lacise - Aktualitātes

Rīgā atklāts Šveices–Latvijas digitālais centrs, stiprinot inovāciju attīstību enerģētikā

Mon, 18 May 2026 13:00:00 +0000

Šveices-Latvijas digitālā centra viedās enerģijas jomā atklāšana

Starptautiskās konferences “Deep Tech Atelier 2026” ietvaros 15. maijā Rīgā tika oficiāli atklāts Šveices–Latvijas digitālais centrs viedās enerģijas jomā. Centrs izveidots Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadītā Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Partnerība lietišķajos pētījumos” projekta “LACISE” ietvaros, ar mērķi stiprināt ilgtermiņa sadarbību starp pētniecību, inovāciju uzņēmumiem un industriju Latvijā un Šveicē, kā arī paātrināt jaunu tehnoloģiju attīstību un ieviešanu praksē.

Šveices Konfederācijas vēstniece Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Anja Zobriste-Rentenāra. Foto: Valdis Janons.

Atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunāja Šveices Konfederācijas vēstniece Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Anja Zobriste-Rentenāra (Anja Zobrist Rentenaar), kā arī “LACISE” projekta koordinators, LU CFI vadošais pētnieks Gints Kučinskis.

Šveice ir viena no pasaules vadošajām valstīm pētniecības un inovāciju jomā. Tam ir vairāki iemesli, tostarp mērķtiecīga zinātniskās izcilības attīstīšana, kas nav iespējama bez starptautiskās sadarbības. Nozīmīgi faktori ir arī labi attīstītas inovāciju ekosistēmas un cieša sadarbība starp akadēmisko vidi, uzņēmumiem un starptautiskām kompānijām. Tīklojumi un sadarbība ir nenovērtējami – ne tikai pētniecībā, bet arī mierīgas, drošas un pārtikušas Eiropas veidošanā. Cieši saistītas un labi savienotas kopienas, tostarp profesionālās kopienas, vislabāk spēj pielāgoties un noturēties mūsdienu izaicinājumu apstākļos,” savā uzrunā teica Šveices Konfederācijas vēstniece Anja Zobriste-Rentenāra.

Pasākumā tika prezentētas arī projekta partneru aktivitātes – LU CFI pētnieks Gints Kučinskis sniedza ieskatu bateriju ilgmūžības un ūdeņraža iegūšanas tehnoloģijās, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētniece Anna Mutule iepazīstināja ar viedo elektrotīklu attīstību un digitalizācijas risinājumiem, savukārt Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes (ZHAW) profesors Petrs Korba prezentēja mākslīgā intelekta pielietojumu energosistēmu stabilitātes analīzē. Industriālo skatījumu uz inovāciju ieviešanu sniedza AS “Sadales tīkls” inovāciju vadības direktors Tomass Liepnieks.

Ar prezentācijām centra atklāšanā uzstājās Gints Kučinskis, Petr Korba, Anna Mutule un Tomass Liepnieks. Foto: Valdis Jansons.

Enerģētika šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas – pieaug atjaunīgo energoresursu loma un arvien svarīgāka kļūst enerģijas uzglabāšana. Tas nozīmē, ka nepieciešami jauni risinājumi un jaunas sadarbības formas,” uzsver G. Kučinskis.

Šveices–Latvijas digitālais centrs darbojas kā pastāvīga sadarbības platforma, kurā zinātniskā kompetence tiek mērķtiecīgi sasaistīta ar industrijas vajadzībām, veicinot pētniecības rezultātu pārnesi praksē un kopīgu risinājumu izstrādi. Tā elastīgais, virtuālais formāts nodrošina nepārtrauktu sadarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem un inovāciju ekosistēmas dalībniekiem abās valstīs, organizējot tematiskus seminārus, ekspertu diskusijas un partnerības iniciatīvas, kā arī nodrošinot centra darbības nepārtrauktību pēc projekta noslēguma.

Šveices-Latvijas digitālā centra viedās enerģijas jomā atklāšanas viesi. Foto: Valdis Jansons.

Latvijas zinātnieki šajā sadarbībā darbojas kā līdzvērtīgi partneri, pauž LU CFI direktors Andris Anspoks:

Ar starptautiskām institūcijām strādājam kā līdzvērtīgi partneri, nevis kā skolēni un skolotāji. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šī sadarbība turpinās arī pēc projekta beigām, jo mūsdienu zinātne nevar attīstīties izolēti – tā balstās sadarbībā, specializācijā un savstarpējā mācīšanās procesā.”

Ņemot vērā straujās pārmaiņas enerģētikas sektorā, centra izveide ir īpaši aktuāla. Digitālais centrs sniedz praktisku ieguldījumu Latvijas inovāciju kapacitātes stiprināšanā un enerģētiskās noturības veicināšanā, vienlaikus padziļinot sadarbību ar Šveici stratēģiski nozīmīgā jomā.

Informāciju par tuvākajiem centra pasākumiem var saņemt, reģistrējoties šeit.

