Šodien – Starptautiskā bateriju diena

18. februārī pasaulē atzīmē Starptautisko bateriju dienu, pieminot itāļu fiziķi Alesandro Voltu (dzimis 1745. g. 18. februārī), kurš 1801. gadā izgudroja pirmo īsto bateriju. Viņa izgudrojums iezīmēja brīdi, kad sākās elektroķīmijas un elektroenerģijas praktiskās izmantošanas ēra – joma, kas turpina attīstīties arī mūsdienās un ir viena no “LACISE” projekta pētniecības virzieniem.

Nedaudz no bateriju vēstures

Voltas radītā baterija – Voltas stabs – bija pārsteidzoši vienkārša: sudraba (vai vara) un cinka diski, kas kārtoti pārmaiņus un atdalīti ar sālsūdenī samitrinātu ādu vai kartonu. Neskatoties uz vienkāršo konstrukciju, tā kļuva par pirmo ierīci, kas spēja nodrošināt pastāvīgu elektrības plūsmu, radot pamatus elektrotehnikas attīstībai, elektrolīzes atklāšanai un vēlāk arī telegrāfa un elektrisko ierīču laikmetam.

Attēlā Voltas stabs. Foto autors: Luigi Chiesa, CC BY-SA 3.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=5081899

Interesanti, ka bateriju princips, iespējams, pastāvējis jau 2000 gadus pirms Voltas. 1938. gadā netālu no Bagdādes atrasta Partas impērijas māla krūka ar vara cilindru, dzelzs stieni un etiķa šķīdumu – konstrukcija, kas varēja radīt 1,1–2 voltus elektrības. Lai gan joprojām pastāv diskusijas par to, vai šis objekts tiešām pildīja baterijas funkciju, tas atgādina, cik sena ir cilvēces interese par elektroķīmiskajiem procesiem.

Terminu “baterija” ieviesa Bendžamins Franklins jau 1748. gadā, pirms Voltas izgudrojuma. Eksperimentējot ar Leidenes trauku uzlādēšanu, viņš ar terminu “elektriskā baterija” apzīmēja virknē savienotās ierīces, iespējams, smeļoties iedvesmu no militārās terminoloģijas.

No eksperimentiem līdz Eiropas zaļajam kursam

Šodien baterijas ir kļuvušas par neatņemamu mūsdienu dzīves sastāvdaļu – sākot no mobilajiem tālruņiem un portatīvajām ierīcēm līdz elektrotransportam un atjaunīgās enerģijas uzkrāšanas risinājumiem.

Tās spēlē ļoti svarīgu lomu Eiropas Savienības ceļā uz klimatneitralitāti: nodrošina pāreju uz elektoroauto, ļauj efektīvi uzkrāt vēja un Saules enerģiju, būtiski samazina CO₂ emisijas transporta un rūpniecības sektoros. Bateriju joma ir dinamiska un nepārtraukti attīstās – tiek radīti jauni materiāli, uzlabota drošība, paaugstināta energoietilpība un meklēti ilgtspējīgāki ražošanas risinājumi.

“LACISE” ieguldījums bateriju nākotnē

“LACISE” projektā bateriju tehnoloģiju izpēte ir viena no trim zinātnisko pētījumu jomām. Strādājam pie nākamās paaudzes bateriju materiāliem un risinājumiem, kas palīdzēs palielināt enerģijas blīvumu, uzlabot drošību, pagarināt bateriju mūžu, kā arī samazināt videi kaitīgo resursu izmantošanu. Šo pētījumu rezultāti sniegs ieguldījumu Eiropas iespējām saglabāt konkurētspēju un nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un efektīvu bateriju ekosistēmu.

Aicinām uz pirmo Bateriju industrijas dienu – 25. februārī

“LACISE” sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūtu aicina uz pirmo Bateriju industrijas dienu, kas notiks 25. februārī.
Pasākuma mērķis ir pulcēt zinātniekus, industrijas pārstāvjus un politikas veidotājus; dalīties jaunākajos tehnoloģiskajos atklājumos; veidot sadarbības tiltus starp pētniecību un uzņēmējdarbību un diskutēt par Eiropas bateriju tirgus stratēģiskajām prioritātēm.
Šī diena būs lieliska iespēja iepazīties ar bateriju pētījumiem, kas notiek LU CFI, un kopīgi diskutēt par nākotnes izaicinājumiem un iespējām.

EDI elektrisko sistēmu inženieris Aleksejs Oņackis izcili aizstāv maģistra darbu ar LACISE projekta ietvaros

Aleksejs Oņackis. Foto no personīgā arhīva

"LACISE" komanda no sirds sveic mūsu projekta pārstāvi Alekseju Oņacki no Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) ar izcili aizstāvētu maģistra darbu un inženierprojektu, kas izstrādāti Rīgas Tehniskās universitātes profesionālajā studiju programmā “Viedā elektroenerģētika”.

Aleksejs pētījumos analizēja Baltijas energosistēmas stabilitāti, iekļaujot izolēta darba frekvences testus un dinamisko modelēšanu. Darba izstrādē izmantoti reāli mērījumu dati un specializēti elektroenerģijas sistēmu modelēšanas rīki, nodrošinot augstu praktisko vērtību gan pētniecībā, gan enerģētikas nozares attīstībā. 

Darbi tapuši ar "LACISE" projekta atbalstu Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Partnerība lietišķajos pētījumos” ietvaros. 

Attēls: A. Oņackis aizstāvot savu maģistra darbu. Personīgais arhīvs.

Lepojamies ar Alekseja sasniegto un novēlam panākumus turpmākajā profesionālajā un pētnieciskajā ceļā!

EDI raksts

Īstermiņa mākoņu kustības progozēšanas modelis

Viens no uzdevumiem LACISE projekta pirmā gada ietvaros ir algoritmu un dziļo neironu tīklu arhitektūras izpētē, lai izveidotu un validētu mākoņu kustības prognozēšanas modeļa pamatus ļoti īsam prognozes periodam. Šo veic zinātnieki no Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI, Latvija) kopā ar Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centra (CSEM, Šveice) partneriem.  

Mākoņu kustība ir viens no visgrūtāk prognozējamajiem atmosfēras procesiem, un tās straujās izmaiņas būtiski ietekmē gan laikapstākļus, gan tehnoloģiskās sistēmas, kas ir atkarīgas no Saules starojuma. Tāpēc precīzi mākoņu pārvietošanos prognozēšana ļoti īsos laika periodos  - no dažām minūtēm līdz pusstundai - kļūst aizvien nozīmīgāka.

Īstermiņa mākoņu prognozes ir īpaši svarīgas Saules enerģijas ražošanā, kur mākoņu ēnas var radīt staujas jaudas svārtības. Savlaicīga mākoņu parādīšanās vai izzušanas paredzēšana ļauj operatoriem stabilizēt elektroenerģijas tīklu, plānot ražošanu un samazināt rezerves jaudas nepieciešamību.

