"LACISE" jauniešos raisa interesi par ilgtspējīgu enerģiju
Stendes pamatskolas audzēkņi LU CFI. Foto: LU CFI
LU Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) jau ir iesakņojusies tradīcija uzņemt skolēnu ekskursijas, ļaujot jauniešiem klātienē iepazīties ar zinātnieku darbu un apskatīt modernākās laboratoriju iekārtas. Šo ekskursiju mērķis ir parādīt fizikas praktisko pielietojumu un veicināt interesi par karjeru zinātnē.
Oktobrī LU CFI viesojās Stendes pamatskolas skolēnu grupa, lai iepazītos ar institūta daudzveidīgajām darbības jomām, ievērojamākajiem zinātniskajiem sasniegumiem un pētniecības projektiem.
Ekskursijas ietvaros skolēni apmeklēja vairākas LU CFI laboratorijas. Kā viens no pieturas punktiem bija arī Enerģijas materiālu laboratorija, kurā pētnieki strādā arī pie “LACISE” projekta. Laboratorijā skolēni guva vērtīgas zināšanas par litija un nātrija baterijām, tajās izmantotajiem materiāliem un to ilgmūžības pētījumiem, ūdeņraža iegūšanas tehnoloģijām,kā arī uzzināja, kā laboratorijā veiktie pētījumi var ietekmēt klimata neitralitāti un sniegt artavu ilgtspējīgu enerģijas materiālu izstrādē.
Vizīte skolēniem sniedza vērtīgu ieskatu fizikas un zinātniskās pētniecības praktiskajos aspektos, kā arī parādīja daudzveidīgas karjeras iespējas fizikas jomā. Vizītes noslēgumā skolēni tika aicināti piedalīties gaidāmajos pasākumos, piemēram, Fizikas festivālā. Tāpat Stendes pamatskolas audzēkņi tika mudināti pieteikties nākamā gada “Saules kausa” sacensībām un Ēnu dienai, kas ļauj nepastarpināti iejusties fiziķa darba ikdienā."LACISE" pārstāvji apgūst ūdeņraža cauruļvadu sistēmu izveidi "Swagelok Helsinki" apmācībās
Foto: Matīss Vaivods
27.–28. oktobrī "LACISE" projekta pārstāvji no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta – Anzelms Zukuls un Raitis Sika –, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvis Mārtiņš Vanagspiedalījās divu dienu praktiskās apmācībās par ūdeņraža cauruļvadu sistēmu izveidi. Apmācības norisinājās RTU telpās, un tās vadīja uzņēmuma "Swagelok Helsinki" eksperti – tehniskās attīstības direktors Sami Juntunen un pārdošanas pārstāvis/inženieris Matīss Vaivods.
Foto: Matīss Vaivods
Apmācību mērķis bija sniegt dalībniekiem gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas drošu un efektīvu ūdeņraža gāzes sistēmu projektēšanā un uzstādīšanā. Tika apskatīti tādi būtiski aspekti kā "Swagelok" savienojumu sistēmu pareiza pielietošana ūdeņraža infrastruktūrā, cauruļu locīšanas tehnika, piemērotu materiālu izvēle, kā arī biežāk pieļautās kļūdas uzstādīšanā un to diagnostika.
Īpaša uzmanība tika pievērsta praktiskajai daļai – dalībniekiem bija iespēja pašiem veikt cauruļu locīšanu un savienojumu montāžu, tādējādi iegūstot vērtīgas iemaņas ūdeņraža noturīgu gāzes sistēmu izveidē. Apmācību laikā tika demonstrēta arī bojājumu noteikšana ar ūdeņraža sensora palīdzību, sniedzot ieskatu gāzes sistēmu elementu diagnostikā un bojājumu novēršanā.
Foto: Matīss Vaivods
Šī praktiskā pieredze ir nozīmīgs ieguvums "LACISE" projekta turpmākajai attīstībai, īpaši strādājot ar ūdeņraža tehnoloģijām un to drošības aspektiem.
"LACISE" pētnieki uzsāk sadarbību ar "Eco Baltia vide", lai pētītu reālus atkritumu alumīnija materiālus
LU CFI pētnieki apmeklē SIA "Eco Baltia vide". Foto - Anzelms Zukuls
2025. gada 14. oktobrī "LACISE" projekta pārstāvji no LU Cietvielu fizikas institūta – Anzelms Zukuls, Ņikita Griščenko, Daniels Jurjevs, Raitis Sika un Rendijs Ronis – apmeklēja SIA "Eco Baltia vide" Resursu pārvaldības centru. Vizītes laikā komandu uzņēma uzņēmuma Tirdzniecības departamenta vadītājs Kristaps Dreimanis un ražotnes vadītājs Vents Kārkliņš.
Vizītes mērķis bija iepazīties ar alumīniju saturošo sadzīves atkritumu šķirošanas procesiem, to sastāvu un tālāko pārstrādes ceļu. "LACISE" komanda guva detalizētu ieskatu atkritumu līnijas darbībā, kā arī apsprieda tehniskos aspektus, kas saistīti ar materiālu atlasi un sagatavošanu pētniecībai.
SIA "Eco Baltia vide" atkritumu alumīnijs. Foto - Anzelms Zukuls
Svarīgs vizītes rezultāts ir sadarbības izveide starp "LACISE" projektu un SIA “Eco Baltia vide”, kas turpmāk ļaus projektam piekļūt pie alumīniju saturošajiem sadzīves atkritumiem pēc to šķirošanas. Šie materiāli būs īpaši vērtīgi, jo tie vislabāk reprezentē atkritumu masu ar noteiktu alumīnija saturu, kas nepieciešams turpmākajiem eksperimentiem un analīzēm.
Šī vizīte ir nozīmīgs solis "LACISE" projekta virzībā uz praktisku sadarbību ar industrijas partneriem, nodrošinot piekļuvi reāliem materiāliem un veicinot ilgtspējīgu pētniecību.
LU Cietvielu fizikas institūta pētnieki viesojas Paula Šērera institūtā Šveicē

No 21. līdz 24. septembrim "LACISE" projekta pārstāvji no LU Cietvielu fizikas institūta – Dr. Gints Kučinskis, Dr. Anzelms Zukuls, kā arī doktoranti Ņikita Griščenko un Ināra Ņesterova – devās komandējumā uz Šveici, kur apmeklēja Paula Šērera institūtu (PSI). Vizītes mērķis bija stiprināt sadarbību ar projekta partneriem, saskaņot turpmākos pētījumu virzienus un iepazīties ar institūta infrastruktūru un pētniecības iespējām.
Komandējuma laikā tika veiktas pārrunas ar "LACISE" projekta sadarbības partneriem par turpmāko pētījumu gaitu, saskaņoti nākamie eksperimenti un apspriestas iespējas izmantot PSI rīcībā esošās iekārtas un “operando” mērīšanas šūnas.
Tāpat notika tikšanās ar Dr. Sigita Trabesinger par bateriju pētniecību, kā arī ar Dr. Emiliana Fabbri un Dr. Javier Quilez Bermejo par konkrētās darba pakotnes uzdevumiem un nākotnes sadarbības plāniem. Tika apspriesti iespējamie studentu apmaiņas mehānismi un plānota atkārtota vizīte PSI ar ilgāku uzturēšanos.