Rīgā atklās Šveices–Latvijas digitālo centru, kas paātrinās inovāciju ienākšanu enerģētikā

Thu, 14 May 2026 15:11:00 +0000

2026. g. 15. maijā plkst. 14.00–15.00 konferences “Deep Tech Atelier 2026” ietvaros konferenču centrā “Fantadroms” (Gustava Zemgala gatve 76, Rīgā) notiks Šveices–Latvijas digitālā centra viedās enerģijas jomā oficiālā atklāšana. Centrs izveidots, lai stiprinātu ilgtermiņa sadarbību starp pētniecību, inovāciju uzņēmumiem un industriju Latvijā un Šveicē.

Digitālais centrs darbojas kā pastāvīga sadarbības platforma, kurā zinātniskā kompetence tiek mērķtiecīgi sasaistīta ar industrijas vajadzībām, veicinot pētniecības rezultātu pārnesi praksē un kopīgu risinājumu izstrādi viedās enerģijas un ar to saistīto tehnoloģiju jomā.

“Šveices–Latvijas digitālais centrs ir uz darbību balstīta sadarbības platforma, kas palīdz pētniecības idejām atrast īstos partnerus un ceļu līdz praktiskai ieviešanai. Tas apvieno Latvijas un Šveices zinātnisko kompetenci ar industrijas vajadzībām, veicinot kopīgu iniciatīvu attīstību viedās enerģijas jomā arī pēc “LACISE” projekta noslēguma,” uzsver Gints Kučinskis, LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un “LACISE” projekta koordinators.

Centrs ir daļa no “LACISE” projekta, kas tiek īstenots Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Partnerība lietišķajos pētījumos” ietvaros. Tā elastīgais, virtuālais formāts nodrošina nepārtrauktu sadarbību starp pētniekiem, uzņēmumiem un inovāciju ekosistēmas dalībniekiem abās valstīs, izmantojot tematiskus tiešsaistes seminārus, ekspertu diskusijas, partneru piesaistes sesijas un industrijai veltītus pasākumus.

Digitālajā centrā būtiska loma paredzēta arī sadarbībai ar jaunuzņēmumiem, jo īpaši tādiem, kuri darbojas enerģētikas deep tech jomā.

“Digitālais centrs rada vidi, kur tādi enerģētikas jaunuzņēmumi kā “ProtiumTech”, kas attīsta inovatīvas zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģijas, var daudz ātrāk atrast pētniecības un industrijas partnerus. Šāda strukturēta starptautiska sadarbība palīdz fokusēties uz reāliem pielietojumiem un kopīgiem attīstības projektiem,” norāda “ProtiumTech” izpilddirektors, Alens Martīni.

Strauju ģeopolitisko pārmaiņu un enerģētikas transformācijas apstākļos Digitālais centrs sniedz praktisku ieguldījumu Latvijas inovāciju kapacitātes un enerģētiskās noturības stiprināšanā, vienlaikus padziļinot sadarbību ar Šveici stratēģiski nozīmīgā nozarē.

Dalība ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija “Deep Tech Atelier” vietnē: https://deeptechatelier.com/
Plašāka informācija par Digitālo centru.

EDI viesojas "LACISE" projekta partneris no Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes

Fri, 10 Apr 2026 16:36:00 +0000

Dr. Artjoms Obruševs viesojas Elektronikas un datorzinātņu institūtā. Foto: Letīcija Laura Mote.

"LACISE" projekta ietvaros 2026. gada 9. aprīlī Elektronikas un datorzinātņu institūtā (EDI) viesojās Cīrihes Lietišķo zinātņu universitātes (ZHAW) pētnieks Dr. Artjoms Obuševs.

Tikšanās laikā tika uzsākts darbs pie EDI un ZHAW laboratoriju datu koplietošanas risinājumiem, lai nākotnē nodrošinātu virtuālu mērījumu un simulāciju datu sinhronizāciju.

Vizītes laikā Dr. Artjoms Obuševs tika iepazīstināts ar EDI aktuālajiem pētījumiem "LACISE" projekta ietvaros, tostarp ar neironu tīklu metožu izmantošanu, elektropārvades līniju dinamisko novērošanu, energosistēmas dinamiskā modeļa izstrādi un citiem virzieniem.

Tikšanās noslēgumā Dr. Artjoms Obuševs sniedza ieteikumus turpmākajam darbam.

Trīs stundas zinātnes pasaulē: skolēnu vizīte LU Cietvielu fizikas institūtā

Tue, 31 Mar 2026 12:05:00 +0000

Latvijas, Polijas, Spānijas un Francijas skolēni viesojas LU Cietvielu fizikas institūtā.

Ko īsti nozīmē nodarboties ar zinātni? Kā izskatās vieta, kur top idejas par jauniem materiāliem, enerģijas uzkrāšanu un tehnoloģijām, kas veidos nākotni? Atbildes uz šiem jautājumiem 24. martā meklēja 36 skolēni no starptautiskās mobilitātes Erasmus+ programmas ECOMATHS ietvaros: 18 skolēni bija no Mālpils vidusskolas un pa sešiem no IES Ruiz de Alda (Spānija), Lycée Albert Camus (Francija), XIV Liceum Ogólnokształcące (Polija). Trīs stundu garumā jaunieši viesojās LU Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI).

