lacise - Aktualitātes

Trīs stundas zinātnes pasaulē: skolēnu vizīte LU Cietvielu fizikas institūtā

Tue, 31 Mar 2026 12:05:00 +0000

Latvijas, Polijas, Spānijas un Francijas skolēni viesojas LU Cietvielu fizikas institūtā.

Ko īsti nozīmē nodarboties ar zinātni? Kā izskatās vieta, kur top idejas par jauniem materiāliem, enerģijas uzkrāšanu un tehnoloģijām, kas veidos nākotni? Atbildes uz šiem jautājumiem 24. martā meklēja 36 skolēni no starptautiskās mobilitātes Erasmus+ programmas ECOMATHS ietvaros: 18 skolēni bija no Mālpils vidusskolas un pa sešiem no IES Ruiz de Alda (Spānija), Lycée Albert Camus (Francija), XIV Liceum Ogólnokształcące (Polija). Trīs stundu garumā jaunieši viesojās LU Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI).

Šī vizīte notika "LACISE" projekta ietvaros un sniedza jauniešiem iespēju iepazīt zinātni nevis no mācību grāmatas, bet tieši tajā vidē, kur notiek pētniecība – laboratorijās, sarunās ar zinātniekiem un praktiskos uzdevumos.

Kur sākas īstā zinātne

Jau ienākot LU Cietvielu fizikas institūtā, skolēni sajuta, ka šī ir vide, kur zinātne ir ikdiena. Vizīte sākās institūta zālē, kur jauniešus uzrunāja Enerģijas materiālu laboratorijas vadošā pētniece Dr. phys. Līga Grīnberga. Viņa stāstīja par to, kas ir LU CFI, ar ko institūts nodarbojas, kādi pētījumi tajā tiek veikti un kā šo pētījumu rezultātā radušās inovācijas nonāk ikdienas pielietojumos.

Skolēni iepazīst LU CFI skaitļos un faktos.

Pēc ievada skolēni devās ekskursijā, lai tuvāk iepazītu Spektroskopijas, Mikro un nanoierīču un Enerģijas materiālu laboratorijas. Tieši tur viņiem bija iespēja ieraudzīt, kā praksē tiek pētītas materiālu īpašības, analizēti enerģijas procesi un izstrādāti elektroķīmiskie risinājumi. Skolēni uzzināja, ka fizikas un ķīmijas formulas nepaliek tikai uz tāfeles – tās pārtop mērījumos, grafikos un eksperimentos.

Viesošanās Spektroskopijas un Mikro un nanoierīču laboratorijās.

Laboratorijās redzamās iekārtas un darba vide atklāja, ka zinātne nav gatavu atbilžu krājums, bet nepārtraukts jautājumu uzdošanas, pārbaudes un eksperimentēšanas process. Institūta pētnieki skolēnus ne tikai iepazīstināja ar laboratoriju infrastruktūru, bet arī dalījās savā pieredzē par pētnieka ikdienu, pētījumu virzieniem un ceļu zinātnē. Īpašu iespaidu jauniešiem atstāja apziņa par to, cik sarežģītas un vērtīgas ir laboratorijās izmantotās iekārtas, kā arī cik liela atbildība saistīta ar darbu šādā vidē.

Ekskursijas laikā jaunieši apmeklē Enerģijas materiālu laboratoriju.

Svarīgi bija arī tas, ka sarunas notika skolēniem saprotamā valodā – uzsverot ne tikai tehniskos aspektus, bet arī to, kāpēc šie pētījumi ir nozīmīgi sabiedrībai, īpaši enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

Daudziem skolēniem īpašu iespaidu atstāja pētniecības precizitāte un pacietība, kas nepieciešama, lai nonāktu pie uzticamiem rezultātiem. Zinātne LU CFI viņu acīs atklājās kā konsekvents, rūpīgs darbs, kur katrai detaļai un katram mērījumam ir nozīme.

Praktiski uzdevumi: baterijas un ūdeņradis darbībā

Lai laboratorijās redzēto nostiprinātu, jaunieši tika iesaistīti arī praktisku uzdevumu risināšanā, kuru saturs tieši sasaucās ar "LACISE" projekta pētījumu tēmām – enerģijas uzkrāšanu un ūdeņraža tehnoloģijām. Vienā no uzdevumiem skolēni strādāja ar ūdeņraža enerģiju, aprēķinot, cik daudz enerģijas iespējams iegūt no noteikta ūdeņraža daudzuma un cik ilgi ar šo enerģiju varētu darboties, piemēram, ūdeņraža automobilis ar zināmu jaudu. Tas lika jauniešiem sasaistīt vielas daudzuma aprēķinus ar jēdzieniem par enerģiju, jaudu un laiku.