Vizītes laikā bija iespēja apmeklēt laboratorijas un institūta infrastruktūra, kā arī piedalīties seminārā “Operando Day”, kurā studenti un pētnieki prezentēja aktuālos pētījumus un diskutēja par metodoloģijas un mērījumu pielāgošanu.
Komandējums deva iespēju nostiprināt sadarbību ar partneriem, paplašināt zināšanas par starptautiskās infrastruktūras izmantošanu un plānot turpmāko pētniecības darbu projekta ietvaros.
“LACISE” projekts prezentēts “Rīgas konferencē 2025”
"LACISE" stends "Rīgas konferencē 2025". Foto - Gints Kučinskis.
“LACISE” projekts tika prezentēts “Rīgas konferencē 2025”, kas no 9. līdz 11. oktobrim norisinājās Latvijas Universitātes Zinātņu mājā. Šī konference ir lielākais drošības un ārpolitikas forums Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, un tajā piedalījās vairāk nekā 700 dalībnieki no aptuveni 45 valstīm, tostarp politikas veidotāji, aizsardzības un drošības eksperti, diplomāti, akadēmiķi, žurnālisti un uzņēmēji.
“LACISE” projekta gaismas kastekonferences izstāžu zonā iepazīstināja apmeklētājus ar šo Latvijai stratēģiski svarīgo iniciatīvu enerģētikas nākotnei. Konferences apmeklētāji varēja uzzināt par projekta lomu valsts enerģētiskās noturības stiprināšanā un Latvijas kompetences attīstīšanā enerģētikas nozarē. Pasākumā piedalījās arī projekta koordinators Dr. phys. Gints Kučinskis (LU Cietvielu fizikas institūts), kurš interesentiem stāstīja par projektu, uzsverot tā nozīmi plašākā Eiropas stratēģisko investīciju un ilgtspējas kontekstā.
Konferencē uzstājās augsta līmeņa runātāji, tostarp Latvijas premjerministre Evika Siliņa, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, ES komisāri Andrius Kubilius un Valdis Dombrovskis, ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Metjū Vitekers (Matthew J. Whitaker) un bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers (Rob Bauer), kā arī eksperti no Eiropas, Āzijas un Amerikas.
Konferencē tika diskutēts par Latvijai un Eiropai nozīmīgām tēmām, tostarp NATO nākotni, Ukrainas ilgtermiņa drošību, stratēģiskajām investīcijām Eiropas aizsardzībā, Baltijas jūras reģiona drošību, hibrīdkaru, ģeoekonomiku un uzņēmējdarbības noturību.
Pasākumu organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju, LR Aizsardzības ministriju, Latvijas Universitāti, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Konrāda Adenauera fondu. To atbalstīja Zviedrijas, Francijas, Spānijas, Vācijas, Nīderlandes, Turcijas, Izraēlas un Kanādas vēstniecības Latvijā.
“LACISE” klātbūtne šajā prestižajā pasākumā sekmēja projekta atpazīstamību, kā arī nozīmi Latvijas enerģētikas attīstībā un reģionālās noturības veicināšanā.
Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” progress izvērtēts pirmajā vadības komitejas sanāksme

2025.gada 3. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrijā notika pirmā Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” vadības komitejas sanāksme. Tās laikā tika izvērtēts programmas progress un pieņemti lēmumi par turpmākajiem soļiem. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Šveices Konfederācijas vēstniecības, Finanšu ministrijas, Latvijas Zinātnes padomes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un EMPA (Šveice).
Programmas galvenais mērķis ir stiprināt Latvijas zinātnes un inovāciju kapacitāti, stiprinot sadarbību ar Šveices pētniecības institūcijām un veicinot ilgtspējīgu izaugsmi. Programmā tiek īstenoti divi nozīmīgi projekti: LACHMAT izstrādā jaunus risinājumus ceļu segumiem, betona tehnoloģijām un 3D drukātam betonam, izmantojot vietējos minerālus. Savukārt LACISE koncentrējas uz viedajiem energotīkliem, jauniem bateriju materiāliem un ūdeņraža tehnoloģijām no alumīnija atkritumiem.
Abos projektos jau sasniegti pirmie rezultāti – projektos ir iesaistīti doktoranti, maģistranti un bakalaura studenti . Uzsākta sadarbība ar industriju, lai nodrošinātu pētījumu rezultātu praktisku pielietojumu, un meklēti pirmie inovāciju risinājumi ilgtspējīgai infrastruktūrai un enerģētikai.
Vadības komiteja izskatīja arī programmas komunikācijas plānu. Tas paredz palielināt sabiedrības informētību par Šveices ieguldījumu, stiprināt jauniešu interesi par STEM jomām un nodrošināt rezultātu atpazīstamību Latvijā un ārpus tās.
Turpmāk paredzēts attīstīt jaunus risinājumus sadarbībā ar industriju, izveidot kompetenču centru enerģijas uzglabāšanā un viedajos tīklos, kā arī stiprināt jauniešu un skolēnu iesaisti zinātnē.
Šveices–Latvijas sadarbības programma “Lietišķā pētniecība” apliecina, ka starptautiskā sadarbība sniedz nozīmīgu pienesumu gan zinātnei, gan sabiedrībai.
Programmas kopējais budžets līdz 2029. gadam ir 12 352 941 eiro, no kuriem Šveices līdzfinansējums ir 85% jeb 10 500 000 eiro, bet Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums – 15% jeb 1 852 941 eiro. Programmas ieviešanu nodrošina IZM sadarbībā ar LZP.
Kad zinātne kļūst par piedzīvojumu - “LACISE” debija Zinātnieku naktī
"LACISE" piedāvātās aktivitātes Zinātnieku naktī - sprāgstošie ūdeņraža burbuļi, ūdeņraža auto un demonstrējums, kā rodas ūseņradis. Foto: Valdis Jansons
26. septembra vakarā, ar devīzi “Atklāj sevī pētnieka gēnu”, aizvadīta 20. Eiropas Zinātnieku nakts. Šogad šajā pasākumā pirmo reizi piedalījās arī “LACISE” projekts, kurš apmeklētājiem piedāvāja dažādas aktivitātes LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) 3. stāva vestibilā.
LU CFI Enerģijas materiālu laboratorija, kura vistiešāk iesaistīta projekta zinātniskajā darbā, parūpējās, lai Zinātnieku nakts kļūtu par atmiņā paliekošu vakaru gan lieliem, gan maziem: sprāgstošie ūdeņraža burbuļi, ūdeņraža un ar saules gaismu darbināmi auto modelīši, demonstrējums – kā rodas ūdeņradis, kā arī jaudīga prāta spēle. Apmeklētāji varēja uzdot jautājumus pētniekiem, vērot, kā darbojas auto modelīši, kā arī ar lielu paukšķi uzspridzināt ūdeņraža burbuļus.
