Īstermiņa mākoņu kustības progozēšanas modelis
Viens no uzdevumiem LACISE projekta pirmā gada ietvaros ir algoritmu un dziļo neironu tīklu arhitektūras izpētē, lai izveidotu un validētu mākoņu kustības prognozēšanas modeļa pamatus ļoti īsam prognozes periodam. Šo veic zinātnieki no Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI, Latvija) kopā ar Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centra (CSEM, Šveice) partneriem.
Mākoņu kustība ir viens no visgrūtāk prognozējamajiem atmosfēras procesiem, un tās straujās izmaiņas būtiski ietekmē gan laikapstākļus, gan tehnoloģiskās sistēmas, kas ir atkarīgas no Saules starojuma. Tāpēc precīzi mākoņu pārvietošanos prognozēšana ļoti īsos laika periodos - no dažām minūtēm līdz pusstundai - kļūst aizvien nozīmīgāka.
Īstermiņa mākoņu prognozes ir īpaši svarīgas Saules enerģijas ražošanā, kur mākoņu ēnas var radīt staujas jaudas svārtības. Savlaicīga mākoņu parādīšanās vai izzušanas paredzēšana ļauj operatoriem stabilizēt elektroenerģijas tīklu, plānot ražošanu un samazināt rezerves jaudas nepieciešamību.
Izstrādātais mākoņu kustības prognozēšanas modelis (skat. attēlu) spēj analizēt secīgus debess novērošans kameras attēlus un aprēķināt, kā mākoņu struktūra mainīsies tuvāko minūšu laikā. Attēlā redzami pieci ievades kadri un modeļa prognoze 90 sekundes uz priekšu, salīdzinājumā ar reāli novēroto debesi tajā pašā brīdī. Šāds risinājums būtiski samazina nenoteiktību Saules enerģijas plānošanā, ļaujot savlaicīgi paredzēt mākoņu periodus un to ietekmi uz Saules paneļu saražoto elektroenerģiju.
Attēlā - mākoņu kustības prognoze 90 sekunžu perspektīvā - modeļa paredzējums un novētotā realitāte
2026. gadā plānots paplašināt prognozēšanas modeli, iekļaujot parametriskos datus no Saules izstarojuma sensora, vēja ātruma sensora, temperatūras sensora un Saules paneļa darbības rādītājiem. Šāda pieeja ļaus modelim sinhroni sasaistīt mākoņu kustību ar faktiskajām izmaiņām Saules izstarojuma ģenerācijā, tādējādi būtiski uzlabot prognožu precizitāti Saules enerģijas plānošanā.