Citā uzdevumu piemērā uzmanība tika pievērsta baterijām un akumulatoriem – skolēni analizēja, cik ilgi noteiktas kapacitātes baterija spēj darbināt ierīci ar zināmu jaudu, un diskutēja, kāpēc enerģijas uzkrāšana ir izšķiroša, ja elektroenerģija tiek iegūta no mainīgiem avotiem, piemēram, saules vai vēja. Šie uzdevumi palīdzēja saprast, ka baterijas un ūdeņradis nav konkurējoši, bet savstarpēji papildinoši risinājumi ilgtspējīgas enerģijas kontekstā.

Skolēnu grupas risina LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas sagatavotos uzdevumus.

Līdzās uzdevumiem nozīmīga vizītes daļa bija arī brīvās sarunas ar LU CFI pētniekiem. Skolēni interesējās par studiju izvēli, zinātnieka ikdienu un pētniecības iespējām dažādās valstīs. Atbildēs bieži izskanēja doma, ka ceļš uz zinātni ne vienmēr ir lineārs un ka zinātkāre un interese ir ne mazāk svarīga kā akadēmiskie rezultāti. Tieši šajās sarunās zinātne kļuva personiskāka – ar cilvēkiem, stāstiem un reāliem piemēriem.

Pieredze, kas paliek

Trīs stundas LU Cietvielu fizikas institūtā daudziem jauniešiem kļuva par pirmo tiešo sastapšanos ar akadēmisko pētniecību. Šī pieredze palīdzēja saprast, ka STEM jomas nav tikai mācību priekšmeti, bet iespēja piedalīties nākotnes risinājumu veidošanā.

"LACISE" projekta ietvaros šādas vizītes ir nozīmīgs solis, lai skolēniem parādītu zinātni kā sasniedzamu, aktuālu un aizraujošu darbības jomu nākotnē. Ļoti ceram, ka šī diena LU CFI iedvesmoja domāt plašāk un nebaidīties no sarežģītiem jautājumiem.

Liels paldies LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas pētniekiem un laborantiem Inārai Ņesterovai, Nikam Smelteram, Līgai Grīnbergai, Anzelmam Zukulam, Danielam Jānim Jurjevam, Raitim Sikam, Ņikitam Griščenko un Emīlam Jerikalovam par iesaisti skolēnu vizītes norisē un uzdevumu sagatavošanā!

"LACISE" projekts iedvesmo Liepājas skolēnus iepazīt zinātni un inovācijas

Wed, 25 Mar 2026 18:14:00 +0000

EDI elektrisko sistēmu inženieris Antons Hančevskis viesojas Liepājas Liedaga vidusskolā. Foto: Letīcija Laura Mote.

2026. gada 23. martā elektrisko sistēmu inženieris Antons Hančevskis, kurš "LACISE" projektā pārstāv Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) komandu, viesojās Liepājas Liedaga vidusskolā. Tikšanās laikā viņš vadīja nodarbību 10. un 11. klašu skolēnus, iepazīstinot ar zinātnieka profesiju, aktuālajiem pētniecības virzieniem un inovāciju nozīmi mūsdienu sabiedrībā.

Vizītes laikā skolēniem tika stāstīts par zinātnieka ikdienu, karjeras iespējām un ceļu līdz darbam pētniecībā. Īpaša uzmanība tika pievērsta praktiskiem piemēriem, kas palīdzēja labāk izprast, kā zinātne tiek pielietota reālās dzīves problēmu risināšanā.

Pasākuma ietvaros tika prezentēts arī "LACISE" projekts, skaidrojot tā mērķus, nozīmi un potenciālo ietekmi uz sabiedrību. Skolēniem bija iespēja uzzināt vairāk par inovatīviem risinājumiem, kas tiek izstrādāti projekta ietvaros.

Tāpat tika apskatītas dažādas zinātniski pētnieciskās tēmas, rosinot jauniešus domāt par savu nākotni zinātnē un tehnoloģijās. Diskusijas laikā skolēni aktīvi uzdeva jautājumus un iesaistījās sarunā par to, kā zinātne var palīdzēt risināt globālus un sabiedrībai nozīmīgus izaicinājumus.

Šāda veida aktivitātes veicina jauniešu interesi par STEM jomām un palīdz veidot izpratni par zinātnes nozīmi sabiedrības attīstībā.