Ar saules enerģiju un ūdeņradi darbināmo modelīšu demonstrējumi, viktorīnas dalībnieki. Foto: "LACISE" projekts
Interesenti varēja sevi izaicināt arī “LACISE” projekta zinātnieku sagatavotajā prāta spēlē. Kahoot! platformā tika piedāvātas četras viktorīnas: baterijas, ūdeņradis, enerģētika, “LACISE” projekts. Pasākuma dalībnieki varēja izvēlēties vienu no četriem tematiem un atbildēt uz 10 āķīgiem jautājumiem, balvā iegūstot “LACISE” suvenīrus. Vakara gaitā tika novadītas 35 viktorīnas, kurās piedalījās 146 Zinātnieku nakts apmeklētāji.
Lieli un mazi "LACISE" viktorīnas dalībnieki. Foto: "LACISE" projekts
Šogad Zinātnieku naktī LU CFI viesojās rekordliels zinātnes entuziastu skaits – vairāk nekā tūkstotis. Liela apmeklētāju daļa bija vecāko klašu skolēni, tāpat liela atsaucība bija no ģimenēm ar pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērniem, kas izvēlējās piektdienas vakaru pavadīt, uzzinot ko jaunu.
“LACISE” projekts pateicas visiem apmeklētājiem par izrādīto interesi! Uz tikšanos nākamgad!
Eiropas Zinātnieku nakts pirmo reizi notika 2005. gadā. Pasākums tika izveidots ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par zinātni un pētniecību, parādot, ka zinātne ir aizraujoša, pieejama un nozīmīga ikdienas dzīvē. Ik gadu Zinātnieku nakts aicina sabiedrību apmeklēt pētnieciskās un izglītības institūcijas, lai redzētu, kā top zinātne, satiktu pētniekus, uzdotu jautājumus un iesaistītos dažādās aktivitātēs. Vienlaikus pasākums iedvesmo jauniešus izvēlēties karjeru zinātnē, īpaši uzrunājot skolēnus un studentus, lai raisītu interesi par STEM jomām.
“LACISE” projekta ietvaros EDI komanda dodas pieredzes apmaiņas īsvizītē pie sadarbības partneriem Šveicē

Foto: EDI vizīte ZHAW.
No 2025. gada 3. līdz 6. septembrim Vintertūrā, Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātē (ZHAW), notika LACISE projekta ietvaros organizēta EDI (Elektronikas un datorzinātņu institūta) komandas pieredzes apmaiņas vizīte. Tās mērķis bija stiprināt sadarbību ar ZHAW pētniekiem, iepazīties ar universitātes kompetencēm enerģētikas jomā, kā arī kopīgi piedalīties praktiskā seminārā par PowerFactory modelēšanas rīka izmantošanu.
EDI komanda – Anna Mutule, Antons Hančevskis, Aleksejs Onackis, Roberts Lazdiņš un Laura Birzenberga – vizītes laikā iepazinās ar ZHAW ( Institute of Energy Systems and Fluid Engineering ) pētījumiem, tostarp frekvences mērījumu datu padziļinātu analīzi, energosistēmu modelēšanu ar eksperimentālajām iekārtām, invertoru darbības efektivitātes optimizācijas risinājumiem un reāllaika simulatora OPAL-RT pielietojuma iespējām.
Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Baltijas energosistēmas dinamiskā modeļa izveidei – tā ir viena no LACISE projekta 2. darba paketes (WP2) centrālajām aktivitātēm.

Problēma, ar kuru saskaras Baltijas un citu Eiropas reģionu energosistēmas, ir straujais invertoru tipa ģeneratoru pieaugums visos sprieguma līmeņos, kas samazina tradicionālo elektrostaciju īpatsvaru un ietekmē frekvences stabilitāti. Tas rada nepieciešamību pēc dinamiskās drošības ātrās novērtēšanas rīkiem, kas palīdzētu sistēmas operatoriem droši pārvaldīt arvien mainīgo elektroenerģijas ražošanas un patēriņa vidi.
Vīzītēs laikā EDI pētnieki piedalījās praktiskajā seminārā par PowerFactory, kuru vadīja Dr. Miguel Ramirez Gonzalez un Dr. Artjoms Obuševs.
Kopīgajās diskusijās ar ZHAW kolēģiem tika definēti nākamie soļi: datu iegūšana un eksportēšana PowerFactory vidē, modelēšanas pieeju piemērošana Baltijas energosistēmai, kā arī modeļa izmantošana turpmākai zinātniskajai sadarbībai un starptautisko projektu stiprināšanai.
“LACISE” projekta ietvaros notiek EDI pieredzes apmaiņas vizīte pie sadarbības partneriem Šveicē
"LACISE" pieredzes apmaiņas vizītes dalībnieku kopbilde CSEM
Augusta izskaņā “LACISE” projekta pārstāvji no Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI, Latvija) un Cīrihes Lietišķo zinātņu institūta (ZHAW, Šveice) aizvadīja divu dienu pieredzes apmaiņas vizīti pie Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centra (CSEM) partneriem gleznainajā Neišatelē (Neuchâtel). Šīs tikšanās mērķis bija iepazīties ar sasniegtajiem rezultātiem un noteikt nākamos soļus EDI un CSEM pētniecisko virzienu attīstībā saules izstarojuma prognozēšanas jomā, tādējādi veicinot precīzāku prognožu un modeļu izstrādi.
EDI komandu vadīja institūta direktors Modris Greitāns, kurš kopā ar CSEM Biznesa attīstības vadītāju Bahaa Roustom, CSEM pārstāvi Philippe Dallemagne, ZHAW pārstāvi Petr Korba un Šveices Ekonomikas lietu valsts sekretariāta pārstāvi Nicolas Guigas īpaši organizētā sesijā apsprieda CSEM un EDI pieredzi kā pētniecības institūcijām sadarbībā ar industriju, intelektuālā īpašuma pārvaldību un tehnoloģiju pārneses iespējām Šveicē un Latvijā, tostarp to, kā šos jautājumus risināt “LACISE” projekta kontekstā.
EDI pārstāvji – Kaspars Sudars, Ivars Namatēvs un Normunds Andžāns – prezentēja jaunu saules radiācijas mērījumu staciju, kas aprīkota ar debess kameru, radiācijas sensoru un anemometru sinhronai datu iegūšanai, lai uzlabotu īstermiņa prognozes par fotoelementu ražību. Tāpat tika demonstrēts EDI izstrādātais U-Net algoritms mākoņu kustības un saules starojuma prognozēšanai, uzsverot mākslīgā intelekta metožu nozīmi atjaunojamās enerģijas integrācijā.
Vizītes pirmajā dienā viesi arī devās ekskursijā pa CSEM laboratorijām: apskatīja tīrtelpas un novērtēja modernākās 3D drukas iespējas, kā arī bateriju pētniecības centru.
Otrajā vizītes dienā “LACISE” projekta partneri pārrunāja nākotnes plānus – tika apspriesti tuvākie sasniedzamie zinātniskie mērķi un publikāciju plāns. Partneru atklātās diskusijas stiprināja abu valstu speciālistu sadarbību un sniedza vajadzīgo impulsu, lai tikšanās laikā pārrunātais pārvērstos konkrētos rezultātos.
