Vai Latvija enerģētikas pārmaiņu laikā būs inovāciju līdere vai sekotāja? Tieši šis jautājums bija uzmanības centrā Sarunu festivālā LAMPA, kur 10. jūlijā uz skatuves “Eiropa ir te!” notika diskusija “Latvijas loma Eiropas energobrīvībā un ilgtspējā”. Diskusiju organizēja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) un projekts LACISE, sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu un Šveices un Latvijas sadarbības programmu.

Enerģētika mūsdienās vairs nav tikai tehnisks jautājums par elektrostacijām, tīkliem un kilovatstundām. Tā ir valsts drošības, ekonomiskās konkurētspējas un dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Tāpēc diskusijas uzmanības centrā bija jautājums par to, kā Latvija var stiprināt savu energoneatkarību un vienlaikus izmantot zinātnes un inovāciju potenciālu, lai kļūtu par nozīmīgu spēlētāju Eiropas enerģētikas attīstībā.

Diskusiju vadīja biedrības ZINIS vadītāja un zinātņu doktore Vita Brakovska, kura sarunu veidoja kā aktīvu dialogu starp ekspertiem un auditoriju. Jau pašā sākumā klātesošie tika aicināti aizdomāties par to, kas viņus visvairāk satrauc, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību – piegāžu drošība, atkarība no importa, tehnoloģiju attīstība, finansējums vai citi faktori. Šis jautājums kļuva par labu atspēriena punktu diskusijai par enerģētikas nozīmi gan valsts, gan individuālā līmenī.

Diskusijas vadītāja Vita Brakovska, dalībnieki un auditorija. Foto: LETA.

Sarunā piedalījās Gatis Junghāns, AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis un Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Dr. sc. ing., Aigars Laizāns, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors, vadošais pētnieks un AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs, Dr. sc. ing. Anna Mutule, RTU profesore, vadošā pētniece un LACISE projekta vadītāja Elektronikas un datorzinātņu institūtā, kā arī Dr. phys. Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks un LACISE projekta koordinators. Katrs no viņiem diskusijā ienesa savu skatījumu uz enerģētikas nākotni – no elektrotīkliem un enerģētikas infrastruktūras līdz mākslīgā intelekta risinājumiem, bateriju tehnoloģijām un ūdeņradim.

Diskusijas dalībnieki pulksteņa rādītāja virzienā: Anna Mutule, Gints Kučinskis, Gatis Junghāns un Aigars Laizāns. Foto: LETA.

Viena no galvenajām diskusijas tēmām bija energosistēmas stabilitāte strauju pārmaiņu laikā. Dalībnieki uzsvēra, ka mūsdienu energosistēmai vairs nepietiek tikai ar drošiem tīkliem un jaudīgu infrastruktūru. Arvien lielāka nozīme ir datiem, digitalizācijai, prognozēšanas rīkiem un mākslīgā intelekta risinājumiem, kas palīdz laikus identificēt riskus un nodrošināt sistēmas drošu darbību. Tika akcentēts arī tas, ka Latvijai ir būtiskas priekšrocības – labi attīstīti elektrotīkli, starpsavienojumi ar Eiropu, augsts atjaunojamo resursu potenciāls un spēcīga zinātniskā kompetence.

Īpaši saistoša auditorijai bija diskusijas daļa par energosistēmas noturību. Vita Brakovska aicināja ikvienu aizdomāties par šķietami vienkāršu, bet ļoti būtisku jautājumu: kas būtu lielākā problēma, ja Latvijā uz 48 stundām pazustu elektrība? Atbildes lika saprast, cik cieši elektrība saistīta ar mūsu ikdienu – sākot no saziņas ar tuviniekiem un norēķiniem par precēm līdz apkurei, transportam un darba pienākumu veikšanai. Diskusija pārliecinoši parādīja, ka enerģētiskā drošība nav abstrakts politikas jautājums, bet gan kaut kas, kas tieši ietekmē ikviena cilvēka dzīvi.

Audotorija un dalībnieki diskusijā "Latvijas loma Eiropas energobrīvībā un ilgtspējā". Foto: LETA.

Ne mazāk svarīgs bija jautājums par individuālo atbildību. Vadītāja aicināja auditoriju padomāt, vai katram ir savs plāns B vai pat plāns C gadījumiem, kad elektroapgāde tiek traucēta, un cik daudzi mājās var paļauties uz alternatīviem enerģijas avotiem. Šī sarunas daļa izgaismoja vienu no diskusijas centrālajām atziņām – enerģētiskā neatkarība neveidojas tikai valdības kabinetos, pētniecības centros vai energouzņēmumos. Tā veidojas arī mājsaimniecībās, pieņemot gudrus lēmumus par energoefektivitāti, resursu izmantošanu un gatavību neparedzētām situācijām.

Diskusijas otrajā daļā uzmanība tika pievērsta nākotnes tehnoloģijām. Gints Kučinskis skaidroja bateriju tehnoloģiju, ilgtspējīgu materiālu un ūdeņraža nozīmi nākotnes enerģētikā, savukārt Anna Mutule pievērsās viedo energosistēmu un mākslīgā intelekta risinājumu attīstībai. Sarunā vairākkārt izskanēja, ka Latvijai nav obligāti jākļūst par lielāko bateriju vai saules paneļu ražotāju Eiropā, taču tai ir potenciāls ieņemt nozīmīgu vietu nišās, kurās nepieciešamas augstas zināšanas un inovācijas – enerģijas materiālu izstrādē, bateriju tehnoloģijās, digitalizācijā un viedajos enerģētikas risinājumos.

Būtiska diskusijas tēma bija arī zinātnes un industrijas sadarbība. Dalībnieki analizēja, kā pētniecības rezultātus ātrāk pārvērst praktiskos risinājumos, produktos un eksportspējīgās tehnoloģijās. Tika uzsvērts, ka Latvijā jau šobrīd notiek starptautiski nozīmīgi pētniecības projekti. Vienlaikus eksperti atzina, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt, lai radītās zināšanas pēc iespējas ātrāk nonāktu līdz reālai izmantošanai ekonomikā.

Sarunas noslēgumā dalībnieki tika aicināti formulēt galveno vēstījumu nākotnei – ko katrs no viņiem vēlas paveikt, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību. Kopsaucējs bija skaidrs: energobrīvību nav iespējams nodrošināt tikai ar tehnoloģijām vai politiskiem lēmumiem. Nepieciešama mērķtiecīga sadarbība starp zinātni, industriju, valsti un sabiedrību, kā arī gatavība katram individuāli ieviest pārmaiņās savā ikdienā.

Diskusija LAMPĀ vēlreiz apliecināja, ka Latvijai ir visas iespējas kļūt ne tikai par enerģijas patērētāju, bet arī par ideju, tehnoloģiju un inovāciju radītāju Eiropas mērogā. Jautājums vairs nav par to, vai mums ir potenciāls. Jautājums ir par to, cik veiksmīgi spēsim to izmantot.