veida aktivitātes veicina jauniešu interesi par STEM jomām un palīdz veidot izpratni par zinātnes nozīmi sabiedrības attīstībā.
Ozolnieku vidusskolas skolnieces iepazīst zinātni LU CFI laboratorijās
Ozolnieku vidusskolas skolnieces LU CFI. Foto: Matīss Mačulāns.
Viens no "LACISE" projekta mērķiem ir iedrošināt un iedvesmot jauniešus, īpaši meitenes, vairāk pievērsties STEM jomām. Īpaši tas attiecas uz jaunietēm ārpus Rīgas, kur iespējas satikt zinātniekus un redzēt laboratorijas klātienē ir ierobežotākas. Tieši tāpēc projekts aktīvi strādā pie tā, lai laboratoriju durvis būtu plaši atvērtas jauniešiem, ļaujot kaut nedaudz iepazīt zinātnieka profesiju.
Februāra sākumā notikusī Ozolnieku vidusskolas skolnieču ekskursija “LACISE” projekta partnerorganizācijā, LU Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI), ļāva meitenēm uzzināt, kā kļūt par zinātnieku, ko zinātnieki ikdienā dara, kā arī uzdot daudz dažādus jautājumus. Bez tam jaunietēm bija iespēja pašām ievingrināt roku baterijas salikšanā.
Meitenes klausās stāstījumu par LU CFI, kā arī Miļenas Diles pieredzes stāstu, kā viņa kļuva par zināntieci.
Iepazīšanās ar zinātnieka profesiju – Miļenas Diles ievadlekcija
Ekskursija sākās ar LU CFI Optisko materiālu laboratorijas zinātniskās asistentes Miļenas Diles stāstījumu par institūta ikdienas darbu un galvenajiem pētījumu virzieniem. Viņa skaidroja, kādi ir LU CFI pēdējo gadu nozīmīgākie sasniegumi, un uzsvēra, kā tie ierakstās globālajā zinātnes kontekstā. Meitenēm tā bija iespēja uzzināt, ko tieši Latvijas zinātnieki piedāvā pasaulei un kāds ir viņu pienesums starptautiskajā pētniecības vidē.
Savā stāstījumā Miļena dalījās arī ar personīgo pieredzi, stāstot, kā viņa nonāca zinātnē, cik ilgs ir bijis ceļš līdz darbam laboratorijā un kas viņu joprojām piesaista šai profesijai. Skolnieces aktīvi uzdeva jautājumus – par mācībām, studiju ilgumu un iespējām nākotnē. Saruna izvērtās par dzīvu dialogu, kurā jaunietes noskaidroja interesējošos jautājumus.
LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas pētnieki Anzelms Zukuls un Ņikita Griščenko stāsta par ūdeņradi.
Enerģijas materiālu laboratorijā – ūdeņraža noslēpumi
Pēc sarunas ar Miļenu, meitenes devās uz Enerģijas materiālu laboratoriju, kur pētnieki Anzelms Zukuls un Ņikita Griščenko iepazīstināja ar ūdeņraža ražošanas procesu un materiāliem, kas var kalpot šim mērķim. Skolnieces uzzināja par ūdeņraža iegūšanas ķīmisko procesu, kurā reakcijai tiek izmantots atkritumu alumīnijs, ko var atrast pat šķietami parastos atkritumos, piemēram, sulas un čipšu pakās.
Video redzama ūdeņraža rašanās reakcija.
Pētnieki demonstrēja reālu reakcijas procesu, kur alumīnijs, saskaroties ar šķīdumu, rada ūdeņradi. Meitenes ar lielu interesi vēroja arī mazu auto modelīti, kas darbināms ar saražoto ūdeņradi. Visskaļākais noteikti bija brīdis, kad jaunietes varēja savām rokām izjust ūdeņraža burbuļu sprāgšanu – tas radīja patiesu zinātnes piedzīvojuma sajūtu.
Video redzams, kā ekskursijas dalībniecei piedalās eksperimentā ar ūdeņraža burbuļu sprāgšanu.