LZA “Zinātnes Vēstnesī” raksts par “LACISE” projektu

Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevumā “Zinātnes Vēstnesis” (Nr. 7 (656), 2025. gada 28. jūlijā) publicēts raksts par “LACISE” projektu, kurš tiek īstenots Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” ietvaros. Nepilnu 5 gadu laikā Šveices un Latvijas zinātnieki projekta ietvaros apņēmušies izstrādāt risinājumus gan īstermiņa ieviešanai, gan ilgtermiņa attīstībai būtiskās enerģētikas nozarēs, kas veicina energoapgādes sistēmas stabilitāti, nākamās paaudzes bateriju attīstību un ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.
Projekta mērķis ir risināt mūsdienu enerģētikas izaicinājumus, vienlaikus izglītojot nākamo zinātnieku paaudzi. Rakstā minēta projekta apņemšanās vairot STEM popularitāti jauniešu, īpaši meiteņu, vidū. Projektā pētījumos iesaistīti studenti un tiek īstenotas skolēnu zinātnisko interesi veicinošas aktivitātes.
“LACISE” projektā nodibināta ieinteresēto pušu konsultatīvā padome, kurā piedalās Latvijas un Šveices uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas, lai nodrošinātu pētniecības rezultātu praktisku pielietojumu. “LACISE” ietvaros izveidots arī Šveices un Latvijas Kompetences centrs, kura darbība vērsta uz sadarbības, inovāciju un zināšanu apmaiņas veicināšanu starp abu valstu zinātniekiem.
Par projekta nozīmīgumu liecina kopējais finansējums 7,144 miljoni eiro, kas ļauj realizēt tehnoloģiju attīstību, piesaistot vadošos zinātniekus, veicināt jauniešu iesaisti un praktiskas inovācijas.
Pēc iepazīšanās ar “LACISE” projektu, “Zinātnes Vēstneša” raksta lasītāji uzzina par Šveices – Latvijas sadarbības programmu, īpaši tās “Lietišķās pētniecības” apakšprogrammu – tās aizsākumiem un attīstību, kā arī šādas divu valstu zinātniskās sadarbības potenciālu risināt globālus jautājumus.
Pilnais raksts “Zinātnes Vēstneša” (Nr. 7 (656)) 6. un 7. lappusē .
“LACISE” partneru ekskursija LU Cietvielu fizikas institūta laboratorijās – pieredzes un sadarbības stiprināšanai
"LACISE" ekskursija Enerģijas materiālu laboratorijā. Foto - Valdis Jansons
Pēc projekta svinīgās atklāšanas, 6. maijā “LACISE” konsorcija partneri no Elektronijas un datorzinību institūta, Rīgas Tehniskās universitātes, Paula Šērera institūta, Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centra devās ekskursijā pa LU Cietvielu fizikas institūta laboratorijām.
Īsu ieskatu institūta dzīvē – skaitļos un nozīmīgākajos notikumos – pasākuma viesi guva “LACISE” koordinatora prezentācijā oficiālās daļas laikā, taču šī ekskursija gādāja par to, lai projektā iesaistītie paši savām acīm redzētu un varētu novērtēt iespējas, ko spēj nodrošināt LU CFI laboratorijas ar jaunām un jaudīgām iekārtām un zinošiem pētniekiem, kas ar tām strādā.
Pirmā, ko viesi apmeklēja, bija Plāno kārtiņu laboratorija, kurā ekskursijas dalībnieki uzzināja par laboratorijā notiekošajiem pētījumiem un sasniegumiem. Kā nākamo projekta atklāšanas pasākuma viesi apmeklēja Enerģijas materiālu laboratoriju, kurā notiek visa ar “LACISE” projekta īstenošanu saistītā pētnieciskā darbība. Sākumā par ūdeņraža pētījumiem pastāstīja laboratorijas vadošais pētnieks Ainārs Knoks. Viesi ar interesi uzklausīja stāstījumu par līdz šim institūtā pētītajām ūdeņraža iegūšanas tehnoloģijām, kā arī aplūkoja iekārtas, ar kurām zinātnieki ikdienā strādā.
"LACISE" partneri LU CFI laboratorijās. Foto -Valdis Jansons
Tālāk ekskursijas dalībnieki devās uz citām Enerģijas materiālu laboratorijas telpām, kur pārsvarā notiek bateriju, akumulatoru un superkondensarotu pētījumi. Laboratorijas vadītājs un “LACISE” projekta koordinators Gints Kučinskis arī pastāstīja par laboratorijas pētījumu virzieniem un citiem īstenotajiem projektiem. Pēc stāstījumā viesiem bija iespēja uzdot jautājumus laboratorijas pārstāvjiem.
Ekskursija noslēdzās LU CFI lielākajā no laboratorijām – Spektroskopijas laboratorijā. Tās vadītājs Anatolijs Šarakovskis viesiem detalizēti izstāstīja par laboratorijas iekārtām un to, kādus pētījumus ar katru no tām var veikt. Viņš arī ieskicēja galvenos laboratorijas pētījumu virzienus un noslēguma atbildēja uz ekskursijas dalībnieku jautājumiem.
Projekta partneri tiekas neformālā gaisotnē. Foto - Valdis Jansons.
Pēc ekskursijas tās dalībnieki LU CFI laboratorijās redzēto un dzirdēto apsprieda atklāšanas pasākuma noslēdzošajā daļā, kas bija paredzēta, lai “LACISE” partneri varētu cits citu labāk iepazīt un izveidot projekta īstenošanā tik nozīmīgās draudzīgās attiecības, kas ļoti atvieglo projektā iesaistīto iekšējo komunikāciju un vairo savstarpēju cieņu un uzticēšanos.
Plašāk par LU CFI laboratorijām
Projekta atklāšanas pasākumā notika pirmā "LACISE" ieinteresēto pušu konsultatīvās padomes diskusija
Konsultatīvās padomes locekļi: Aleksandrs Parfinovičs, Mārtiņš Grels, Kristaps Dambis, Pēteris Lesničenoks, Anna Andersone, Kaspars Liepiņš. Foto: Valdis Jansons
Diskusijā tika īpaši akcentēta nepārtraukta dialoga, regulāras tehniskās apmaiņas un ieinteresēto pušu iesaistīšanas nozīme, lai nodrošinātu, ka "LACISE" projekts atbilst nozares vajadzībām un sasniedz izvirzītos zinātniskos mērķus. Konsultatīvās padomes daudzveidīgā pieredze veido stabilu pamatu projekta virzībai uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem.
Latvijas un Šveices zinātnieki attīsta inovācijas lietišķās pētniecības projektos

2025. gada 10. jūnijā valdībā tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā iniciatīva, kas paredz turpināt Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros īstenoto lietišķās pētniecības programmu “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģija”.