Izstrādātais mākoņu kustības prognozēšanas modelis (skat. attēlu) spēj analizēt secīgus debess novērošans kameras attēlus un aprēķināt, kā mākoņu struktūra mainīsies tuvāko minūšu laikā. Attēlā redzami pieci ievades kadri un modeļa prognoze 90 sekundes uz priekšu, salīdzinājumā ar reāli novēroto debesi tajā pašā brīdī. Šāds risinājums būtiski samazina nenoteiktību Saules enerģijas plānošanā, ļaujot savlaicīgi paredzēt mākoņu periodus un to ietekmi uz Saules paneļu saražoto elektroenerģiju.

Attēlā - mākoņu kustības prognoze 90 sekunžu perspektīvā - modeļa paredzējums un novētotā realitāte

2026. gadā plānots paplašināt prognozēšanas modeli, iekļaujot parametriskos datus no Saules izstarojuma sensora, vēja ātruma sensora, temperatūras sensora un Saules paneļa darbības rādītājiem. Šāda pieeja ļaus modelim sinhroni sasaistīt mākoņu kustību ar faktiskajām izmaiņām Saules izstarojuma ģenerācijā, tādējādi būtiski uzlabot prognožu precizitāti Saules enerģijas plānošanā.

Ūdeņradis, zinātkāre un mobilitātes nākotne: iepazīstiet Germanu Vlasenko, skolēnu, kurš izstrādā savu ZPD "LACISE" projektā

Germans Vlasenko RTU Fizikas un materiālzinātnes institūtā

“LACISE” projekts turpina sniegt jauniešiem iespēju praktiski iesaistīties zinātnē. Šoreiz sarunājamies ar vēl kādu skolēnu, kurš savu pētniecisko darbu veic “LACISE” projekta ietvaros – RTU Fizikas un materiālzinātnes institūtā.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Germans Vlasenko ir viens no tiem jauniešiem, kuri zinātnē ir gatavi iesaistīties ne tikai teorētiski, bet arī praktiski - izstrādājot savu zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) par atsaistītās elektrolīzes procesu ar bezsaistvielu superkondensatora tipa elektrodiem skābā vidē – tematu, kas cieši saistīts ar mūsdienu enerģētikas un ilgtspējīga transporta attīstību.

Germana interese par šo tematu radās pavisam dabiski - no aizrautības ar automašīnām un vēlmes saprast, kā nākotnē varētu izskatīties ilgtspējīgs transports. "Savā ZPD es vēlējos izpētīt tēmu, kas saistīta ar automašīnām, un ūdeņradis man šķita īpaši interesants virziens," viņš stāsta. Tieši ūdeņradis kā potenciāla nākotnes degviela un iespēja saglabāt iekšdedzes dzinēju, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi, kļuva par viņa pētījuma pamatu.

Kad Germans uzrakstīja Prof. Andrim Šutkam interesējoties par iespēju izstrādāt pētniecisko darbu RTU laboratorijā, proti, pētīt ūdeņraža iegūšanu, viņš ātri nonāca līdz konkrētam pētījuma virzienam. "Tiekoties ar Mg. sc. ing. Mairi Iesalnieku, nolēmām strādāt pie atsaistītās elektrolīzes tēmas."

Ceļš zinātnē sākas ar jautājumu: kā tas strādā?

Germans sevi raksturo kā jaunieti ar plašu interesi par fizikā un ķīmijā notiekošo. Šos priekšmetus viņš apgūst padziļināti un atzīst, ka tie lieliski papildina viens otru. Germans stāsta: “man patīk fizika un ķīmija, jo tās ļauj izprast pasauli gan skolā, gan ārpus tās”.

Viņu vienmēr ir saistījušas STEM jomas, un lielu ieguldījumu šajā interesē devuši skolotāji – īpaši Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas fizikas skolotājs Mg. Phys. Voldemārs Muižnieks, kurš jau vairākus gadus iedrošina skolēnus piedalīties konkursos un attīsta pētniecības prasmes.

ZPD mērķis: bezsaistvielu elektrodi ūdeņraža elektrolīzei

Germana ZPD mērķis ir ambiciozs un atbilst mūsdienu enerģētikas virzieniem. Pētījuma pamatā bija vēlme atrast un izstrādāt metodi, kas drošai ūdeņraža ieguvei būtu efektīvāka par literatūrā aprakstītajām un līdz šim eksistējošajām pieejām. Darbs sākās ar zinātniskas literatūras analīzi un turpinājās ar praktiskiem eksperimentiem laboratorijā, kuru rezultātā darba autora izstrādātais paraugs, vērtējot pēc īpatnējās elektroda kapacitātes pie 10 mV/s skenēšanas ātruma, uzrādīja aptuveni par 43 % augstāku efektivitāti nekā literatūrā aprakstītais paraugs.

Pētījuma galvenie uzdevumi: 

• iegūt bezsaistvielas superkondensatora tipa elektrodus atsaistītas elektrolīzes veikšanai, 
• salīdzināt dažādas apstrādes metodes un noteikt, kura ļauj sasniegt labākos rezultātus,
• noskaidrot, vai termiskā apstrāde pati par sevi uzlabo materiāla virsmu un elektrodu īpašības.

Attēlos laboratorijas galds, uz kura notika paraugu maiņa; vanna,  kurā mērījumu laikā tika iegremdētas elektroķīmiskās šūnas, lai uzturētu konstantu temperatūru, kā. arī dators, mērījumu rezultātu nolasīšanai. Foto: Germans Vlasenko

Pirmie soļi laboratorijā

Germans ļoti priecājas par iespēju strādāt RTU Fizikas un materiālzinātnes institūta laboratorijā. Viņš atzīst, ka sākotnēji laboratorija šķita gandrīz kā no filmām: "Man šķita, ka tas būs tāpat kā “Zirnekļcilvēkā”, kur Pīters Pārkers sintezē dažādas vielas laboratorijā. Godīgi sakot, realitāte izrādījās ļoti līdzīga."

Tomēr līdz ar aizrautību nāk arī realitāte – lielākā daļa laika laboratorijā nav aizraujoši eksperimenti, bet gan:

• gaidīšana, kamēr paraugi apdedzinās,
• ilgstošas mērījumu procedūras,
• datu analīze, kas bieži neatbilst sākotnējām prognozēm,
• metožu pilnveide, atkārtoti eksperimenti un rūpīga kļūdu meklēšana.     

Taču šī pieredze Germanam bijusi ārkārtīgi vērtīga. Viņš iemācījās ne tikai tehniskās prasmes, bet arī pacietību – vienu no zinātnieka būtiskākajām īpašībām.

Attēlos krāsns, kurā tika apdedzināti paraugi. Foto: Germans Vlsenko

Pārsteigumi un mazie zinātnes brīnumi

Germanu pētījuma laikā pārsteidza gandrīz viss. Īpaši spilgti viņš atceras iepazīšanos ar skenējošo elektronu mikroskopu (SEM). "Tā ir liela iekārta, kas ļauj redzēt to, ko ar aci nevar. Tā virsmu skenē ar elektronu staru kūli – burtiski ar to mazo ‘bumbiņu’, ko redzam fizikas grāmatās. Iekārta ir dārga, bet ļoti vērtīga brīžos, kad jānoskaidro, kā izskatās paraugu virsma mikrolīmenī."