Šī vizīte notika "LACISE" projekta ietvaros un sniedza jauniešiem iespēju iepazīt zinātni nevis no mācību grāmatas, bet tieši tajā vidē, kur notiek pētniecība – laboratorijās, sarunās ar zinātniekiem un praktiskos uzdevumos.

Kur sākas īstā zinātne

Jau ienākot LU Cietvielu fizikas institūtā, skolēni sajuta, ka šī ir vide, kur zinātne ir ikdiena. Vizīte sākās institūta zālē, kur jauniešus uzrunāja Enerģijas materiālu laboratorijas vadošā pētniece Dr. phys. Līga Grīnberga. Viņa stāstīja par to, kas ir LU CFI, ar ko institūts nodarbojas, kādi pētījumi tajā tiek veikti un kā šo pētījumu rezultātā radušās inovācijas nonāk ikdienas pielietojumos.

Skolēni iepazīst LU CFI skaitļos un faktos.

Pēc ievada skolēni devās ekskursijā, lai tuvāk iepazītu Spektroskopijas, Mikro un nanoierīču un Enerģijas materiālu laboratorijas. Tieši tur viņiem bija iespēja ieraudzīt, kā praksē tiek pētītas materiālu īpašības, analizēti enerģijas procesi un izstrādāti elektroķīmiskie risinājumi. Skolēni uzzināja, ka fizikas un ķīmijas formulas nepaliek tikai uz tāfeles – tās pārtop mērījumos, grafikos un eksperimentos.

Viesošanās Spektroskopijas un Mikro un nanoierīču laboratorijās.

Laboratorijās redzamās iekārtas un darba vide atklāja, ka zinātne nav gatavu atbilžu krājums, bet nepārtraukts jautājumu uzdošanas, pārbaudes un eksperimentēšanas process. Institūta pētnieki skolēnus ne tikai iepazīstināja ar laboratoriju infrastruktūru, bet arī dalījās savā pieredzē par pētnieka ikdienu, pētījumu virzieniem un ceļu zinātnē. Īpašu iespaidu jauniešiem atstāja apziņa par to, cik sarežģītas un vērtīgas ir laboratorijās izmantotās iekārtas, kā arī cik liela atbildība saistīta ar darbu šādā vidē.

Ekskursijas laikā jaunieši apmeklē Enerģijas materiālu laboratoriju.

Svarīgi bija arī tas, ka sarunas notika skolēniem saprotamā valodā – uzsverot ne tikai tehniskos aspektus, bet arī to, kāpēc šie pētījumi ir nozīmīgi sabiedrībai, īpaši enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

Daudziem skolēniem īpašu iespaidu atstāja pētniecības precizitāte un pacietība, kas nepieciešama, lai nonāktu pie uzticamiem rezultātiem. Zinātne LU CFI viņu acīs atklājās kā konsekvents, rūpīgs darbs, kur katrai detaļai un katram mērījumam ir nozīme.

Praktiski uzdevumi: baterijas un ūdeņradis darbībā

Lai laboratorijās redzēto nostiprinātu, jaunieši tika iesaistīti arī praktisku uzdevumu risināšanā, kuru saturs tieši sasaucās ar "LACISE" projekta pētījumu tēmām – enerģijas uzkrāšanu un ūdeņraža tehnoloģijām. Vienā no uzdevumiem skolēni strādāja ar ūdeņraža enerģiju, aprēķinot, cik daudz enerģijas iespējams iegūt no noteikta ūdeņraža daudzuma un cik ilgi ar šo enerģiju varētu darboties, piemēram, ūdeņraža automobilis ar zināmu jaudu. Tas lika jauniešiem sasaistīt vielas daudzuma aprēķinus ar jēdzieniem par enerģiju, jaudu un laiku.

Citā uzdevumu piemērā uzmanība tika pievērsta baterijām un akumulatoriem – skolēni analizēja, cik ilgi noteiktas kapacitātes baterija spēj darbināt ierīci ar zināmu jaudu, un diskutēja, kāpēc enerģijas uzkrāšana ir izšķiroša, ja elektroenerģija tiek iegūta no mainīgiem avotiem, piemēram, saules vai vēja. Šie uzdevumi palīdzēja saprast, ka baterijas un ūdeņradis nav konkurējoši, bet savstarpēji papildinoši risinājumi ilgtspējīgas enerģijas kontekstā.

Skolēnu grupas risina LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas sagatavotos uzdevumus.

Līdzās uzdevumiem nozīmīga vizītes daļa bija arī brīvās sarunas ar LU CFI pētniekiem. Skolēni interesējās par studiju izvēli, zinātnieka ikdienu un pētniecības iespējām dažādās valstīs. Atbildēs bieži izskanēja doma, ka ceļš uz zinātni ne vienmēr ir lineārs un ka zinātkāre un interese ir ne mazāk svarīga kā akadēmiskie rezultāti. Tieši šajās sarunās zinātne kļuva personiskāka – ar cilvēkiem, stāstiem un reāliem piemēriem.