Latvijas Radio (LR1) žurnālistes Ilzes Kuzminas sagatavotajā ziņu sižetā, kas tika pārraidīts 18. jūnijā, tiek skaidrota Lietišķās pētniecības programmas būtība. Šveice un Latvija sadarbojas inovatīvos projektos asfalta uzlabošanā, videi draudzīgu bateriju izstrādē un ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju attīstībā. Šveices un Latvijas “Lietišķās pētniecības” programma, kurā Šveice iegulda vairāk nekā 10 miljonus eiro, bet Latvija – nepilnus divus miljonus eiro, ir vērsta uz tehnoloģiskā progresa un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Lai gan Šveice nodrošina lielāko finansiālo artavu, aptuveni divas trešdaļas no kopējā apjoma tomēr divas trešdaļas no vairāk nekā 12 miljonu eiro vērtā finansējuma paliks Latvijā.
Šveices investīcijas motivē vēlme stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienību, kuras dalībvalsts ir arī Latvija. Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Lauma Sīka skaidro, ka Šveice veido divpusējas pētniecības programmas ar ES valstīm, tostarp Latviju, lai veicinātu ekonomikas pārveidi un inovācijas, īstenojot kopīgus projektus.
Lietišķās pētniecības programmas ietvaros tiek īstenoti divi projekti – “LACHMAT”, kurā notiks izturīgāka un lētāka asfalta un betona pētījumi, un “LACISE”, kurš nodarbojas ar enerģijas uzkrāšanas un pārvades pētījumiem. “LACISE” partneri ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) (projekta koordinators), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) no Latvijas puses un Paula Šerera institūts (PSI), Cīrihes Lietišķo zinātņu universitāte (ZHAW) un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centrs (CSEM) no Šveices.
“LACISE” projekta koordinators un LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs Dr. phys. Gints Kučinskis radio sižetā skaidro, ka viņa vadītā laboratorija ir atbildīga par projekta enerģijas uzkrāšanas komponenti. LU CFI sadarbībā ar Šveices kolēģiem izstrādā jaunus materiālus, lai pagarinātu akumulatoru kalpošanas laiku un nodrošinātu lielāku jaudu, tādējādi radot labākus atjaunojamās enerģijas uzkrāšanas risinājumus un samazinot izmantoto kritisko materiālu daudzumu. Projektā tiek pētīta arī iespēja izmantot alumīnija atkritumus no nolietotiem logu rāmjiem vai saules paneļiem ūdeņraža ražošanai. RTU Materiālu un virsmu tehnoloģiju institūta pētnieki pievērsīsies jaunu katalizatoru izstrādei ūdeņraža iegūšanai no ūdens, izmantojot saules gaismu. Darbs šajā jomā tiks veikts sadarbībā ar PSI, kur gadu desmitiem uzkrātās zināšanas sniegs studentiem un jaunajiem zinātniekiem iespēju iegūt pieredzi no nozares ekspertiem, strādāt ar progresīvām tehnoloģijām un izmantot pieejamo sinhrotrona starojumu padziļinātai materiālu izpētei.
Runājot par baterijām, Kučinskis paskaidroja, ka tiks izstrādāti divu veidu materiāli, kas kalpos par katodiem, kas ir dārgākās bateriju komponentes. Pētījuma mērķis ir izzināt, kā katodā varētu izmantot kobaltu nesaturošu materiālu, kas būtu veidots no pieejamākiem resursiem un būtu videi draudzīgāks nekā šobrīd izmantotie materiāli, bet nezaudētu savu veiktspēju. Otrs jaunais materiāls varētu būt no litija dzelzs mangāna fosfāta, ko izmantotu ekonomiskās klases litija jonu baterijām, kurām var būt liels svars un izmērs.
Projektā no Latvijas puses ir iesaistīts arī EDI, kas specializējas informācijas tehnoloģiju un komunikāciju risinājumos tīkla stabilitātes nodrošināšanai. Viņi cieši sadarbojas ar Šveices ZHAW un CSEM, lai ar mākslīgā intelekta palīdzību izstrādātu inovatīvus uzraudzības rīkus, kas ļaus ātri identificēt un novērst elektrotīkla kļūmes, ievērojami uzlabojot elektroapgādes drošību. Vienlaikus tiek izstrādāti plānošanas rīki, lai veicinātu elektrotīklu paplašināšanu un to integrāciju ar atjaunīgajiem energoresursiem. Izmantojot reāllaika datus un modernas IKT tehnoloģijas, tiek izstrādāts optimizācijas modelis, kas nodrošinās tīkla stabilitāti pat mainīgos atjaunīgās enerģijas ražošanas apstākļos.
Kučinskis radio sižetā skaidroja, ka, tā kā arvien vairāk elektroenerģijas ražo no atjaunīgiem resursiem, mainās arī prasības pret elektrotīkliem, piemēram, to spēju uzglabāt iegūto enerģiju un to balansēt. Gāzes turbīnu var izslēgt, kad elektrības jau ir gana, bet sauli un vēju apturēt nav iespējams.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Lauma Sīka radio sižetā uzsvēra, ka elektroenerģijas tīkla balansēšana ir ļoti aktuāla un sarežģīta pētījumu joma. Jāpiebilst, ka Šveices zinātniekiem Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātē un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centrā, ar ko arī plānota sadarbība, jau uzkrāta vērtīga pieredze šādos pētījumos.
Projekta galvenais mērķis ir mācīties no Šveices partneriem, taču tā mērķis ir arī stiprināt Latvijas zinātnisko kapacitāti un veicināt zināšanu apmaiņu. Kučinskis uzsvēra, ka sadarbība ietver ne tikai mācīšanos, bet arī to jomu izmantošanu, kurās Latvijas pētniecības iestādes ir tikpat spēcīgas vai pat spēcīgākas. Lai stiprinātu abu valstu pētnieku saites, projekta ietvaros ir izveidots Šveices un Latvijas kompetences centrs enerģijas uzglabāšanas un viedo elektroenerģijas tīklu jomā.
Kopumā Šveices-Latvijas
“Lietišķās pētniecības” programmā paredzēts iesaistīt 55 jaunus zinātniekus un
29 pieredzējušus pētniekus.
LSM raksts un radio sižeta ieraksts
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē LU Cietvielu fizikas institūtu un iepazīstas ar “LACISE” projektā notiekošajiem pētījumiem

Maija izskaņā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam (LU CFI) bija tas gods uzņemt Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Vizītes ietvaros prezidents ieskatījās laboratoriju ikdienas darbā un tīrtelpu vidē, kā arī uzklausīja institūta veiksmes stāstus, kas izceļ zinātnes mijiedarbību ar sabiedrību.
Kā pirmo prezidents apmeklēja Enerģijas materiālu laboratoriju, kurā tiek īstenots Šveices-Latvijas sadarbības programmas projekts “LACISE”. Laboratorijas vadītājs un projekta koordinators Dr. phys. Gints Kučinskis, uzņemot Latvijas Valsts prezidentu un viņa delegāciju, dalījās ar aizraujošiem jauninājumiem par bateriju ilgtspējības un efektivitātes pētījumiem, kā arī ūdeņraža iegūšanas tehnoloģiju attīstību. Viņš uzsvēra: “Man bija patiess prieks laboratorijā uzņemt Latvijas Valsts prezidentu un iepazīstināt viņu ar mūsu darbu, īpaši nesen uzsākto “LACISE” projektu, kas ne vien veicina ciešu Latvijas un Šveices zinātnieku sadarbīb ilgtspējīgā enerģētikā, bet arī ir vērsts uz jauniešu piesaisti eksaktajām zinātnēm, kas nākotnē nodrošinās Latvijas zinātnieku ataudzi.”
Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Vizītes laikā prezidents viesojās arī citās LU CFI laboratorijās, tikās ar doktorantūras studentiem un iepazinās ar institūtā attīstītajām sensoru tehnoloģijām, kas jau atradušas praktisku pielietojumu industrijā, kā arī Latvijā jaunas jomas – mikrofluīdikas – sasniegumiem.
“LU Cietvielu fizikas institūts ir viens no Latvijas augsto tehnoloģiju nozares attīstības virzītājspēkiem. Institūta darbs cietvielu un jaunu materiālu izpētē sniedz būtisku devumu tādām nozarēm kā elektronika, enerģētika, medicīnas tehnoloģijas, telekomunikācijas un citas. [..] Institūtā satiku daudzus jaunās paaudzes pētniekus, kas ar aizrautību un degsmi strādā pie uzņēmumiem un sabiedrībai aktuālu jautājumu izpētes. Viņi attīsta tehnoloģijas, kas padara baterijas jaudīgākas un ilgāk kalpojošas, meklē videi draudzīgākas enerģijas ražošanas un uzkrāšanas alternatīvas, kā arī uzlabo dažādas elektronikas ierīces," tā par vizīti prezidents.
Valsts prezidenta vizīte LU CFI ne tikai apliecināja Latvijas zinātnes un tehnoloģiju potenciālu, bet arī iezīmēja ceļu uz nākotni, kurā starptautiskā sadarbība un inovācijas ir galvenie ilgtspējīgas attīstības virzītājas.
Šveices-Latvijas sadarbības programmas projekts “LACISE” ir vērsts uz mūsdienu aktuālāko enerģētikas problēmu risināšanu un nākamās zinātnieku paaudzes izglītošanu. Šis projekts veicina ciešu sadarbību starp Latvijas un Šveices zinātniekiem. Projekta ietvaros tiek veikta izpēte un izstrādāti risinājumi gan īstermiņa ieviešanai, gan ilgtermiņa attīstībai būtiskās enerģētikas nozarēs, kas veicina energoapgādes sistēmas stabilitāti, nākamās paaudzes bateriju attīstību un ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.
“LACISE” atbalstījis LU CFI rīkotās sacensības skolēniem “Saules kauss 2025”
"Saules kauss 2025" dalībnieki
24. maijā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) jau septiņpadsmito reizi norisinājās sacensības “Saules kauss”, kas veicina 5.-12. klašu skolēnu interesi par zinātni un atjaunīgās enerģijas pielietošanas veidiem. “LACISE” projektu pārstāvošās Enerģijas materiālu laboratorijas jaunie pētnieki aktīvi piedalījās sacensību organizēšanā un norisē. Saskaņā ar LACISE pamatmērķi — vairot jauniešu, īpaši meiteņu, iesaisti STEM, — tika pasniegtas balvas 2 komandām: labākajai meiteņu komandai un komandai, kura sacensībās startēja ar visnovatoriskāko transportlīdzekli.
Sestdienas rītā pasākumu atklāja LU CFI direktors Andris Anspoks ar uzmundrinošiem vārdiem pasākuma dalībniekiem – skolēniem, skolotājiem, kā arī pasākuma organizatoru komandai no LU CFI, pateicoties kuriem pasākums varēja notikt par spīti nepiemērotajiem laikapstākļiem.
To dēļ pasākums noritēja institūta iekštelpās, par gaismas avotu modelīšiem izmantojot halogēna lampas. Laivu disciplīna tika aizvadīta baseinā, kur komandas sacentās ar saviem pašdarinātajiem peldošajiem modeļiem, savukārt īpašā trasē startēja braucamrīki, sacenšoties ātruma un spēka disciplīnās.

Gala vērtējumu veidoja trīs pārbaudījumu summa – iesūtītās skices un video, modelīšu sacensību rezultāti un zināšanu tests, kurā skolēniem bija jātiek galā ar teorētiskiem uzdevumiem par saules enerģiju.
Par kopvērtējuma uzvarētājiem kļuva jaunietes no Rīgas Iļģuciema pamatskolas – komanda “Emi un KaTe” (Katrīna Teivāne un Emīlija Emma Mendre, kuras atbalstīja Normunds Teivāns). Šī komanda ieguva arī “LACISE” balvas. Tāpat goda pjedestālu ieņēma komanda “R&M” (Cēsu Bērnu un jauniešu centrs) otrajā vietā un komanda “MegaNightW” (Rīgas 88. vidusskola) trešajā vietā. “LACISE” balvu par inovatīvāko modelīti ieguva RTU Inženierzinātņu vidusskolas komanda “Saules verķis" (Līva Krūza un Una Undīne Ungure, skolotāja Virgīnija Vītola).
Komanda “Emi un KaTe” un komandas "Saules verķis" pārstāve
Pēc labāko noskaidrošanas transportlīdzekļu disciplīnās, komandas piedalījās citās aktivitātēs. Jauniešiem bija iespēja arī uzzināt vairāk par enerģiju un energoefektivitāti, pateicoties Elektrum un Rīgas Enerģētikas aģentūrai. Aizraujošus zinātniskos eksperimentus dalībniekiem demonstrēja RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes pašpārvaldes pārstāvji. Institūta pagalmā bija iespēja tuvāk iepazīt elektroautomobiļus un vērot to paraugdemonstrējumus, pateicoties Latvijas Elektroauto biedrībai.
“Saules kauss 2025” pulcēja 46 komandas, kuras pārstāvēja 116 skolēni un 32 skolotāji ne tikai no Rīgas un tās apkaimes, bet arī no tālākām Latvijas vietām, kā Ventspils, Liepāja, Cēsis, Valka, Ranka, Ilūkste, Krāslava u.c.
Konkursa organizatoru komanda priecājas, ka pasākums jauniešus mudina vairāk interesēties par inženierzinātnēm, kā arī rosina topošo dabaszinātņu studentu skaita pieaugumu, kas ir ļoti svarīgi zinātnes izaugsmei un gaišākai rītdienai.
Īpašs paldies “Saules kausa” draugiem – Rīgas brīvostai un Rīgas enerģētikas aģentūrai, kā arī atbalstītājiem – SEB Banka, Elektrum, RIX Rīgas lidosta, Latvijas Elektroauto biedrība, Brain Games, Magebit, projektam “LACISE”, RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultāte.
Pasākuma organizatori – LU CFI, LU CFI Fonds.
Visu kategoriju uzvarētāji un vairāk bilžu šeit."LACISE" projekta pārstāvji piedalās otra Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Lietišķās pētniecības” projekta atklāšanā
Foto: Ieva Romaško22. maijā RTU tika atklāts Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” projekts “LACHMAT”. Atklāšanas pasākumā piedalījās arī “LACISE” projektu koordinējošās iestādes, LU Cietvielu fizikas institūta, direktors Andris Anspoks un administratīvā koordinatore Maija Bebre.