Viens no aizraujošākajiem brīžiem bija, kad pirmais bezsaistvielu elektrods uzrādīja lieliskus rezultātus – tieši dienu pirms Germana dzimšanas dienas. Taču zinātne ir nepastāvīga: identisks paraugs nākamajā reizē uzrādīja daudz sliktākus rezultātus. Tas bija brīdis, kad Germans patiesi saprata, kāda ir pētniecības ikdiena – izmeklēšana, lai saprastu, kas ietekmējis rezultātus, analīze un nepārtraukta optimizācija.

Germana paraugs šķīdumā pirms žāvēšanas un paraugs tiek mērīts divu elektrodu sistēmā, lai vēlāk noteiktu tā īpatnējo kapacitāti. Foto: Germans Vlasenko.

Zinātnieku atbalsts

Germans atzīst, ka RTU zinātnieku atbalsts pētnieciskā darba rakstīšanā ir bijis nenovērtējams. Īpaši pateicīgs viņš ir Dr. Phys. Mārtiņam Vanagam un Mg. sc. ing. Mairim Iesalniekampar pacietību un spēju sarežģītas tēmas izskaidrot saprotamā veidā, un sniegt padomus, kas nepieredzējušam skolniekam ir ļoti būtiski. “Lielākais izaicinājums bija saprast, ko tieši es daru. Tas var šķist smieklīgi, bet tā tiešām bija – bez pieredzes es nezināju, kādi mērījumi jāgaida, kā tiem jāizskatās, vai tas, kas sanāk, ir labi vai slikti,” stāsta Germans.

Laboratorijā Germans iepazinās arī ar RTU studentiem, un neformālās sarunās uzzināja gan par viņu pētījumiem, gan studiju pieredzi, kas Germanam devusi daudz plašāku priekšstatu par zinātnieka darbu.

Nākotnes plāni

Germana mērķi ir skaidri: “mans sapnis ir strādāt autosportā vai autoindustrijā kā inženierim. Mani fascinē darbs pie lietām, kuras daudzi jau uzskata par perfektām, un mēģinājumi tās padarīt vēl labākas.”

Dzīves otrajā pusē – pasniegt fiziku. "Šis priekšmets man tik ļoti patīk, ka gribu dalīties savā aizrautībā," viņš atzīst. Jau tagad viņam bijusi iespēja vadīt dažas mācību stundas ģimnāzijā, kas tikai apstiprinājis vēlmi nākotnē kļūt par pedagogu.

Ko iemāca ZPD?

No visām prasmēm, ko Germans ieguvis, viņš izceļ:

• laika plānošanu,
• zinātniskās literatūras lasīšanu,
  
• datu analīzi un pētniecisko domāšanu,
  
• koncentrēšanos.

Viņš smejas, citējot mammas teikto: "Kad tu mazgā trauku – domā par trauku."
Tieši tā arī laboratorijā – jākoncentrējas uz tā ko tu dari.

Padoms citiem skolēniem

Germana ieteikums tiem, kuri apsver ZPD rakstīšanu sadarbībā ar zinātniekiem:

• izvēlies tēmu, kas saistīta ar to, ko gribētu darīt nākotnē,
• nebaidies no laboratorijas darba – tas ir lielisks veids, kā iejusties profesijā,
  
• un pats galvenais – sāc laikus, jo, ja pirmie mērījumi neizdodas, ir laiks uzlabot pieeju.

"ZPD ir kā Ēnu diena, bet šoreiz tu pats arī dari darbu." Germans ir pārliecināts, ka “pārdomāta pieeja ļauj gūt maksimālu pieredzi no ZPD izstrādes”.

Germana Vlasenko piemērs rāda, kā jaunieši, iesaistoties “LACISE” projekta pētījumos, spēj ne tikai iepazīt sarežģītas tehnoloģijas, bet arī sniegt savu ieguldījumu nākotnes enerģijas risinājumu attīstībā. Strādājot ar reāliem materiāliem un eksperimentālām metodēm, viņam bijusi iespēja spert pirmos soļus ūdeņraža tehnoloģiju izpētē un iegūst prasmes, kas noteikti būs noderīgas gan studijās, gan inženiera darbā.

LU Cietvielu fizikas institūta loma “LACISE” projektā

LU CFI "LACISE" komanda Enerģijas materiālu laboratorijā: Ināra Ņesterova, Maija Bebre, Niks Smelters, Inese Jansone, Anzelms Zukuls, Gints Kučinskis. Foto: Laura Ločmele.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir nozīmīgsŠveices un Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība”projekta “LACISE” partneris. No pašiem projekta pirmsākumiem LU CFI uzņēmies divējādu lomu: divu pētījumu virzienu (bateriju un ūdeņraža) koordinēšanu un projekta administrēšanu, kas nodrošina projekta uzdevumu izpildi un sadarbību ar partneriem.

Projektā vadām 1. darba pakotni (WP1), kas aptver projekta vadību, komunikāciju, zināšanu izplatīšanu un sadarbību ar industriju. Tāpat koordinējam projekta aktivitātes, organizējam stratēģiskas tikšanās un uzraugām digitālā Šveices – Latvijas kompetences centra viedās enerģijas jomā izveidi. Ar konferencēm, semināriem un sabiedrības iesaistes pasākumiem vēlamies iedvesmot nākamo zinātnieku paaudzi un veicināt jauniešu, īpaši meiteņu, iesaisti STEM jomās.

WP1 uzdevumu īstenošanā iesaistīts “LACISE” projekta koordinators, LU CFI vadošais pētnieks un Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs Dr. phys. Gints Kučinskis. Līdztekus Gintam, projekta vadības administratīvo pusi koordinē Maija Bebre, administratīvo atbalstu sniedz Ieva Piņķe, savukārt komunikācijas aktivitātes plāno un īsteno Inese Jansone. 

LU CFI vada arī vēl divas darba pakotnes: WP4 un WP5:

• 4. darba pakotnē pētām nākotnes bateriju tehnoloģijas. Mūsu komanda izstrādā jaunus kobaltu nesaturošus katoda materiālus un ar silīciju uzlabotus grafīta anodus, saliek pilnas bateriju šūnas un, izmantojot mūsdienīgākās metodes, analizē to novecošanās mehānismus, lai baterijas kalpotu ilgāk un spētu nodrošināt lielāku jaudu. Mūsu mērķis ir radīt drošākas, ilgāk kalpojošas baterijas, kas piemērotas elektroenerģijas uzkrāšanai tīkla mērogā. WP4 uzdevumu izpildē iesaistīti vairāki LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas pētnieki: Gints Kučinskis, Niks Smelters, Ināra Ņesterova, Alīna Paula Ķirse, Ansis Mežulis un citi.
  
  
• 5. darba pakotnē pētām ilgtspējīgas ūdeņraža ražošanas iespējas, proti, kā ūdeņraža iegūšanai izmantojams atkritumu alumīnijs, ko veido savu dzīvi nokalpojuši logu rāmji, dzērienu iepakojums un citi alumīniju saturoši materiāli. Mūsu mērķis ir izstrādāt efektīvākas un videi draudzīgākas ūdeņraža iegūšanas tehnoloģijas. Šajā pakotnē darbojas LU CFI Enerģijas materiālu zinātnieki Līga Grīnberga, Ainārs Knoks, Anzelms Zukuls, Ņikita Griščenko un virkne maģistrantūras un bakalaurantūras studentu.