Pieredze, kas paliek

Trīs stundas LU Cietvielu fizikas institūtā daudziem jauniešiem kļuva par pirmo tiešo sastapšanos ar akadēmisko pētniecību. Šī pieredze palīdzēja saprast, ka STEM jomas nav tikai mācību priekšmeti, bet iespēja piedalīties nākotnes risinājumu veidošanā.

"LACISE" projekta ietvaros šādas vizītes ir nozīmīgs solis, lai skolēniem parādītu zinātni kā sasniedzamu, aktuālu un aizraujošu darbības jomu nākotnē. Ļoti ceram, ka šī diena LU CFI iedvesmoja domāt plašāk un nebaidīties no sarežģītiem jautājumiem.

Liels paldies LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas pētniekiem un laborantiem Inārai Ņesterovai, Nikam Smelteram, Līgai Grīnbergai, Anzelmam Zukulam, Danielam Jānim Jurjevam, Raitim Sikam, Ņikitam Griščenko un Emīlam Jerikalovam par iesaisti skolēnu vizītes norisē un uzdevumu sagatavošanā!

"LACISE" projekts iedvesmo Liepājas skolēnus iepazīt zinātni un inovācijas

Wed, 25 Mar 2026 18:14:00 +0000

EDI elektrisko sistēmu inženieris Antons Hančevskis viesojas Liepājas Liedaga vidusskolā. Foto: Letīcija Laura Mote.

2026. gada 23. martā elektrisko sistēmu inženieris Antons Hančevskis, kurš "LACISE" projektā pārstāv Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) komandu, viesojās Liepājas Liedaga vidusskolā. Tikšanās laikā viņš vadīja nodarbību 10. un 11. klašu skolēnus, iepazīstinot ar zinātnieka profesiju, aktuālajiem pētniecības virzieniem un inovāciju nozīmi mūsdienu sabiedrībā.

Vizītes laikā skolēniem tika stāstīts par zinātnieka ikdienu, karjeras iespējām un ceļu līdz darbam pētniecībā. Īpaša uzmanība tika pievērsta praktiskiem piemēriem, kas palīdzēja labāk izprast, kā zinātne tiek pielietota reālās dzīves problēmu risināšanā.

Pasākuma ietvaros tika prezentēts arī "LACISE" projekts, skaidrojot tā mērķus, nozīmi un potenciālo ietekmi uz sabiedrību. Skolēniem bija iespēja uzzināt vairāk par inovatīviem risinājumiem, kas tiek izstrādāti projekta ietvaros.

Tāpat tika apskatītas dažādas zinātniski pētnieciskās tēmas, rosinot jauniešus domāt par savu nākotni zinātnē un tehnoloģijās. Diskusijas laikā skolēni aktīvi uzdeva jautājumus un iesaistījās sarunā par to, kā zinātne var palīdzēt risināt globālus un sabiedrībai nozīmīgus izaicinājumus.

Šāda veida aktivitātes veicina jauniešu interesi par STEM jomām un palīdz veidot izpratni par zinātnes nozīmi sabiedrības attīstībā.

Ozolnieku vidusskolas skolnieces iepazīst zinātni LU CFI laboratorijās

Thu, 12 Mar 2026 09:44:00 +0000

Ozolnieku vidusskolas skolnieces LU CFI. Foto: Matīss Mačulāns.

Viens no "LACISE" projekta mērķiem ir iedrošināt un iedvesmot jauniešus, īpaši meitenes, vairāk pievērsties STEM jomām. Īpaši tas attiecas uz jaunietēm ārpus Rīgas, kur iespējas satikt zinātniekus un redzēt laboratorijas klātienē ir ierobežotākas. Tieši tāpēc projekts aktīvi strādā pie tā, lai laboratoriju durvis būtu plaši atvērtas jauniešiem, ļaujot kaut nedaudz iepazīt zinātnieka profesiju.

Februāra sākumā notikusī Ozolnieku vidusskolas skolnieču ekskursija “LACISE” projekta partnerorganizācijā, LU Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI), ļāva meitenēm uzzināt, kā kļūt par zinātnieku, ko zinātnieki ikdienā dara, kā arī uzdot daudz dažādus jautājumus. Bez tam jaunietēm bija iespēja pašām ievingrināt roku baterijas salikšanā.

Meitenes klausās stāstījumu par LU CFI, kā arī Miļenas Diles pieredzes stāstu, kā viņa kļuva par zināntieci.

Iepazīšanās ar zinātnieka profesiju – Miļenas Diles ievadlekcija

Ekskursija sākās ar LU CFI Optisko materiālu laboratorijas zinātniskās asistentes Miļenas Diles stāstījumu par institūta ikdienas darbu un galvenajiem pētījumu virzieniem. Viņa skaidroja, kādi ir LU CFI pēdējo gadu nozīmīgākie sasniegumi, un uzsvēra, kā tie ierakstās globālajā zinātnes kontekstā. Meitenēm tā bija iespēja uzzināt, ko tieši Latvijas zinātnieki piedāvā pasaulei un kāds ir viņu pienesums starptautiskajā pētniecības vidē.