Spektroskopijas laboratorijā – stāsts par materiālu analīzi Riharda Ruskas vadībā
Nākamajā pieturā, Spektroskopijas laboratorijā, zinātniskais asistents Rihards Ruska skaidroja, kā zinātnieki pēta materiālu īpašības, izmantojot dažādas spektroskopijas metodes. Viņš stāstīja, ka spektroskopija palīdz izprast materiālus atomu līmenī, un šī izpratne ir būtiska visām modernajām tehnoloģijām – sākot no jaunām elektronikas ierīcēm līdz medicīnai.
Meitenēm tika parādītas vairākas iespaidīgas iekārtas, piemēram, kriostats, kas ļauj pētīt materiālu īpašības ļoti zemā temperatūrā, kā arī rentgenstaru fotoelektronu spektrometrs (XPS), kas analizē materiālu ķīmisko sastāvu. Rihards stāstīja arī par augsttemperatūras krāsnīm un to lomu jaunu materiālu izstrādē. Šī laboratorija atklāja pilnīgi citu zinātnes dimensiju – daudz tehniskāku un precīzāku, taču ne mazāk aizraujošu.
Rihards Ruska stāsta Ozolnieku vidusskolas skolniecēm, ko ar dažādām spektroskopijas metodēm var atklāt par materiāliem. Foto: Matīss Mačulāns.
Enerģijas materiālu laboratorija – kas baterijai vēderā?
Ekskursijas trešajā pieturā Ozolnieku vidusskolas skolnieces atgriezās Enerģijas materiālu laboratorijā, kurā pētnieki Ināra Ņesterova un Einārs Sprūģis stāstīja par bateriju uzbūvi un to pētniecības niansēm. Meitenes uzzināja, kādi materiāli nepieciešami bateriju izveidei, kā notiek to testēšana un kāpēc daļa pētījumu jāveic īpašos apstākļos – piemēram, argona atmosfērā, izmantojot cimdu kasti.
LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas pētniece Ināra Ņesterova stāsta par baterijām un ļauj iemēģināt cimdu kasti.
Šajā pieturā skolniecēm bija iespēja ne tikai klausīties, bet arī praktiski darboties. Tās varēja uzvilkt speciālos cimdus un izmēģināt, kā zinātnieki strādā slēgtā vidē, kā arī pašas salikt savu bateriju. Šī praktiskā pieredze palīdzēja labāk saprast, cik rūpīgs un precīzs ir darbs enerģijas materiālu laboratorijā.
Ozolnieku vidussskolas skolnieces saliek pašas savas baterijas.
Sudraba nanodaļiņu pasaule Optisko materiālu laboratorijā
Ekskursijas noslēgumā dalībnieces atgriezās pie Miļenas Diles Optisko materiālu laboratorijā. Šeit viņas uzzināja, kā zinātnieki pēta materiālu optiskās īpašības un kā šīs īpašības mainās, ja materiālu daļiņas tiek samazinātas līdz nanolīmenim. Īpaši fascinējošs meitenēm šķita sudrabs, kura krāsa mainās atkarībā no tā, cik mazas ir tā daļiņas.
Miļena parādīja arī vairākas iekārtas, ar kurām viņa strādā ikdienā, ļaujot meitenēm iepazīt optisko pētniecību tuvplānā. Tā bija lieliska iespēja saprast, cik plaša un daudzveidīga ir materiālzinātne.
Miļena Dile stāsta par Optisko materiālu laboratorijas darbu un izmantotajām iekārtām.
Kāpēc tas ir svarīgi "LACISE" projektam?
Šī ekskursija vēlreiz apliecināja, cik nozīmīgi ir dot jauniešiem, īpaši no reģioniem, iespēju redzēt zinātni dzīvē. “LACISE” projekta mērķis nav tikai radīt jaunas tehnoloģijas, bet arī izglītot un ieinteresēt STEM jomās jauniešus, kas turpinās darbu nākotnē. Tieši šādas vizītes palīdz lauzt stereotipus un iedvesmot.
"LACISE" jaunie pētnieki iedvesmo nākotnes STEM profesionāļus trīs nozīmīgos pasākumos
"LACISE" projekta ietvaros Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Enerģijas materiālu laboratorijas jaunie pētnieki 2026. gada pavasarī piedalījās trīs lielos izglītības un inovāciju pasākumos: Universs@LU, Icebreakers’26 un Karjeras diena 2026. Visos pasākumos viņi pārstāvēja "LACISE" projektu, ļaujot jauniešiem iepazīt bateriju un ūdeņraža ražošanas eksperimentus un parādot zinātni kā aizraujošu un praktiski piedzīvojamu procesu.