Projekta ietvaros sadarbojamies gan ar Latvijas – Elektronikas un datorzinību institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti, gan Šveices partneriem –Paula Šērera institūtu, Cīrihes Lietišķo zinātņu universitāti, kā arī Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centru. Kopā ar Šveices partneriem esam uzsākuši jauno pētnieku apmācību.

““LACISE” ir ļoti nozīmīgs projekts mūsu institūtam, jo tas ļauj attīstīt bateriju un ūdeņraža enerģētikas pētījumu virzienus, vienlaikus veicinot jauno pētnieku profesionālo izaugsmi. Projekts dod laiku un iespējas veidot ciešāku sadarbību ar vietējo un ārvalstu industriju un veido arī lielisku pamatu ilgtermiņa partnerībai ar Šveices vadošajiem pētniecības institūtiem,” saka Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un projekta koordinators.

LU CFI skatījumā "LACISE" ir vairāk nekā projekts — tā ir iespēja caur pētniecību, sadarbību, jaunās paaudzes iesaisti un izglītošanu ietekmēt enerģētikas nākotni.

"LACISE" projekta pārstāvji piedalās konferencē “SGEM Vienna Green”

Ņikita Griščenko un Anzelms Zukuls "SGEM Vienna Green" konferencē

No 3. līdz 6. decembrim Vīnē norisinājās starptautiskā konference “SGEM Vienna Green”, kas pulcēja ekspertus ilgtspējas, vides un enerģētikas jomās. “LACISE” projektu tajā pārstāvēja LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pētnieki Anzelms Zukuls un Ņikita Griščenko, prezentējot rezultātus, kas iegūti 5. darba pakotnes ietvaros. Projekta pārstāvji pasākumā piedalījās ar stenda referātu "Aluminum waste to hydrogen: an on-site solution". Pētījuma autori - LU CFI Enerģijas materiālu laboraotrijas pētnieki Ņikita Griščenko, Anzelms Zukuls, Līga Grīnberga.  

Konferences laikā tika gūts plašs ieskats aktuālajos pētījumos par ilgtspējīgām enerģijas sistēmām, klimatnoturīgu pilsētplānošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī modernām tehnoloģijām tīras enerģijas ražošanā un atkritumu apsaimniekošanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta ūdeņraža tehnoloģiju attīstības tendencēm un to pielietojuma iespējām nākotnes energosistēmās.

Dalība šajā konferencē veicināja zināšanu apmaiņu un sadarbības iespējas ar starptautisko zinātnisko kopienu, stiprinot "LACISE" projekta ieguldījumu ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā.

SGEM Vienna Green – Green Sciences for Green Life ir starptautiska zinātniskā konference, kas ik gadu pulcē ap 550 dalībnieku no Eiropas un citām pasaules daļām — pētniekus, akadēmiķus, politikas veidotājus, vides konsultantus un studentus. Galvenās tēmas aptver biodažādību, CO₂ izmešu samazināšanu, atjaunojamo enerģiju, ilgtspējīgu pilsētplānošanu, tīras tehnoloģijas, biotehnoloģijas un vides politiku. Konferencē notiek sesijas, paneļdiskusijas un stenda referātu sesijas, veicinot akadēmisko dialogu un sadarbību.

Kāpēc izvēlēties STEM? Andris Šutka dalās pieredzē ar skolēniem

Foto: Smiltenes vidusskola

Decembra sākumā Smiltenes vidusskolā viesojās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Fizikas un materiālzinātnes institūta direktors, tenūrprofesors Andris Šutka, kurš “LACISE” projektā vada RTU pētnieku komandu, kura risina ilgtspējīgas ūdeņraža ražošanas iespējas. Pasākumā piedalījās 10.–12. klašu skolēni, kuri izvēlējušies padziļināti apgūt ķīmiju.

Andris Šutka ir Smiltenes skolas absolvents (2004), un šī vizīte bija īpaša atkalredzēšanās ar savu skolu un ķīmijas skolotāju Jāni Celmiņu. Sarunas laikā profesors dalījās ar savu pieredzi zinātnē, stāstīja par pētniecības virzieniem un kā tie top - soli pa solim. Viņš uzsvēra, ka STEM jomas ir ne tikai izaicinājumu pilnas, bet arī piedāvā plašas izaugsmes un karjeras iespējas.

Uzrunājot skolēnus, prof. Šutka iedvesmoja skolēnus, sakot, ka zinātne nav tikai teorij; tas ir arī radošums, inovācijas un reāla iespēja ietekmēt nākotni. Tāpat viņš aicināja jauniešus nebaidīties un izvēlēties savu ceļu daudzveidīgajā STEM pasaulē. Tikšanās bija lieliska iespēja vidusskolēniem ieraudzīt, ka zinātne sākas tepat – skolā – un var aizvest līdz pasaules līmeņa atklājumiem.

Ūdeņradis no ikdienas atkritumiem – "LACISE" projektā top ZPD par nākotnes enerģiju

Gustavs Lukašs un Ņikita Griščenko LU Cietvielu fizikas institūta Enerģijas materiālu laboratorijā. Foto - Anzelms Zukuls.

Vai varat iedomāties, ka ikdienas alumīnija atkritumi var kļūt par atslēgu tīrākai enerģijai? Tieši šādu jautājumu savā zinātniski pētnieciskajā darbā (ZPD) risina Gustavs Lukašs – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases skolēns, kurš skolā izvēlējies ķīmijas un bioloģijas novirzienu. Gustavs ir viens no jauniešiem, kurus iedvesmojis "LACISE" projekts, piedāvājot unikālu iespēju strādāt ar aktuālām STEM tēmām un sadarboties ar zinātniekiem.

No idejas līdz eksperimentiem laboratorijā

Gustavs par "LACISE" projektu uzzināja sociālajos tīklos, meklējot iespēju izstrādāt ZPD laboratorijas apstākļos. Viņa izvēlētais temats – “Ūdeņraža iegūšanas potenciāls dažādos sadzīves alumīniju saturošos atkritumos” – apvieno ķīmiju, bioloģiju un ilgtspējīgas enerģijas jautājumus. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik efektīvi ir no dažādiem alumīnija atkritumiem (folija, dzērienu bundžas, skaidas u.c.) ražot ūdeņradi, salīdzinot reakcijas ātrumu un iegūtā ūdeņraža daudzumu atkarībā no materiāla īpašībām.

Pētījuma reakcijai vajadzīgais reaktors un atkritumu alumīnijs. Foto - Anzelms Zukuls.