Savā stāstījumā Miļena dalījās arī ar personīgo pieredzi, stāstot, kā viņa nonāca zinātnē, cik ilgs ir bijis ceļš līdz darbam laboratorijā un kas viņu joprojām piesaista šai profesijai. Skolnieces aktīvi uzdeva jautājumus – par mācībām, studiju ilgumu un iespējām nākotnē. Saruna izvērtās par dzīvu dialogu, kurā jaunietes noskaidroja interesējošos jautājumus.

LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas pētnieki Anzelms Zukuls un Ņikita Griščenko stāsta par ūdeņradi.

Enerģijas materiālu laboratorijā – ūdeņraža noslēpumi

Pēc sarunas ar Miļenu, meitenes devās uz Enerģijas materiālu laboratoriju, kur pētnieki Anzelms Zukuls un Ņikita Griščenko iepazīstināja ar ūdeņraža ražošanas procesu un materiāliem, kas var kalpot šim mērķim. Skolnieces uzzināja par ūdeņraža iegūšanas ķīmisko procesu, kurā reakcijai tiek izmantots atkritumu alumīnijs, ko var atrast pat šķietami parastos atkritumos, piemēram, sulas un čipšu pakās.

Video redzama ūdeņraža rašanās reakcija.

Pētnieki demonstrēja reālu reakcijas procesu, kur alumīnijs, saskaroties ar šķīdumu, rada ūdeņradi. Meitenes ar lielu interesi vēroja arī mazu auto modelīti, kas darbināms ar saražoto ūdeņradi. Visskaļākais noteikti bija brīdis, kad jaunietes varēja savām rokām izjust ūdeņraža burbuļu sprāgšanu – tas radīja patiesu zinātnes piedzīvojuma sajūtu.

Video redzams, kā ekskursijas dalībniecei piedalās eksperimentā ar ūdeņraža burbuļu sprāgšanu.

Spektroskopijas laboratorijā – stāsts par materiālu analīzi Riharda Ruskas vadībā

Nākamajā pieturā, Spektroskopijas laboratorijā, zinātniskais asistents Rihards Ruska skaidroja, kā zinātnieki pēta materiālu īpašības, izmantojot dažādas spektroskopijas metodes. Viņš stāstīja, ka spektroskopija palīdz izprast materiālus atomu līmenī, un šī izpratne ir būtiska visām modernajām tehnoloģijām – sākot no jaunām elektronikas ierīcēm līdz medicīnai.

Meitenēm tika parādītas vairākas iespaidīgas iekārtas, piemēram, kriostats, kas ļauj pētīt materiālu īpašības ļoti zemā temperatūrā, kā arī rentgenstaru fotoelektronu spektrometrs (XPS), kas analizē materiālu ķīmisko sastāvu. Rihards stāstīja arī par augsttemperatūras krāsnīm un to lomu jaunu materiālu izstrādē. Šī laboratorija atklāja pilnīgi citu zinātnes dimensiju – daudz tehniskāku un precīzāku, taču ne mazāk aizraujošu.

Rihards Ruska stāsta Ozolnieku vidusskolas skolniecēm, ko ar dažādām spektroskopijas metodēm var atklāt par materiāliem. Foto: Matīss Mačulāns.

Enerģijas materiālu laboratorija – kas baterijai vēderā?

Ekskursijas trešajā pieturā Ozolnieku vidusskolas skolnieces atgriezās Enerģijas materiālu laboratorijā, kurā pētnieki Ināra Ņesterova un Einārs Sprūģis stāstīja par bateriju uzbūvi un to pētniecības niansēm. Meitenes uzzināja, kādi materiāli nepieciešami bateriju izveidei, kā notiek to testēšana un kāpēc daļa pētījumu jāveic īpašos apstākļos – piemēram, argona atmosfērā, izmantojot cimdu kasti.

LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas pētniece Ināra Ņesterova stāsta par baterijām un ļauj iemēģināt cimdu kasti.

Šajā pieturā skolniecēm bija iespēja ne tikai klausīties, bet arī praktiski darboties. Tās varēja uzvilkt speciālos cimdus un izmēģināt, kā zinātnieki strādā slēgtā vidē, kā arī pašas salikt savu bateriju. Šī praktiskā pieredze palīdzēja labāk saprast, cik rūpīgs un precīzs ir darbs enerģijas materiālu laboratorijā.

Ozolnieku vidussskolas skolnieces saliek pašas savas baterijas.

Sudraba nanodaļiņu pasaule Optisko materiālu laboratorijā

Ekskursijas noslēgumā dalībnieces atgriezās pie Miļenas Diles Optisko materiālu laboratorijā. Šeit viņas uzzināja, kā zinātnieki pēta materiālu optiskās īpašības un kā šīs īpašības mainās, ja materiālu daļiņas tiek samazinātas līdz nanolīmenim. Īpaši fascinējošs meitenēm šķita sudrabs, kura krāsa mainās atkarībā no tā, cik mazas ir tā daļiņas.

Miļena parādīja arī vairākas iekārtas, ar kurām viņa strādā ikdienā, ļaujot meitenēm iepazīt optisko pētniecību tuvplānā. Tā bija lieliska iespēja saprast, cik plaša un daudzveidīga ir materiālzinātne.