Universs@LU: zinātne jauniešiem
LU CFI jaunie zinātnieki studiju festivālā Universs@LU. Foto – Līga Ūdre.
Studiju festivāls Universs@LU, kas 19.–21. februārī LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā pulcēja skolēnus, skolotājus un vecākus, ir Latvijā lielākais šāda veida pasākums ar plašu interaktīvo nodarbību un paraugdemonstrējumu klāstu. Šeit "LACISE" jaunie pētnieki demonstrēja divus eksperimentus, kas raisīja apmeklētāju interesi.
Viens no tiem bija citronu bateriju eksperiments, kurā tika demonstrēts un ar multimetru mērīts, kā augļi ražo spriegumu. Apmeklētājiem bija interesanti uzzināt, ka šādi iespējams izveidot mazas, taustāmas elektroķīmiskas baterijas.
Otrs – daudz dinamiskāks – bija ūdeņraža elektrolīzes eksperiments, kur stikla traukos, izmantojot elektrisko strāvu, veidojās ūdeņraža un skābekļa burbuļi. Apmeklētāji varēja redzēt šo procesu klātienē, savukārt drosmīgākie tika aicināti rokās droši “uzspridzināt” mazus ūdeņraža burbuļus, kas radīja īsu, skaļu mikroizlādi un izraisīja lielu sajūsmu.
Vairāk par studiju festivālu skolēniem Universs@LU
Icebreakers’26
"LACISE" pārstāvis Ņikita Griščenko biznesa iespēju festivālā Icebreakers'26. Foto – Līga Ūdre
5. martā notikušais biznesa iespēju festivāls Icebreakers’26
pulcēja vairāk nekā 700 dalībnieku — studentus, pētniekus, jaunos
uzņēmējus un ideju autorus, kas meklēja iedvesmu un sadarbības iespējas. Enerģijas materiālu laboratorijas jaunie pētnieki pasākumā piedalījāšajā festivālā prezentēja bateriju uzbūves un elektroķīmijas
pamatprincipus, kā arī demonstrēja nelielu ūdeņraža veidošanās
eksperimentu, kas piesaistīja apmeklētājus un rosināja sarunas
par to, kā no vienkāršiem procesiem laboratorijā var attīstīties nākotnes
tehnoloģijas. Icebreakers’26 mērķis ir veicināt zinātnes un inovāciju
mijiedarbību, radot vidi jaunu risinājumu izstrādei, tādēļ arī šie pāris praktiskie eksperimenti organiski iekļāvās
pasākuma kopējā noskaņā.
Vairāk par Icebreakers'26 norisi
Karjeras diena 2026: zinātne – nākotnes karjeras iespēja
"LACISE" projekta pārstāvis Niks Smelters stāsta par karjeras iespējām LU CFI. Foto – Līga Ūdre.
Karjeras diena
2026, ko 6. martā pirmo reizi kopīgi rīkoja RTU, RSU un RTU Rīgas Biznesa skola, norisinājās
Ķīpsalas izstāžu centrā. Studentiem, neseniem absolventiem un citiem interesentiem bija iespēja tikties ar darba devējiem, lai uzzinātu par prakses un darba iespējām, kā arī iepazītu dažādu nozaru uzņēmumus. Ķarjeras dienā piedalījās teju 100 uzņēmumu un vairāki tūkstoši jauniešu. Pasākumā jaunie pētnieki no "LACISE" komandas
iepazīstināja interesentus ar darba iespējām LU CFI, stāstīja par darbu laboratorijā un prakses vietām.
Vairāk par Karjeras dienas 2026 norisi
"LACISE" projektā iesaistītie jaunie zinātnieki no LU Cietvielu fizikas institūta Enerģijas materiālu laboratorijas, piedaloties visos trīs pasākumos, spēja uzrunāt simtiem jauniešu, parādot, ka zinātne ir piedzīvojums, ko var izjust caur taustāmiem eksperimentiem, nevis tikai teoriju. Bateriju un ūdeņraža eksperimenti ļāva uzrunāt plašāku auditoriju un radīja interesi un vēlmi izzināt vairāk. Šādi "LACISE" projekts turpina stiprināt STEM jomu pievilcību Latvijā, piedāvājot jauniešiem pieredzi, kas var kļūt par pirmo soli ceļā uz zinātnieka, inženiera vai pētnieka karjeru.