Praktiskā pieredze – solis tuvāk zinātnei

Darbs laboratorijā Gustavam ir bijis aizraujošs un izaicinošs. Viņš apguvis prasmes, kas reti pieejamas vidusskolēniem: darbs ar elektronu un optisko mikroskopu, rentgenstaru difraktometru, kā arī pētījuma reakcijai nepieciešamā reaktora uzstādīšana. “Visas šīs prasmes būs ļoti noderīgas, ja nākotni saistīšu ar zinātni,” stāsta Gustavs. Pētījums tiek veikts Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Enerģijas materiālu laboratorijā, kas nodrošina modernu aprīkojumu un profesionālu atbalstu. Viņš īpaši uzsver konsultantu – Mg.sc.ing. Ņikitas Griščenko un PhD Anzelma Zukula – atbalstu, kas ļauj pētījumu īstenot bez sarežģījumiem.

"LACISE" – tilts starp skolu un zinātni

Šis stāsts apliecina "LACISE" projekta būtību: veidot saikni starp jauniešiem un zinātnes pasauli, popularizēt STEM jomas un iedvesmot nākamo pētnieku paaudzi. Gustava piemērs rāda, ka sadarbība ar zinātniekiem ne tikai paplašina zināšanas, bet arī sniedz praktisku pieredzi, kas var ietekmēt nākotnes karjeras izvēli.

Ko saka pats Gustavs?

“Ja zinātnieki ir tik atsaucīgi kā mani konsultanti, tad pavisam noteikti iesaku citiem skolēniem izmēģināt šādu iespēju,” viņš uzsver. "LACISE" projekta sniegtās iespējas pierāda, ka zinātne nav tikai teorija – tā ir aizraujoša, praktiska un pieejama arī skolēniem.

"LACISE" jauniešos raisa interesi par ilgtspējīgu enerģiju

Stendes pamatskolas audzēkņi LU CFI. Foto: LU CFI

LU Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) jau ir iesakņojusies tradīcija uzņemt skolēnu ekskursijas, ļaujot jauniešiem klātienē iepazīties ar zinātnieku darbu un apskatīt modernākās laboratoriju iekārtas. Šo ekskursiju mērķis ir parādīt fizikas praktisko pielietojumu un veicināt interesi par karjeru zinātnē.

Oktobrī LU CFI viesojās Stendes pamatskolas skolēnu grupa, lai iepazītos ar institūta daudzveidīgajām darbības jomām, ievērojamākajiem zinātniskajiem sasniegumiem un pētniecības projektiem.  

Ekskursijas ietvaros skolēni apmeklēja vairākas LU CFI laboratorijas. Kā viens no pieturas punktiem bija arī Enerģijas materiālu laboratorija, kurā pētnieki strādā arī pie “LACISE” projekta. Laboratorijā skolēni guva vērtīgas zināšanas par litija un nātrija baterijām, tajās izmantotajiem materiāliem un to ilgmūžības pētījumiem, ūdeņraža iegūšanas tehnoloģijām,kā arī uzzināja, kā laboratorijā veiktie pētījumi var ietekmēt klimata neitralitāti un sniegt artavu ilgtspējīgu enerģijas materiālu izstrādē.

Vizīte skolēniem sniedza vērtīgu ieskatu fizikas un zinātniskās pētniecības praktiskajos aspektos, kā arī parādīja daudzveidīgas karjeras iespējas fizikas jomā. Vizītes noslēgumā skolēni tika aicināti piedalīties gaidāmajos pasākumos, piemēram, Fizikas festivālā. Tāpat Stendes pamatskolas audzēkņi tika mudināti pieteikties nākamā gada “Saules kausa” sacensībām un Ēnu dienai, kas ļauj nepastarpināti iejusties fiziķa darba ikdienā.

"LACISE" pārstāvji apgūst ūdeņraža cauruļvadu sistēmu izveidi "Swagelok Helsinki" apmācībās

Apmācību mērķis bija sniegt dalībniekiem gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas drošu un efektīvu ūdeņraža gāzes sistēmu projektēšanā un uzstādīšanā. Tika apskatīti tādi būtiski aspekti kā "Swagelok" savienojumu sistēmu pareiza pielietošana ūdeņraža infrastruktūrā, cauruļu locīšanas tehnika, piemērotu materiālu izvēle, kā arī biežāk pieļautās kļūdas uzstādīšanā un to diagnostika.

Īpaša uzmanība tika pievērsta praktiskajai daļai – dalībniekiem bija iespēja pašiem veikt cauruļu locīšanu un savienojumu montāžu, tādējādi iegūstot vērtīgas iemaņas ūdeņraža noturīgu gāzes sistēmu izveidē. Apmācību laikā tika demonstrēta arī bojājumu noteikšana ar ūdeņraža sensora palīdzību, sniedzot ieskatu gāzes sistēmu elementu diagnostikā un bojājumu novēršanā.

Foto: Matīss Vaivods

Šī praktiskā pieredze ir nozīmīgs ieguvums "LACISE" projekta turpmākajai attīstībai, īpaši strādājot ar ūdeņraža tehnoloģijām un to drošības aspektiem.

"LACISE" pētnieki uzsāk sadarbību ar "Eco Baltia vide", lai pētītu reālus atkritumu alumīnija materiālus

LU CFI pētnieki apmeklē SIA "Eco Baltia vide". Foto - Anzelms Zukuls

2025. gada 14. oktobrī "LACISE" projekta pārstāvji no LU Cietvielu fizikas institūta – Anzelms Zukuls, Ņikita Griščenko, Daniels Jurjevs, Raitis Sika un Rendijs Ronis – apmeklēja SIA "Eco Baltia vide" Resursu pārvaldības centru. Vizītes laikā komandu uzņēma uzņēmuma Tirdzniecības departamenta vadītājs Kristaps Dreimanis un ražotnes vadītājs Vents Kārkliņš.

Vizītes mērķis bija iepazīties ar alumīniju saturošo sadzīves atkritumu šķirošanas procesiem, to sastāvu un tālāko pārstrādes ceļu. "LACISE" komanda guva detalizētu ieskatu atkritumu līnijas darbībā, kā arī apsprieda tehniskos aspektus, kas saistīti ar materiālu atlasi un sagatavošanu pētniecībai.

SIA "Eco Baltia vide" atkritumu alumīnijs. Foto - Anzelms Zukuls

Svarīgs vizītes rezultāts ir sadarbības izveide starp "LACISE" projektu un SIA “Eco Baltia vide”, kas turpmāk ļaus projektam piekļūt pie alumīniju saturošajiem sadzīves atkritumiem pēc to šķirošanas. Šie materiāli būs īpaši vērtīgi, jo tie vislabāk reprezentē atkritumu masu ar noteiktu alumīnija saturu, kas nepieciešams turpmākajiem eksperimentiem un analīzēm.

Šī vizīte ir nozīmīgs solis "LACISE" projekta virzībā uz praktisku sadarbību ar industrijas partneriem, nodrošinot piekļuvi reāliem materiāliem un veicinot ilgtspējīgu pētniecību.

LU Cietvielu fizikas institūta pētnieki viesojas Paula Šērera institūtā Šveicē

No 21. līdz 24. septembrim "LACISE" projekta pārstāvji no LU Cietvielu fizikas institūta – Dr. Gints Kučinskis, Dr. Anzelms Zukuls, kā arī doktoranti Ņikita Griščenko un Ināra Ņesterova – devās komandējumā uz Šveici, kur apmeklēja Paula Šērera institūtu (PSI). Vizītes mērķis bija stiprināt sadarbību ar projekta partneriem, saskaņot turpmākos pētījumu virzienus un iepazīties ar institūta infrastruktūru un pētniecības iespējām.