Ozolnieku vidusskolas skolnieces iepazīst zinātni LU CFI laboratorijās

Thu, 12 Mar 2026 09:44:00 +0000

Ozolnieku vidusskolas skolnieces LU CFI. Foto: Matīss Mačulāns.

Viens no "LACISE" projekta mērķiem ir iedrošināt un iedvesmot jauniešus, īpaši meitenes, vairāk pievērsties STEM jomām. Īpaši tas attiecas uz jaunietēm ārpus Rīgas, kur iespējas satikt zinātniekus un redzēt laboratorijas klātienē ir ierobežotākas. Tieši tāpēc projekts aktīvi strādā pie tā, lai laboratoriju durvis būtu plaši atvērtas jauniešiem, ļaujot kaut nedaudz iepazīt zinātnieka profesiju.

Februāra sākumā notikusī Ozolnieku vidusskolas skolnieču ekskursija “LACISE” projekta partnerorganizācijā, LU Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI), ļāva meitenēm uzzināt, kā kļūt par zinātnieku, ko zinātnieki ikdienā dara, kā arī uzdot daudz dažādus jautājumus. Bez tam jaunietēm bija iespēja pašām ievingrināt roku baterijas salikšanā.

Meitenes klausās stāstījumu par LU CFI, kā arī Miļenas Diles pieredzes stāstu, kā viņa kļuva par zināntieci.

Iepazīšanās ar zinātnieka profesiju – Miļenas Diles ievadlekcija

Ekskursija sākās ar LU CFI Optisko materiālu laboratorijas zinātniskās asistentes Miļenas Diles stāstījumu par institūta ikdienas darbu un galvenajiem pētījumu virzieniem. Viņa skaidroja, kādi ir LU CFI pēdējo gadu nozīmīgākie sasniegumi, un uzsvēra, kā tie ierakstās globālajā zinātnes kontekstā. Meitenēm tā bija iespēja uzzināt, ko tieši Latvijas zinātnieki piedāvā pasaulei un kāds ir viņu pienesums starptautiskajā pētniecības vidē.

Savā stāstījumā Miļena dalījās arī ar personīgo pieredzi, stāstot, kā viņa nonāca zinātnē, cik ilgs ir bijis ceļš līdz darbam laboratorijā un kas viņu joprojām piesaista šai profesijai. Skolnieces aktīvi uzdeva jautājumus – par mācībām, studiju ilgumu un iespējām nākotnē. Saruna izvērtās par dzīvu dialogu, kurā jaunietes noskaidroja interesējošos jautājumus.

LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas pētnieki Anzelms Zukuls un Ņikita Griščenko stāsta par ūdeņradi.

Enerģijas materiālu laboratorijā – ūdeņraža noslēpumi

Pēc sarunas ar Miļenu, meitenes devās uz Enerģijas materiālu laboratoriju, kur pētnieki Anzelms Zukuls un Ņikita Griščenko iepazīstināja ar ūdeņraža ražošanas procesu un materiāliem, kas var kalpot šim mērķim. Skolnieces uzzināja par ūdeņraža iegūšanas ķīmisko procesu, kurā reakcijai tiek izmantots atkritumu alumīnijs, ko var atrast pat šķietami parastos atkritumos, piemēram, sulas un čipšu pakās.

Video redzama ūdeņraža rašanās reakcija.

Pētnieki demonstrēja reālu reakcijas procesu, kur alumīnijs, saskaroties ar šķīdumu, rada ūdeņradi. Meitenes ar lielu interesi vēroja arī mazu auto modelīti, kas darbināms ar saražoto ūdeņradi. Visskaļākais noteikti bija brīdis, kad jaunietes varēja savām rokām izjust ūdeņraža burbuļu sprāgšanu – tas radīja patiesu zinātnes piedzīvojuma sajūtu.

Video redzams, kā ekskursijas dalībniecei piedalās eksperimentā ar ūdeņraža burbuļu sprāgšanu.

Spektroskopijas laboratorijā – stāsts par materiālu analīzi Riharda Ruskas vadībā

Nākamajā pieturā, Spektroskopijas laboratorijā, zinātniskais asistents Rihards Ruska skaidroja, kā zinātnieki pēta materiālu īpašības, izmantojot dažādas spektroskopijas metodes. Viņš stāstīja, ka spektroskopija palīdz izprast materiālus atomu līmenī, un šī izpratne ir būtiska visām modernajām tehnoloģijām – sākot no jaunām elektronikas ierīcēm līdz medicīnai.