Zinātne un industrija vienojas par kopīgu virzību bateriju tehnoloģiju attīstībā Latvijā
Gints Kučinskis, Māris Sedlenieks, Andris Anspoks. Foto – Mārcis Gaujenietis.
25. februārī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) norisinājās pirmā Bateriju industrijas diena, kas kuplā skaitā pulcēja zinātnes, industrijas un valsts pārvaldes pārstāvjus, lai diskutētu par bateriju tehnoloģiju attīstību un sadarbības stiprināšanu Latvijā. Pasākumu rīkoja LU CFI Šveices–Latvijas sadarbības programmas projekta “LACISE” ietvaros.
Bateriju industrijas dienā piedalījās LU CFI, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieki, kā arī industrijas un organizāciju pārstāvji no elektromobilitātes, atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes, mikromobilitātes, aizsardzības un augsto tehnoloģiju jomām.
Kopīgas diskusijas laikā pasākuma dalībnieki identificēja ar baterijām saistītus aktuālus izaicinājumus, tostarp bateriju veiktspēju zemā temperatūrā, kvalitatīvu bateriju vadības sistēmu nepieejamību, nepietiekamu bateriju šūnu un sistēmu testēšanas infrastruktūru, kā arī bateriju pārstrādes un utilizācijas trūkumu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka Latvija nevar konkurēt ar Ķīnas bateriju ražošanas jaudu, tomēr šeit ir ievērojams potenciāls inovatīvu un videi draudzīgu bateriju materiālu un tehnoloģiju attīstībā, kas varētu stiprināt Latvijas pozīciju Eiropas bateriju ekosistēmā.
Bateriju industrijas dienā nozares pārstāvji izklāsta savus izaicinājumus. Foto: Mārcis Gaujenietis
Pasākuma otrajā daļā pieredzē dalījās A/S “Latvenergo” attīstības projektu vadītājs Māris Sedlenieks un “ABB Schweiz AG” vadošais pētnieks Minglong He, kurš ieskicēja pētniecības un industrijas sadarbības praksi un jaunākās tendences bateriju attīstībā Šveicē. Savukārt LU CFI Starptautisko projektu un piesaistes speciālists Timurs Safiluļins informēja par finansējuma un sadarbības iespējām Latvijā un Eiropā.
Pasākuma gaitā dalībnieki vienojās par nepieciešamību Latvijā veidot bateriju testēšanas laboratoriju ar standartizētām metodēm, kas nodrošinātu vienotu kvalitātes novērtējumu un ļautu inovatīviem risinājumiem ātrāk nonākt pilotizmēģinājumos un tirgus sagatavošanas fāzē. Tāpat tika secināts, ka nozarei nepieciešamas regulāras tikšanās, lai sistēmiski plānotu bateriju tehnoloģiju attīstību un laikus identificētu zinātnes un industrijas sadarbības iespējas.
Pētnieki stāsta par bateriju tehnoloģiju iespējām Latvijā. Foto: Mārcis Gaujenietis
“Bateriju industrijas diena apliecināja, ka Latvijā ir spēcīgs potenciāls augstas pievienotās vērtības bateriju tehnoloģijās. Mūsu spēks nav masveida ražošana, bet gan zināšanās balstīti, ilgtspējīgi un tehnoloģiski izcili risinājumi – no materiālu pētniecības līdz viedām bateriju vadības sistēmām. Tieši šī niša var kļūt par Latvijas konkurētspējas pamatu enerģētikas transformācijas laikā,” norāda Dr. phys. Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un “LACISE” projekta koordinators.
Bateriju industrijas diena ir pirmais topošā Šveices – Latvijas digitālā kompetences centra viedajā enerģētikā pasākums, kas veicinās sadarbību un zināšanu apmaiņu starp abu valstu pētniekiem uz industrijas pārstāvjiem.