Komandējuma laikā tika veiktas pārrunas ar "LACISE" projekta sadarbības partneriem par turpmāko pētījumu gaitu, saskaņoti nākamie eksperimenti un apspriestas iespējas izmantot PSI rīcībā esošās iekārtas un “operando” mērīšanas šūnas. 

Tāpat notika tikšanās ar Dr. Sigita Trabesinger par bateriju pētniecību, kā arī ar Dr. Emiliana Fabbri un Dr. Javier Quilez Bermejo par konkrētās darba pakotnes uzdevumiem un nākotnes sadarbības plāniem. Tika apspriesti iespējamie studentu apmaiņas mehānismi un plānota atkārtota vizīte PSI ar ilgāku uzturēšanos. 

Vizītes laikā bija iespēja apmeklēt laboratorijas un institūta infrastruktūra, kā arī piedalīties seminārā “Operando Day”, kurā studenti un pētnieki prezentēja aktuālos pētījumus un diskutēja par metodoloģijas un mērījumu pielāgošanu. 

Komandējums deva iespēju nostiprināt sadarbību ar partneriem, paplašināt zināšanas par starptautiskās infrastruktūras izmantošanu un plānot turpmāko pētniecības darbu projekta ietvaros.

“LACISE” projekts prezentēts “Rīgas konferencē 2025”

"LACISE" stends "Rīgas konferencē 2025". Foto - Gints Kučinskis.

“LACISE” projekts tika prezentēts “Rīgas konferencē 2025”, kas no 9. līdz 11. oktobrim norisinājās Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Šī konference ir lielākais drošības un ārpolitikas forums Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, un tajā piedalījās vairāk nekā 700 dalībnieki no aptuveni 45 valstīm, tostarp politikas veidotāji, aizsardzības un drošības eksperti, diplomāti, akadēmiķi, žurnālisti un uzņēmēji.

“LACISE” projekta gaismas kastekonferences izstāžu zonā iepazīstināja apmeklētājus ar šo Latvijai stratēģiski svarīgo iniciatīvu enerģētikas nākotnei. Konferences apmeklētāji varēja uzzināt par projekta lomu valsts enerģētiskās noturības stiprināšanā un Latvijas kompetences attīstīšanā enerģētikas nozarē. Pasākumā piedalījās arī projekta koordinators Dr. phys. Gints Kučinskis (LU Cietvielu fizikas institūts), kurš interesentiem stāstīja par projektu, uzsverot tā nozīmi plašākā Eiropas stratēģisko investīciju un ilgtspējas kontekstā.

Konferencē uzstājās augsta līmeņa runātāji, tostarp Latvijas premjerministre Evika Siliņa, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, ES komisāri Andrius Kubilius un Valdis Dombrovskis, ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Metjū Vitekers (Matthew J. Whitaker) un bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers (Rob Bauer), kā arī eksperti no Eiropas, Āzijas un Amerikas.

Konferencē tika diskutēts par Latvijai un Eiropai nozīmīgām tēmām, tostarp NATO nākotni, Ukrainas ilgtermiņa drošību, stratēģiskajām investīcijām Eiropas aizsardzībā, Baltijas jūras reģiona drošību, hibrīdkaru, ģeoekonomiku un uzņēmējdarbības noturību.

Pasākumu organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju, LR Aizsardzības ministriju, Latvijas Universitāti, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Konrāda Adenauera fondu. To atbalstīja Zviedrijas, Francijas, Spānijas, Vācijas, Nīderlandes, Turcijas, Izraēlas un Kanādas vēstniecības Latvijā.

“LACISE” klātbūtne šajā prestižajā pasākumā sekmēja projekta atpazīstamību, kā arī nozīmi Latvijas enerģētikas attīstībā un reģionālās noturības veicināšanā.

Plašāka informācija par “Rīgas Konferenci 2025”.

Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” progress izvērtēts pirmajā vadības komitejas sanāksme

2025.gada 3. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrijā notika pirmā Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” vadības komitejas sanāksme. Tās laikā tika izvērtēts programmas progress un pieņemti lēmumi par turpmākajiem soļiem. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Šveices Konfederācijas vēstniecības, Finanšu ministrijas, Latvijas Zinātnes padomes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un EMPA (Šveice).

Programmas galvenais mērķis ir stiprināt Latvijas zinātnes un inovāciju kapacitāti, stiprinot sadarbību ar Šveices pētniecības institūcijām un veicinot ilgtspējīgu izaugsmi. Programmā tiek īstenoti divi nozīmīgi projekti: LACHMAT izstrādā jaunus risinājumus ceļu segumiem, betona tehnoloģijām un 3D drukātam betonam, izmantojot vietējos minerālus. Savukārt LACISE koncentrējas uz viedajiem energotīkliem, jauniem bateriju materiāliem un ūdeņraža tehnoloģijām no alumīnija atkritumiem.

Abos projektos jau sasniegti pirmie rezultāti – projektos ir iesaistīti doktoranti, maģistranti un bakalaura studenti . Uzsākta sadarbība ar industriju, lai nodrošinātu pētījumu rezultātu praktisku pielietojumu, un meklēti pirmie inovāciju risinājumi ilgtspējīgai infrastruktūrai un enerģētikai.

Vadības komiteja izskatīja arī programmas komunikācijas plānu. Tas paredz palielināt sabiedrības informētību par Šveices ieguldījumu, stiprināt jauniešu interesi par STEM jomām un nodrošināt rezultātu atpazīstamību Latvijā un ārpus tās.

Turpmāk paredzēts attīstīt jaunus risinājumus sadarbībā ar industriju, izveidot kompetenču centru enerģijas uzglabāšanā un viedajos tīklos, kā arī stiprināt jauniešu un skolēnu iesaisti zinātnē.

Šveices–Latvijas sadarbības programma “Lietišķā pētniecība” apliecina, ka starptautiskā sadarbība sniedz nozīmīgu pienesumu gan zinātnei, gan sabiedrībai.

Programmas kopējais budžets līdz 2029. gadam ir 12 352 941 eiro, no kuriem Šveices līdzfinansējums ir 85% jeb 10 500 000 eiro, bet Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums – 15% jeb 1 852 941 eiro. Programmas ieviešanu nodrošina IZM sadarbībā ar LZP.

Kad zinātne kļūst par piedzīvojumu - “LACISE” debija Zinātnieku naktī

"LACISE" piedāvātās aktivitātes Zinātnieku naktī - sprāgstošie ūdeņraža burbuļi, ūdeņraža auto un demonstrējums, kā rodas ūseņradis. Foto: Valdis Jansons

26. septembra vakarā, ar devīzi “Atklāj sevī pētnieka gēnu”, aizvadīta 20. Eiropas Zinātnieku nakts. Šogad šajā pasākumā pirmo reizi piedalījās arī “LACISE” projekts, kurš apmeklētājiem piedāvāja dažādas aktivitātes LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) 3. stāva vestibilā. 