Miļena Dile stāsta par Optisko materiālu laboratorijas darbu un izmantotajām iekārtām.

Kāpēc tas ir svarīgi "LACISE" projektam?

Šī ekskursija vēlreiz apliecināja, cik nozīmīgi ir dot jauniešiem, īpaši no reģioniem, iespēju redzēt zinātni dzīvē. “LACISE” projekta mērķis nav tikai radīt jaunas tehnoloģijas, bet arī izglītot un ieinteresēt STEM jomās jauniešus, kas turpinās darbu nākotnē. Tieši šādas vizītes palīdz lauzt stereotipus un iedvesmot.

"LACISE" jaunie pētnieki iedvesmo nākotnes STEM profesionāļus trīs nozīmīgos pasākumos

Sun, 08 Mar 2026 14:00:00 +0000

"LACISE" projekta ietvaros Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Enerģijas materiālu laboratorijas jaunie pētnieki 2026. gada pavasarī piedalījās trīs lielos izglītības un inovāciju pasākumos: Universs@LU, Icebreakers’26 un Karjeras diena 2026. Visos pasākumos viņi pārstāvēja "LACISE" projektu, ļaujot jauniešiem iepazīt bateriju un ūdeņraža ražošanas eksperimentus un parādot zinātni kā aizraujošu un praktiski piedzīvojamu procesu.

Universs@LU: zinātne jauniešiem

LU CFI jaunie zinātnieki studiju festivālā Universs@LU. Foto – Līga Ūdre.

Studiju festivāls Universs@LU, kas 19.–21. februārī LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā pulcēja skolēnus, skolotājus un vecākus, ir Latvijā lielākais šāda veida pasākums ar plašu interaktīvo nodarbību un paraugdemonstrējumu klāstu. Šeit "LACISE" jaunie pētnieki demonstrēja divus eksperimentus, kas raisīja apmeklētāju interesi.

Viens no tiem bija citronu bateriju eksperiments, kurā tika demonstrēts un ar multimetru mērīts, kā augļi ražo spriegumu. Apmeklētājiem bija interesanti uzzināt, ka šādi iespējams izveidot mazas, taustāmas elektroķīmiskas baterijas.

Otrs – daudz dinamiskāks – bija ūdeņraža elektrolīzes eksperiments, kur stikla traukos, izmantojot elektrisko strāvu, veidojās ūdeņraža un skābekļa burbuļi. Apmeklētāji varēja redzēt šo procesu klātienē, savukārt drosmīgākie tika aicināti rokās droši “uzspridzināt” mazus ūdeņraža burbuļus, kas radīja īsu, skaļu mikroizlādi un izraisīja lielu sajūsmu.
Vairāk par studiju festivālu skolēniem Universs@LU

Icebreakers’26

"LACISE" pārstāvis Ņikita Griščenko biznesa iespēju festivālā Icebreakers'26. Foto – Līga Ūdre

5. martā notikušais biznesa iespēju festivāls Icebreakers’26 pulcēja vairāk nekā 700 dalībnieku — studentus, pētniekus, jaunos uzņēmējus un ideju autorus, kas meklēja iedvesmu un sadarbības iespējas. Enerģijas materiālu laboratorijas jaunie pētnieki pasākumā piedalījāšajā festivālā prezentēja bateriju uzbūves un elektroķīmijas pamatprincipus, kā arī demonstrēja nelielu ūdeņraža veidošanās eksperimentu, kas piesaistīja apmeklētājus un rosināja sarunas par to, kā no vienkāršiem procesiem laboratorijā var attīstīties nākotnes tehnoloģijas. Icebreakers’26 mērķis ir veicināt zinātnes un inovāciju mijiedarbību, radot vidi jaunu risinājumu izstrādei, tādēļ arī šie pāris praktiskie eksperimenti organiski iekļāvās pasākuma kopējā noskaņā.
Vairāk par Icebreakers'26 norisi

Karjeras diena 2026: zinātne – nākotnes karjeras iespēja

"LACISE" projekta pārstāvis Niks Smelters stāsta par karjeras iespējām LU CFI. Foto – Līga Ūdre.

Karjeras diena 2026, ko 6. martā pirmo reizi kopīgi rīkoja RTU, RSU un RTU Rīgas Biznesa skola, norisinājās Ķīpsalas izstāžu centrā. Studentiem, neseniem absolventiem un citiem interesentiem bija iespēja tikties ar darba devējiem, lai uzzinātu par prakses un darba iespējām, kā arī iepazītu dažādu nozaru uzņēmumus. Ķarjeras dienā piedalījās teju 100 uzņēmumu un vairāki tūkstoši jauniešu. Pasākumā jaunie pētnieki no "LACISE" komandas iepazīstināja interesentus ar darba iespējām LU CFI, stāstīja par darbu laboratorijā un prakses vietām.
Vairāk par Karjeras dienas 2026 norisi

"LACISE" projektā iesaistītie jaunie zinātnieki no LU Cietvielu fizikas institūta Enerģijas materiālu laboratorijas, piedaloties visos trīs pasākumos, spēja uzrunāt simtiem jauniešu, parādot, ka zinātne ir piedzīvojums, ko var izjust caur taustāmiem eksperimentiem, nevis tikai teoriju. Bateriju un ūdeņraža eksperimenti ļāva uzrunāt plašāku auditoriju un radīja interesi un vēlmi izzināt vairāk. Šādi "LACISE" projekts turpina stiprināt STEM jomu pievilcību Latvijā, piedāvājot jauniešiem pieredzi, kas var kļūt par pirmo soli ceļā uz zinātnieka, inženiera vai pētnieka karjeru.

