Zinātnieks tuvplānā - Ainārs Knoks, LU Cietvielu fizikas institūts

Vai bērnībā
sapņoji kļūt par zinātnieku?
Nē, jo man nebija
ne jausmas, ka tāda iespēja pastāv. Taču es biju ļoti zinātkārs.
Kas tevi
iedvesmoja pievērsties zinātnei?
Skolotāji skolā
palīdzēja rast drosmi to izmēģināt.
Kas tev visvairāk
patīk zinātnieka profesijā?
Man patīk pētīt,
kā rodas un izpaužas realitāte.
Kādu mītu par
zinātniekiem tu gribētu kliedēt?
Ka zinātne ir galīga.
Ir gana daudz nezināmā, un varam izmantot vien modeļus jeb pieņēmumus, kā
lietas "darbojas"; zinātne ir process, ne galamērķis.
Kas ir
dīvainākais vai negaidītākais, ko esi iemācījies savā jomā?
Vissvarīgākā labas
zinātnes un interesantu atklājumu sastāvdaļa ir laba komanda; cilvēkiem ir vislielākā
vērtība.
Kāds ir tavs hobijs,
kas nav saistīts ar zinātni?
Eiropas vēsturisko cīņu
mākslu (HEMA) rekonstrukcija, kas ietver zobenus, bruņas un zobencīņas.
Ja zinātne
būtu filmu žanrs, kāds tas būtu?
Tas būtu kaut kāds
sajaukums, kurā būtu gan zinātniskās fantastikas, gan dokumentālā kino elementi,
gan nedaudz no realitātes šoviem un tas viss ar psihdēlisku piesitienu.
Kāda ir tava
mīļākā filma?
“Jawan”
Kāda ir tava
mīļākā grāmata?
Dž. R. R. Tolkīna “Hobits”
Kāda mūzika
vai dziesma tevi vienmēr iedvesmo?
Tas atkarīgs no
konkrētā uzdevuma. Bet vispār man patīk smagais un hardcore metāls ar izcilu,
rēcošu vokālu (“Slaughter to Prevail”, “Lamb of God”, “Disturbed”, “Paleface
Swiss”, “Slipknot” utt.).
Ja tu nebūtu
zinātnieks, ko tu darītu?
Godīgi sakot, ir grūti
iedomāties sevi kādā citā profesijā, bet, ja man jāizvēlas, tad droši vien būtu
vai nu vikings, vai inženieris.
Ļoti interesanti būtu parunāt ar Nikolu Teslu vai Ričardu Feinmenu.