LU CFI Enerģijas materiālu laboratorija, kura vistiešāk iesaistīta projekta zinātniskajā darbā, parūpējās, lai Zinātnieku nakts kļūtu par atmiņā paliekošu vakaru gan lieliem, gan maziem: sprāgstošie ūdeņraža burbuļi, ūdeņraža un ar saules gaismu darbināmi auto modelīši, demonstrējums – kā rodas ūdeņradis, kā arī jaudīga prāta spēle. Apmeklētāji varēja uzdot jautājumus pētniekiem, vērot, kā darbojas auto modelīši, kā arī ar lielu paukšķi uzspridzināt ūdeņraža burbuļus.

Ar saules enerģiju un ūdeņradi darbināmo modelīšu demonstrējumi, viktorīnas dalībnieki. Foto: "LACISE" projekts

Interesenti varēja sevi izaicināt arī “LACISE” projekta zinātnieku sagatavotajā prāta spēlē. Kahoot! platformā tika piedāvātas četras viktorīnas: baterijas, ūdeņradis, enerģētika, “LACISE” projekts. Pasākuma dalībnieki varēja izvēlēties vienu no četriem tematiem un atbildēt uz 10 āķīgiem jautājumiem, balvā iegūstot “LACISE” suvenīrus. Vakara gaitā tika novadītas 35 viktorīnas, kurās piedalījās 146 Zinātnieku nakts apmeklētāji.

Lieli un mazi "LACISE" viktorīnas dalībnieki. Foto: "LACISE" projekts

Šogad Zinātnieku naktī LU CFI viesojās rekordliels zinātnes entuziastu skaits – vairāk nekā tūkstotis. Liela apmeklētāju daļa bija vecāko klašu skolēni, tāpat liela atsaucība bija no ģimenēm ar pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērniem, kas izvēlējās piektdienas vakaru pavadīt, uzzinot ko jaunu.

“LACISE” projekts pateicas visiem apmeklētājiem par izrādīto interesi! Uz tikšanos nākamgad!

Eiropas Zinātnieku nakts pirmo reizi notika 2005. gadā. Pasākums tika izveidots ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par zinātni un pētniecību, parādot, ka zinātne ir aizraujoša, pieejama un nozīmīga ikdienas dzīvē. Ik gadu Zinātnieku nakts aicina sabiedrību apmeklēt pētnieciskās un izglītības institūcijas, lai redzētu, kā top zinātne, satiktu pētniekus, uzdotu jautājumus un iesaistītos dažādās aktivitātēs. Vienlaikus pasākums iedvesmo jauniešus izvēlēties karjeru zinātnē, īpaši uzrunājot skolēnus un studentus, lai raisītu interesi par STEM jomām.

“LACISE” projekta ietvaros EDI komanda dodas pieredzes apmaiņas īsvizītē pie sadarbības partneriem Šveicē

Foto: EDI vizīte ZHAW.

No 2025. gada 3. līdz 6. septembrim Vintertūrā, Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātē (ZHAW), notika LACISE projekta ietvaros organizēta EDI (Elektronikas un datorzinātņu institūta) komandas pieredzes apmaiņas vizīte. Tās mērķis bija stiprināt sadarbību ar ZHAW pētniekiem, iepazīties ar universitātes kompetencēm enerģētikas jomā, kā arī kopīgi piedalīties praktiskā seminārā par PowerFactory modelēšanas rīka izmantošanu.

EDI komanda – Anna Mutule, Antons Hančevskis, Aleksejs Onackis, Roberts Lazdiņš un Laura Birzenberga – vizītes laikā iepazinās ar ZHAW ( Institute of Energy Systems and Fluid Engineering ) pētījumiem, tostarp frekvences mērījumu datu padziļinātu analīzi, energosistēmu modelēšanu ar eksperimentālajām iekārtām, invertoru darbības efektivitātes optimizācijas risinājumiem un reāllaika simulatora OPAL-RT pielietojuma iespējām.

Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Baltijas energosistēmas dinamiskā modeļa izveidei – tā ir viena no LACISE projekta 2. darba paketes (WP2) centrālajām aktivitātēm.

Problēma, ar kuru saskaras Baltijas un citu Eiropas reģionu energosistēmas, ir straujais invertoru tipa ģeneratoru pieaugums visos sprieguma līmeņos, kas samazina tradicionālo elektrostaciju īpatsvaru un ietekmē frekvences stabilitāti. Tas rada nepieciešamību pēc dinamiskās drošības ātrās novērtēšanas rīkiem, kas palīdzētu sistēmas operatoriem droši pārvaldīt arvien mainīgo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa vidi.

Vīzītēs laikā EDI pētnieki piedalījās praktiskajā seminārā par PowerFactory, kuru vadīja Dr. Miguel Ramirez Gonzalez un Dr. Artjoms Obuševs.

Kopīgajās diskusijās ar ZHAW kolēģiem tika definēti nākamie soļi: datu iegūšana un eksportēšana PowerFactory vidē, modelēšanas pieeju piemērošana Baltijas energosistēmai, kā arī modeļa izmantošana turpmākai zinātniskajai sadarbībai un starptautisko projektu stiprināšanai.

“LACISE” projekta ietvaros notiek EDI pieredzes apmaiņas vizīte pie sadarbības partneriem Šveicē

"LACISE" pieredzes apmaiņas vizītes dalībnieku kopbilde CSEM 

Augusta izskaņā “LACISE” projekta pārstāvji no Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI, Latvija) un Cīrihes Lietišķo zinātņu institūta (ZHAW, Šveice) aizvadīja divu dienu pieredzes apmaiņas vizīti pie Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centra (CSEM) partneriem gleznainajā Neišatelē (Neuchâtel). Šīs tikšanās mērķis bija iepazīties ar sasniegtajiem rezultātiem un noteikt nākamos soļus EDI un CSEM pētniecisko virzienu attīstībā saules izstarojuma prognozēšanas jomā, tādējādi veicinot precīzāku prognožu un modeļu izstrādi.

EDI komandu vadīja institūta direktors Modris Greitāns, kurš kopā ar CSEM Biznesa attīstības vadītāju Bahaa Roustom, CSEM pārstāvi Philippe Dallemagne, ZHAW pārstāvi Petr Korba un Šveices Ekonomikas lietu valsts sekretariāta pārstāvi Nicolas Guigas īpaši organizētā sesijā apsprieda CSEM un EDI pieredzi kā pētniecības institūcijām sadarbībā ar industriju, intelektuālā īpašuma pārvaldību un tehnoloģiju pārneses iespējām Šveicē un Latvijā, tostarp to, kā šos jautājumus risināt “LACISE” projekta kontekstā.

EDI pārstāvji – Kaspars Sudars, Ivars Namatēvs un Normunds Andžāns – prezentēja jaunu saules radiācijas mērījumu staciju, kas aprīkota ar debess kameru, radiācijas sensoru un anemometru sinhronai datu iegūšanai, lai uzlabotu īstermiņa prognozes par fotoelementu ražību. Tāpat tika demonstrēts EDI izstrādātais U-Net algoritms mākoņu kustības un saules starojuma prognozēšanai, uzsverot mākslīgā intelekta metožu nozīmi atjaunojamās enerģijas integrācijā.