Zinātne un industrija vienojas par kopīgu virzību bateriju tehnoloģiju attīstībā Latvijā

Thu, 26 Feb 2026 12:42:00 +0000

Gints Kučinskis, Māris Sedlenieks, Andris Anspoks. Foto – Mārcis Gaujenietis.

25. februārī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) norisinājās pirmā Bateriju industrijas diena, kas kuplā skaitā pulcēja zinātnes, industrijas un valsts pārvaldes pārstāvjus, lai diskutētu par bateriju tehnoloģiju attīstību un sadarbības stiprināšanu Latvijā. Pasākumu rīkoja LU CFI Šveices–Latvijas sadarbības programmas projekta “LACISE” ietvaros.

Bateriju industrijas dienā piedalījās LU CFI, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieki, kā arī industrijas un organizāciju pārstāvji no elektromobilitātes, atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes, mikromobilitātes, aizsardzības un augsto tehnoloģiju jomām.

Kopīgas diskusijas laikā pasākuma dalībnieki identificēja ar baterijām saistītus aktuālus izaicinājumus, tostarp bateriju veiktspēju zemā temperatūrā, kvalitatīvu bateriju vadības sistēmu nepieejamību, nepietiekamu bateriju šūnu un sistēmu testēšanas infrastruktūru, kā arī bateriju pārstrādes un utilizācijas trūkumu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka Latvija nevar konkurēt ar Ķīnas bateriju ražošanas jaudu, tomēr šeit ir ievērojams potenciāls inovatīvu un videi draudzīgu bateriju materiālu un tehnoloģiju attīstībā, kas varētu stiprināt Latvijas pozīciju Eiropas bateriju ekosistēmā.

Bateriju industrijas dienā nozares pārstāvji izklāsta savus izaicinājumus. Foto: Mārcis Gaujenietis

Pasākuma otrajā daļā pieredzē dalījās A/S “Latvenergo” attīstības projektu vadītājs Māris Sedlenieks un “ABB Schweiz AG” vadošais pētnieks Minglong He, kurš ieskicēja pētniecības un industrijas sadarbības praksi un jaunākās tendences bateriju attīstībā Šveicē. Savukārt LU CFI Starptautisko projektu un piesaistes speciālists Timurs Safiluļins informēja par finansējuma un sadarbības iespējām Latvijā un Eiropā.

Pasākuma gaitā dalībnieki vienojās par nepieciešamību Latvijā veidot bateriju testēšanas laboratoriju ar standartizētām metodēm, kas nodrošinātu vienotu kvalitātes novērtējumu un ļautu inovatīviem risinājumiem ātrāk nonākt pilotizmēģinājumos un tirgus sagatavošanas fāzē. Tāpat tika secināts, ka nozarei nepieciešamas regulāras tikšanās, lai sistēmiski plānotu bateriju tehnoloģiju attīstību un laikus identificētu zinātnes un industrijas sadarbības iespējas.

Pētnieki stāsta par bateriju tehnoloģiju iespējām Latvijā. Foto: Mārcis Gaujenietis

“Bateriju industrijas diena apliecināja, ka Latvijā ir spēcīgs potenciāls augstas pievienotās vērtības bateriju tehnoloģijās. Mūsu spēks nav masveida ražošana, bet gan zināšanās balstīti, ilgtspējīgi un tehnoloģiski izcili risinājumi – no materiālu pētniecības līdz viedām bateriju vadības sistēmām. Tieši šī niša var kļūt par Latvijas konkurētspējas pamatu enerģētikas transformācijas laikā,” norāda Dr. phys. Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un “LACISE” projekta koordinators.

Bateriju industrijas diena ir pirmais topošā Šveices – Latvijas digitālā kompetences centra viedajā enerģētikā pasākums, kas veicinās sadarbību un zināšanu apmaiņu starp abu valstu pētniekiem uz industrijas pārstāvjiem.

Šodien – Starptautiskā bateriju diena

Wed, 18 Feb 2026 12:26:00 +0000

18. februārī pasaulē atzīmē Starptautisko bateriju dienu, pieminot itāļu fiziķi Alesandro Voltu (dzimis 1745. g. 18. februārī), kurš 1801. gadā izgudroja pirmo īsto bateriju. Viņa izgudrojums iezīmēja brīdi, kad sākās elektroķīmijas un elektroenerģijas praktiskās izmantošanas ēra – joma, kas turpina attīstīties arī mūsdienās un ir viena no “LACISE” projekta pētniecības virzieniem.