Pasākuma laikā tika svinīgi parakstīts sadarbības memorands starp Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Latvijas Betona savienību un biedrību “Latvijas ceļu būvētājs”, kas palīdzēs projekta īstenotājiem attīstīt tirgus vajadzībām atbilstošus progresīvas un ilgtspējīgas betona un asfalta tehnoloģijas un materiālus.
Projektu īsteno RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultāte, RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultāte, RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultāte un Šveices Federālo materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratorija (Empa).
Projekts “LACHMAT” tiks īstenots līdz 2029. gadam, RTU zinātniekiem no dažādām fakultātēm gan cieši sadarbojoties savā starpā, gan ar Empa pētniekiem. Sadarbībā tiks pilnveidotas un tirgum tuvinātas tehnoloģijas ceļu seguma atkārtotai izmantošanai un bioloģiskas izcelsmes piedevu pievienošanai asfalta izstrādē, padarot ceļu būves industriju videi draudzīgāku, īpaši augstas veiktspējas uzsmidzināma betona attīstībai, kas ļaus pagarināt tiltu kalpošanas laika, samazinot rekonstrukcijas nepieciešamību. Turpināsies arī ceļa segumā iestrādājamu sensoru tehnoloģiju izstrāde, lai ar datu palīdzību varētu gan izsekot izmaiņām seguma stāvoklī un ceļu satiksmē notiekošajam, gan sekmēt ceļu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Savukārt, lai veicinātu 3D drukāta betona ilgtspēju, zinātnieki attīstīs betona maisījumus, izmantojot vietējas izcelsmes minerālus.
Programma “Lietišķā pētniecība” ir daļa no Šveices ieguldījuma ES dalībvalstīs, lai veicinātu zinātnisko izcilību, inovācijas un ekonomisko attīstību. Tajā Latvijas zinātnes un pētniecības attīstībai kopumā pieejami 12,3 milj. eiro, nodrošinot iespējas īstenot nozīmīgus projektus, radīt inovācijas un stiprināt starptautisko sadarbību.
Vairāk informācijas par “LACHMAT” projektu.LU Cietvielu fizikas institūtā atklāts vērienīgs Šveices-Latvijas sadarbības projekts ilgtspējīgas enerģētikas attīstībai un jauniešu iesaistei STEM

6. maijā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) tika atklāts vērienīgs Šveices-Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” projekts IKT un viedās enerģētikas jomās “LACISE”.
Atklāšanas pasākumā klātesošos sveica Šveices atbalsta biroja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas programmām direktors Kristofs Liehti (Christoph Liechti), Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Lauma Sīka, Elektronikas un datorzinātņu institūta direktora vietnieks attīstības jautājumos Kaspars Ozols un LU CFI direktors Andris Anspoks. Pasākumā piedalījās Latvijas Zinātnes padomes un industrijas pārstāvji, kā arī projekta konsorcija partneri no Šveices un Latvijas.
Ievadrunās tika iezīmēta “LACISE” projekta aktualitāte šī brīža pasaules notikumu kontekstā - gan nodrošinot Latvijas enerģētisko neatkarību, gan mazinot tādus plašus elektrības pārrāvuma riskus, kādi nule kā skāra Dienvideiropas valstis. Tika novērtēti projekta konsorcija partneru izvirzītie jaunu bateriju materiālu izstrādes un ūdeņraža iegūšanas tehnoloģiju attīstības mērķi. Pasākuma viesi izcēla Šveices un Latvijas zinātnieku sadarbību un izteica cerību, ka “LACISE” iezīmēs sākumu abu valstu zinātnieku sadraudzībai enerģētikas jomā un nākotnē ļaus paplašināt nozīmīgu un aktuālu pētījumu loku, kā arī sekmēs citu kopīgu projektu pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu starptautiskos projektu konkursos.
Gints Kučinskis, Lauma Sīka, Kaspars Ozols, Andris Anspoks, Christoph Liechti. Foto: Valdis Jansons
“LACISE” projekta koordinators, Dr. phys. Gints Kučinskis (LU CFI): “Projekts dos ievērojamu atspērienu gan viedo elektrotīklu, gan enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju, bateriju un ūdeņraža enerģētikas materiālu pētījumos. Tas ļauj veidot ilgtspējīgas sadarbības ar vadošajām Šveices pētniecības organizācijām, radot iespēju gan 4.5 gadu garumā īstenot kvalitatīvas pētniecības aktivitātes, gan izglītot studentus, kas var kļūt par nākamajiem zinātniekiem vai industrijas ekspertiem minētajās jomās.”
Industrijas pārstāvji no “ABB” (Šveice), “Naco Technologies” (Latvija), “Latvenergo”, SIA “Drive eO”, Rīgas lidostas, Latvijas Ūdeņraža alianses, Latvijas Ūdeņraža asociācijas un Riga TechGirls platformas piedalījās ieinteresēto pušu konsultatīvās padomes dibināšanā un nodomu memoranda par projekta ietvaros veidoto sadarbību parakstīšanā. Pēc tam sekojošajā paneļdiskusijā tās vadītājs, LU CFI direktors Andris Anspoks, aicināja industrijas pārstāvjus pastāstīt par šī brīža enerģētikas nozares izaicinājumiem un dalīties domās par to, kā projekts varētu iesaistīties nosaukto problēmu risināšanā. Tāpat tika runāts par jaunu talantu piesaisti zinātnei un to, kā sekmēt zinātnes un industrijas sadarbību.
Ieinteresēto pušu konsultatīvās padomes pārstāvji: Aleksandrs Parfinovičs, Mārtiņš Grels, Kristaps Dambis, Pēteris Lesničenoks, Anna Andersone, Kaspars Liepiņš. Foto: Valdis Jansons
LU CFI direktors Dr. phys. Andris Anspoks: “Šis projekts ir ārkārtīgi nozīmīgs mūsu institūtam, jo, apvienojot gan Šveices, gan Latvijas izcilību, veidojam jaunu centru, kas fokusēsies uz viedo enerģiju attīstību. Turklāt “LACISE” veicinās mūsu sadarbību ar RTU, EDI un Šveices partneriem, kuri ir līderi enerģijas tehnoloģiju attīstības jomā.”
Ieinteresēto pušu konsultatīvās padomes diskusija. Foto: Valdis Jansons
Par projektu:
“LACISE” tiek īstenots Šveices un Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” ietvaros, kuru ievieš Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome. Programmas kopējais finansējums ir 12 352 941 eiro, no kuriem Šveices līdzfinansējums ir 85% jeb 10 500 000 eiro un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums ir 15% jeb 1 852 941 eiro.
“LACISE” (2025-2029) vērsts uz mūsdienu aktuālāko enerģētikas problēmu risināšanu un nākamās zinātnieku paaudzes izglītošanu, kā arī veicina ciešu sadarbību starp Latvijas un Šveices zinātniekiem no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI), Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Paula Šērera institūta (PSI), Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes (ZHAW) un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centra (CSEM).