Vizītes pirmajā dienā viesi arī devās ekskursijā pa CSEM laboratorijām: apskatīja tīrtelpas un novērtēja modernākās 3D drukas iespējas, kā arī bateriju pētniecības centru.

Otrajā vizītes dienā “LACISE” projekta partneri pārrunāja nākotnes plānus – tika apspriesti tuvākie sasniedzamie zinātniskie mērķi un publikāciju plāns. Partneru atklātās diskusijas stiprināja abu valstu speciālistu sadarbību un sniedza vajadzīgo impulsu, lai tikšanās laikā pārrunātais pārvērstos konkrētos rezultātos.

LZA “Zinātnes Vēstnesī” raksts par “LACISE” projektu

Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevumā “Zinātnes Vēstnesis” (Nr. 7 (656), 2025. gada 28. jūlijā) publicēts raksts par “LACISE” projektu, kurš tiek īstenots Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” ietvaros. Nepilnu 5 gadu laikā Šveices un Latvijas zinātnieki projekta ietvaros apņēmušies izstrādāt risinājumus gan īstermiņa ieviešanai, gan ilgtermiņa attīstībai būtiskās enerģētikas nozarēs, kas veicina energoapgādes sistēmas stabilitāti, nākamās paaudzes bateriju attīstību un ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Projekta mērķis ir risināt mūsdienu enerģētikas izaicinājumus, vienlaikus izglītojot nākamo zinātnieku paaudzi. Rakstā minēta projekta apņemšanās vairot STEM popularitāti jauniešu, īpaši meiteņu, vidū. Projektā pētījumos iesaistīti studenti un tiek īstenotas skolēnu zinātnisko interesi veicinošas aktivitātes.

“LACISE” projektā nodibināta ieinteresēto pušu konsultatīvā padome, kurā piedalās Latvijas un Šveices uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas, lai nodrošinātu pētniecības rezultātu praktisku pielietojumu. “LACISE” ietvaros izveidots arī Šveices un Latvijas Kompetences centrs, kura darbība vērsta uz sadarbības, inovāciju un zināšanu apmaiņas veicināšanu starp abu valstu zinātniekiem.

Par projekta nozīmīgumu liecina kopējais finansējums 7,144 miljoni eiro, kas ļauj realizēt tehnoloģiju attīstību, piesaistot vadošos zinātniekus, veicināt jauniešu iesaisti un praktiskas inovācijas.

Pēc iepazīšanās ar “LACISE” projektu, “Zinātnes Vēstneša” raksta lasītāji uzzina par Šveices – Latvijas sadarbības programmu, īpaši tās “Lietišķās pētniecības” apakšprogrammu – tās aizsākumiem un attīstību, kā arī šādas divu valstu zinātniskās sadarbības potenciālu risināt globālus jautājumus.

Pilnais raksts “Zinātnes Vēstneša” (Nr. 7 (656)) 6. un 7. lappusē .

“LACISE” partneru ekskursija LU Cietvielu fizikas institūta laboratorijās – pieredzes un sadarbības stiprināšanai

"LACISE" ekskursija Enerģijas materiālu laboratorijā. Foto - Valdis Jansons

Pēc projekta svinīgās atklāšanas, 6. maijā “LACISE” konsorcija partneri no Elektronijas un datorzinību institūta, Rīgas Tehniskās universitātes, Paula Šērera institūta, Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centra devās ekskursijā pa LU Cietvielu fizikas institūta laboratorijām.

Īsu ieskatu institūta dzīvē – skaitļos un nozīmīgākajos notikumos – pasākuma viesi guva “LACISE” koordinatora prezentācijā oficiālās daļas laikā, taču šī ekskursija gādāja par to, lai projektā iesaistītie paši savām acīm redzētu un varētu novērtēt iespējas, ko spēj nodrošināt LU CFI laboratorijas ar jaunām un jaudīgām iekārtām un zinošiem pētniekiem, kas ar tām strādā.

Pirmā, ko viesi apmeklēja, bija Plāno kārtiņu laboratorija, kurā ekskursijas dalībnieki uzzināja par laboratorijā notiekošajiem pētījumiem un sasniegumiem. Kā nākamo projekta atklāšanas pasākuma viesi apmeklēja Enerģijas materiālu laboratoriju, kurā notiek visa ar “LACISE” projekta īstenošanu saistītā pētnieciskā darbība. Sākumā par ūdeņraža pētījumiem pastāstīja laboratorijas vadošais pētnieks Ainārs Knoks. Viesi ar interesi uzklausīja stāstījumu par līdz šim institūtā pētītajām ūdeņraža iegūšanas tehnoloģijām, kā arī aplūkoja iekārtas, ar kurām zinātnieki ikdienā strādā.

"LACISE" partneri LU CFI laboratorijās. Foto -Valdis Jansons

Tālāk ekskursijas dalībnieki devās uz citām Enerģijas materiālu laboratorijas telpām, kur pārsvarā notiek bateriju, akumulatoru un superkondensarotu pētījumi. Laboratorijas vadītājs un “LACISE” projekta koordinators Gints Kučinskis arī pastāstīja par laboratorijas pētījumu virzieniem un citiem īstenotajiem projektiem. Pēc stāstījumā viesiem bija iespēja uzdot jautājumus laboratorijas pārstāvjiem.

Ekskursija noslēdzās LU CFI lielākajā no laboratorijām – Spektroskopijas laboratorijā. Tās vadītājs Anatolijs Šarakovskis viesiem detalizēti izstāstīja par laboratorijas iekārtām un to, kādus pētījumus ar katru no tām var veikt. Viņš arī ieskicēja galvenos laboratorijas pētījumu virzienus un noslēguma atbildēja uz ekskursijas dalībnieku jautājumiem.

Projekta partneri tiekas neformālā gaisotnē. Foto - Valdis Jansons.

Pēc ekskursijas tās dalībnieki LU CFI laboratorijās redzēto un dzirdēto apsprieda atklāšanas pasākuma noslēdzošajā daļā, kas bija paredzēta, lai “LACISE” partneri varētu cits citu labāk iepazīt un izveidot projekta īstenošanā tik nozīmīgās draudzīgās attiecības, kas ļoti atvieglo projektā iesaistīto iekšējo komunikāciju un vairo savstarpēju cieņu un uzticēšanos.

Plašāk par LU CFI laboratorijām 

Projekta atklāšanas pasākumā notika pirmā "LACISE" ieinteresēto pušu konsultatīvās padomes diskusija

Konsultatīvās padomes locekļi: Aleksandrs Parfinovičs, Mārtiņš Grels, Kristaps Dambis, Pēteris Lesničenoks, Anna Andersone, Kaspars Liepiņš. Foto: Valdis Jansons

Diskusijā tika īpaši akcentēta nepārtraukta dialoga, regulāras tehniskās apmaiņas un ieinteresēto pušu iesaistīšanas nozīme, lai nodrošinātu, ka "LACISE" projekts atbilst nozares vajadzībām un sasniedz izvirzītos zinātniskos mērķus. Konsultatīvās padomes daudzveidīgā pieredze veido stabilu pamatu projekta virzībai uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem.

Par Konsultatīvo padomi