Nedaudz no bateriju vēstures

Voltas radītā baterija – Voltas stabs – bija pārsteidzoši vienkārša: sudraba (vai vara) un cinka diski, kas kārtoti pārmaiņus un atdalīti ar sālsūdenī samitrinātu ādu vai kartonu. Neskatoties uz vienkāršo konstrukciju, tā kļuva par pirmo ierīci, kas spēja nodrošināt pastāvīgu elektrības plūsmu, radot pamatus elektrotehnikas attīstībai, elektrolīzes atklāšanai un vēlāk arī telegrāfa un elektrisko ierīču laikmetam.

Attēlā Voltas stabs. Foto autors: Luigi Chiesa, CC BY-SA 3.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=5081899

Interesanti, ka bateriju princips, iespējams, pastāvējis jau 2000 gadus pirms Voltas. 1938. gadā netālu no Bagdādes atrasta Partas impērijas māla krūka ar vara cilindru, dzelzs stieni un etiķa šķīdumu – konstrukcija, kas varēja radīt 1,1–2 voltus elektrības. Lai gan joprojām pastāv diskusijas par to, vai šis objekts tiešām pildīja baterijas funkciju, tas atgādina, cik sena ir cilvēces interese par elektroķīmiskajiem procesiem.

Terminu “baterija” ieviesa Bendžamins Franklins jau 1748. gadā, pirms Voltas izgudrojuma. Eksperimentējot ar Leidenes trauku uzlādēšanu, viņš ar terminu “elektriskā baterija” apzīmēja virknē savienotās ierīces, iespējams, smeļoties iedvesmu no militārās terminoloģijas.

No eksperimentiem līdz Eiropas zaļajam kursam

Šodien baterijas ir kļuvušas par neatņemamu mūsdienu dzīves sastāvdaļu – sākot no mobilajiem tālruņiem un portatīvajām ierīcēm līdz elektrotransportam un atjaunīgās enerģijas uzkrāšanas risinājumiem.

Tās spēlē ļoti svarīgu lomu Eiropas Savienības ceļā uz klimatneitralitāti: nodrošina pāreju uz elektoroauto, ļauj efektīvi uzkrāt vēja un Saules enerģiju, būtiski samazina CO₂ emisijas transporta un rūpniecības sektoros. Bateriju joma ir dinamiska un nepārtraukti attīstās – tiek radīti jauni materiāli, uzlabota drošība, paaugstināta energoietilpība un meklēti ilgtspējīgāki ražošanas risinājumi.

“LACISE” ieguldījums bateriju nākotnē

“LACISE” projektā bateriju tehnoloģiju izpēte ir viena no trim zinātnisko pētījumu jomām. Strādājam pie nākamās paaudzes bateriju materiāliem un risinājumiem, kas palīdzēs palielināt enerģijas blīvumu, uzlabot drošību, pagarināt bateriju mūžu, kā arī samazināt videi kaitīgo resursu izmantošanu. Šo pētījumu rezultāti sniegs ieguldījumu Eiropas iespējām saglabāt konkurētspēju un nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un efektīvu bateriju ekosistēmu.

Aicinām uz pirmo Bateriju industrijas dienu – 25. februārī

“LACISE” sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūtu aicina uz pirmo Bateriju industrijas dienu, kas notiks 25. februārī.
Pasākuma mērķis ir pulcēt zinātniekus, industrijas pārstāvjus un politikas veidotājus; dalīties jaunākajos tehnoloģiskajos atklājumos; veidot sadarbības tiltus starp pētniecību un uzņēmējdarbību un diskutēt par Eiropas bateriju tirgus stratēģiskajām prioritātēm.
Šī diena būs lieliska iespēja iepazīties ar bateriju pētījumiem, kas notiek LU CFI, un kopīgi diskutēt par nākotnes izaicinājumiem un iespējām.

EDI elektrisko sistēmu inženieris Aleksejs Oņackis izcili aizstāv maģistra darbu ar LACISE projekta ietvaros

Tue, 10 Feb 2026 08:51:00 +0000

Aleksejs Oņackis. Foto no personīgā arhīva

"LACISE" komanda no sirds sveic mūsu projekta pārstāvi Alekseju Oņacki no Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) ar izcili aizstāvētu maģistra darbu un inženierprojektu, kas izstrādāti Rīgas Tehniskās universitātes profesionālajā studiju programmā “Viedā elektroenerģētika”.

Aleksejs pētījumos analizēja Baltijas energosistēmas stabilitāti, iekļaujot izolēta darba frekvences testus un dinamisko modelēšanu. Darba izstrādē izmantoti reāli mērījumu dati un specializēti elektroenerģijas sistēmu modelēšanas rīki, nodrošinot augstu praktisko vērtību gan pētniecībā, gan enerģētikas nozares attīstībā.

Darbi tapuši ar "LACISE" projekta atbalstu Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Partnerība lietišķajos pētījumos” ietvaros.

Attēls: A. Oņackis aizstāvot savu maģistra darbu. Personīgais arhīvs.

Lepojamies ar Alekseja sasniegto un novēlam panākumus turpmākajā profesionālajā un pētnieciskajā ceļā!

EDI raksts