Projekta partneri: Anna Mutule (EDI), Philippe Dallemagne (CSEM), Andris Šutka (RTU), Līga Grīnberga (LU CFI), Sigita Trabesinger (PSI), Petr Korba (ZHAW). Foto: Valdis Jansons
Projektā tiek izstrādāti gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumi būtiskās enerģētikas nozarēs, kas veicinās energoapgādes sistēmas stabilitāti, nākamās paaudzes bateriju attīstību un ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu. Projektā nozīmīga loma atvēlēta jauniešu, īpaši meiteņu, iesaistē STEM ar mērķi palielināt jauniešu līdzdalību šajās jomās, lai nākotnē nodrošinātu daudzveidīgu skatījumu un idejas, kas var sekmēt inovācijas un efektīvāk risināt sarežģītas mūsdienu zinātnes problēmas.
Latvijas un Šveices zinātnieki apvieno spēkus ilgtspējīgas enerģētikas attīstībai un jauniešu iesaistei STEM

6. maijā plkst. 9.00 Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) tiks atklāts vērienīgs Šveices-Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” projekts IKT un viedās enerģētikas jomās “LACISE”.
Atklāšanas pasākumā piedalīsies Šveices vēstniecības, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas zinātnes padomes un industrijas pārstāvji, kā arī projekta konsorcija partneri no Šveices un Latvijas.
Pasākuma laikā industrijas pārstāvji no “Naco Technologies”, “Latvenergo”, Rīgas lidostas, Latvijas ūdeņraža alianses, kā arī Riga TechGirls platformas piedalīsies ieinteresēto pušu konsultatīvās padomes dibināšanā un diskusijā, kā arī parakstīs nodomu memorandu par projekta ietvaros veidoto sadarbību, kas būs vērsta uz projekta mērķu sasniegšanu. “LACISE” atklāšanas pasākums būs arī sākuma punkts Šveices-Latvijas kompetenču centra izveidei.
Latvijas–Šveices sadarbības programmas “LACISE” projekts (2025-2029) fokusēsies uz mūsdienu aktuālāko enerģētikas problēmu risināšanu un nākamās zinātnieku paaudzes izglītošanu, kā arī veicinās ciešu sadarbību starp Latvijas un Šveices zinātniekiem no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI), Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Paula Šērera institūta (PSI), Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes (ZHAW) un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centra (CSEM).
Projekta ietvaros tiks izstrādāti gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumi būtiskās enerģētikas nozarēs, kas veicinās energoapgādes sistēmas stabilitāti, nākamās paaudzes bateriju attīstību un ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu. Projektā nozīmīga loma atvēlēta jauniešu, īpaši meiteņu, iesaistē STEM ar mērķi palielināt jauniešu līdzdalību šajās jomās, lai nākotnē nodrošinātu daudzveidīgu skatījumu un idejas, kas var sekmēt inovācijas un efektīvāk risināt sarežģītas mūsdienu zinātnes problēmas.
Ciešā Šveices un Latvijas sadarbībā tiek īstenota vērienīga pētniecības programma, kas ne tikai stiprina Latvijas zinātnisko potenciālu un ataudzi, bet arī veicina inovatīvu risinājumu attīstību, paredzot ieguldījumu aprites ekonomikā, vides atveseļošanā un sadarbību ar industrijas pārstāvjiem tādējādi nodrošinot, ka ieguldītais darbs sekmē izaugsmi un inovācijas enerģētikas jomā, veidojot mūsu valsts nākotni.

“LACISE” projekta pārstāvji iedvesmo Fizikas festivāla apmeklētājus apgūt STEM priekšmetus

12. aprīlī Rīgā, ATTA centrā norisinājās lielākais fizikas festivāls Baltijā, kurā bērni, jaunieši un pat pieaugušie varēja tuvāk iepazīt aizraujošo fizikas pasauli un nākotnes profesijas STEM jomās caur aktivitātēm, kuras organizēja Latvijas un Igaunijas zinātnes centri, universitātes un citas iestādes.
Festivālā iesaistījās arī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) un tā Enerģijas materiālu laboratorija, kas pasākumā pārstāvēja arī “LACISE” projektu un demonstrēja enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģijas. LU CFI izziņas stacijā interesenti iepazina tādus konceptus kā Zēbeka efektu, radot spriegumu no ķermeņa siltuma, un krāsošanu ar centrbēdzes spēka palīdzību.
LU CFI piedalījās arī meet-and-greet pasākumā, kur jaunieši varēja “darba intervijas” formātā konsultēties ar vairāku iestāžu pārstāvjiem un veiksmīgas intervijas gadījumā saņemt prakses piedāvājumu.
FIZMIX erudīcijas konkursa un "Elektrum" Fizikas festivāla mērķis ir veicināt jauniešos interesi par eksaktajām zinātnēm un saistošā veidā parādīt, kā teorētiskās zināšanas izmantot praksē, kā arī veicināt jauniešos interesi par profesijas izvēli šajā jomā.
Šī gada Fizikas festivāla tēma bija "Misija: Nākotne". Pasākums notika visas dienas garumā un piedāvāja visu vecumu apmeklētājiem iespēju piedalīties radošajās darbnīcās un eksperimentos, kas pārbaudīja intelektuālo un fizisko spēju robežas. Ik gadu pasākumu apmeklē aptuveni 4000 apmeklētāju: jaunieši un ģimenes ar bērniem novērtē iespēju saturīgi pavadīt laiku, uzzināt ko jaunu un smelties iedvesmu apgūt eksaktos priekšmetus.
Vairāk informācijas par pasākumuProjekts "LACISE" piedāvā karjeras iespējas ikgadējā RTU Karjeras dienā

Lielākajā karjeras orientācijas pasākumā Latvijā – RTU Karjeras dienā, kas norisinājās piektdien, 14. martā, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) stendā tika pārstāvēts Šveices un Latvijas sadarbības projekts “LACISE”. Pasākums pulcēja studentus un nesenos absolventus, kuri vēlējās iepazīties ar dažādām profesionālajām iespējām.
"LACISE" projekts piedāvāja divas pozīcijas:
1) Zinātniskais asistents/-e, kura uzdevums būs attīstīt ilgtspējīgas ūdeņraža ražošanas tehnoloģijas, izmantojot aprites ekonomikas pieeju.
2) Pētnieks / Pētniece, kuras uzdevums būs padziļināti pētīt un attīstīt ilgtspējīgas ūdeņraža ražošanas tehnoloģijas, kas ietver dažāda veida alumīnija atkritumu pārstrādi, pārbaudot jūras ūdens izmatošanas iespēju un galaproduktu otrreizēju izmantošanu, kā arī veikt prototipa modeļa izstrādi un izveidi.
RTU Karjeras dienas mērķis bija veicināt jēgpilnu mijiedarbību starp uzņēmumiem un topošajiem profesionāļiem. Šī platforma ļauj studentiem gūt vērtīgu ieskatu dažādās nozarēs un labāk izprast savas izvēlētās profesijas, savukārt uzņēmumi var veidot kontaktus ar potenciālajiem darbiniekiem un praktikantiem.
Lai gan pasākums bija vairāk pielāgots augstskolu studentiem un neseniem absolventiem, tas bija atvērts visiem interesentiem, kuri vēlējās iepazīt dažādas nozares un karjeras virzienus.