Latvijas un Šveices zinātnieki attīsta inovācijas lietišķās pētniecības projektos
2025. gada 10. jūnijā valdībā tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā iniciatīva, kas paredz turpināt Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros īstenoto lietišķās pētniecības programmu “Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģija”.
Latvijas Radio (LR1) žurnālistes Ilzes Kuzminas sagatavotajā ziņu sižetā, kas tika pārraidīts 18. jūnijā, tiek skaidrota Lietišķās pētniecības programmas būtība. Šveice un Latvija sadarbojas inovatīvos projektos asfalta uzlabošanā, videi draudzīgu bateriju izstrādē un ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju attīstībā. Šveices un Latvijas “Lietišķās pētniecības” programma, kurā Šveice iegulda vairāk nekā 10 miljonus eiro, bet Latvija – nepilnus divus miljonus eiro, ir vērsta uz tehnoloģiskā progresa un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Lai gan Šveice nodrošina lielāko finansiālo artavu, aptuveni divas trešdaļas no kopējā apjoma tomēr divas trešdaļas no vairāk nekā 12 miljonu eiro vērtā finansējuma paliks Latvijā.
Šveices investīcijas motivē vēlme stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienību, kuras dalībvalsts ir arī Latvija. Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Lauma Sīka skaidro, ka Šveice veido divpusējas pētniecības programmas ar ES valstīm, tostarp Latviju, lai veicinātu ekonomikas pārveidi un inovācijas, īstenojot kopīgus projektus.
Lietišķās pētniecības programmas ietvaros tiek īstenoti divi projekti – “LACHMAT”, kurā notiks izturīgāka un lētāka asfalta un betona pētījumi, un “LACISE”, kurš nodarbojas ar enerģijas uzkrāšanas un pārvades pētījumiem. “LACISE” partneri ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) (projekta koordinators), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) no Latvijas puses un Paula Šerera institūts (PSI), Cīrihes Lietišķo zinātņu universitāte (ZHAW) un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centrs (CSEM) no Šveices.
“LACISE” projekta koordinators un LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs Dr. phys. Gints Kučinskis radio sižetā skaidro, ka viņa vadītā laboratorija ir atbildīga par projekta enerģijas uzkrāšanas komponenti. LU CFI sadarbībā ar Šveices kolēģiem izstrādā jaunus materiālus, lai pagarinātu akumulatoru kalpošanas laiku un nodrošinātu lielāku jaudu, tādējādi radot labākus atjaunojamās enerģijas uzkrāšanas risinājumus un samazinot izmantoto kritisko materiālu daudzumu. Projektā tiek pētīta arī iespēja izmantot alumīnija atkritumus no nolietotiem logu rāmjiem vai saules paneļiem ūdeņraža ražošanai. RTU Materiālu un virsmu tehnoloģiju institūta pētnieki pievērsīsies jaunu katalizatoru izstrādei ūdeņraža iegūšanai no ūdens, izmantojot saules gaismu. Darbs šajā jomā tiks veikts sadarbībā ar PSI, kur gadu desmitiem uzkrātās zināšanas sniegs studentiem un jaunajiem zinātniekiem iespēju iegūt pieredzi no nozares ekspertiem, strādāt ar progresīvām tehnoloģijām un izmantot pieejamo sinhrotrona starojumu padziļinātai materiālu izpētei.
Runājot par baterijām, Kučinskis paskaidroja, ka tiks izstrādāti divu veidu materiāli, kas kalpos par katodiem, kas ir dārgākās bateriju komponentes. Pētījuma mērķis ir izzināt, kā katodā varētu izmantot kobaltu nesaturošu materiālu, kas būtu veidots no pieejamākiem resursiem un būtu videi draudzīgāks nekā šobrīd izmantotie materiāli, bet nezaudētu savu veiktspēju. Otrs jaunais materiāls varētu būt no litija dzelzs mangāna fosfāta, ko izmantotu ekonomiskās klases litija jonu baterijām, kurām var būt liels svars un izmērs.
Projektā no Latvijas puses ir iesaistīts arī EDI, kas specializējas informācijas tehnoloģiju un komunikāciju risinājumos tīkla stabilitātes nodrošināšanai. Viņi cieši sadarbojas ar Šveices ZHAW un CSEM, lai ar mākslīgā intelekta palīdzību izstrādātu inovatīvus uzraudzības rīkus, kas ļaus ātri identificēt un novērst elektrotīkla kļūmes, ievērojami uzlabojot elektroapgādes drošību. Vienlaikus tiek izstrādāti plānošanas rīki, lai veicinātu elektrotīklu paplašināšanu un to integrāciju ar atjaunīgajiem energoresursiem. Izmantojot reāllaika datus un modernas IKT tehnoloģijas, tiek izstrādāts optimizācijas modelis, kas nodrošinās tīkla stabilitāti pat mainīgos atjaunīgās enerģijas ražošanas apstākļos.
Kučinskis radio sižetā skaidroja, ka, tā kā arvien vairāk elektroenerģijas ražo no atjaunīgiem resursiem, mainās arī prasības pret elektrotīkliem, piemēram, to spēju uzglabāt iegūto enerģiju un to balansēt. Gāzes turbīnu var izslēgt, kad elektrības jau ir gana, bet sauli un vēju apturēt nav iespējams.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Lauma Sīka radio sižetā uzsvēra, ka elektroenerģijas tīkla balansēšana ir ļoti aktuāla un sarežģīta pētījumu joma. Jāpiebilst, ka Šveices zinātniekiem Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātē un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centrā, ar ko arī plānota sadarbība, jau uzkrāta vērtīga pieredze šādos pētījumos.
Projekta galvenais mērķis ir mācīties no Šveices partneriem, taču tā mērķis ir arī stiprināt Latvijas zinātnisko kapacitāti un veicināt zināšanu apmaiņu. Kučinskis uzsvēra, ka sadarbība ietver ne tikai mācīšanos, bet arī to jomu izmantošanu, kurās Latvijas pētniecības iestādes ir tikpat spēcīgas vai pat spēcīgākas. Lai stiprinātu abu valstu pētnieku saites, projekta ietvaros ir izveidots Šveices un Latvijas kompetences centrs enerģijas uzglabāšanas un viedo elektroenerģijas tīklu jomā.
Kopumā Šveices-Latvijas
“Lietišķās pētniecības” programmā paredzēts iesaistīt 55 jaunus zinātniekus un
29 pieredzējušus pētniekus.
LSM raksts un radio sižeta ieraksts