Meitenēm tika parādītas vairākas iespaidīgas iekārtas, piemēram, kriostats, kas ļauj pētīt materiālu īpašības ļoti zemā temperatūrā, kā arī rentgenstaru fotoelektronu spektrometrs (XPS), kas analizē materiālu ķīmisko sastāvu. Rihards stāstīja arī par augsttemperatūras krāsnīm un to lomu jaunu materiālu izstrādē. Šī laboratorija atklāja pilnīgi citu zinātnes dimensiju – daudz tehniskāku un precīzāku, taču ne mazāk aizraujošu.

Rihards Ruska stāsta Ozolnieku vidusskolas skolniecēm, ko ar dažādām spektroskopijas metodēm var atklāt par materiāliem. Foto: Matīss Mačulāns.

Enerģijas materiālu laboratorija – kas baterijai vēderā?

Ekskursijas trešajā pieturā Ozolnieku vidusskolas skolnieces atgriezās Enerģijas materiālu laboratorijā, kurā pētnieki Ināra Ņesterova un Einārs Sprūģis stāstīja par bateriju uzbūvi un to pētniecības niansēm. Meitenes uzzināja, kādi materiāli nepieciešami bateriju izveidei, kā notiek to testēšana un kāpēc daļa pētījumu jāveic īpašos apstākļos – piemēram, argona atmosfērā, izmantojot cimdu kasti.

LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas pētniece Ināra Ņesterova stāsta par baterijām un ļauj iemēģināt cimdu kasti.

Šajā pieturā skolniecēm bija iespēja ne tikai klausīties, bet arī praktiski darboties. Tās varēja uzvilkt speciālos cimdus un izmēģināt, kā zinātnieki strādā slēgtā vidē, kā arī pašas salikt savu bateriju. Šī praktiskā pieredze palīdzēja labāk saprast, cik rūpīgs un precīzs ir darbs enerģijas materiālu laboratorijā.

Ozolnieku vidussskolas skolnieces saliek pašas savas baterijas.

Sudraba nanodaļiņu pasaule Optisko materiālu laboratorijā

Ekskursijas noslēgumā dalībnieces atgriezās pie Miļenas Diles Optisko materiālu laboratorijā. Šeit viņas uzzināja, kā zinātnieki pēta materiālu optiskās īpašības un kā šīs īpašības mainās, ja materiālu daļiņas tiek samazinātas līdz nanolīmenim. Īpaši fascinējošs meitenēm šķita sudrabs, kura krāsa mainās atkarībā no tā, cik mazas ir tā daļiņas.

Miļena parādīja arī vairākas iekārtas, ar kurām viņa strādā ikdienā, ļaujot meitenēm iepazīt optisko pētniecību tuvplānā. Tā bija lieliska iespēja saprast, cik plaša un daudzveidīga ir materiālzinātne.

Miļena Dile stāsta par Optisko materiālu laboratorijas darbu un izmantotajām iekārtām.

Kāpēc tas ir svarīgi "LACISE" projektam?

Šī ekskursija vēlreiz apliecināja, cik nozīmīgi ir dot jauniešiem, īpaši no reģioniem, iespēju redzēt zinātni dzīvē. “LACISE” projekta mērķis nav tikai radīt jaunas tehnoloģijas, bet arī izglītot un ieinteresēt STEM jomās jauniešus, kas turpinās darbu nākotnē. Tieši šādas vizītes palīdz lauzt stereotipus un iedvesmot.

"LACISE" jaunie pētnieki iedvesmo nākotnes STEM profesionāļus trīs nozīmīgos pasākumos

Sun, 08 Mar 2026 14:00:00 +0000

"LACISE" projekta ietvaros Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Enerģijas materiālu laboratorijas jaunie pētnieki 2026. gada pavasarī piedalījās trīs lielos izglītības un inovāciju pasākumos: Universs@LU, Icebreakers’26 un Karjeras diena 2026. Visos pasākumos viņi pārstāvēja "LACISE" projektu, ļaujot jauniešiem iepazīt bateriju un ūdeņraža ražošanas eksperimentus un parādot zinātni kā aizraujošu un praktiski piedzīvojamu procesu.

Universs@LU: zinātne jauniešiem

LU CFI jaunie zinātnieki studiju festivālā Universs@LU. Foto – Līga Ūdre.

Studiju festivāls Universs@LU, kas 19.–21. februārī LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā pulcēja skolēnus, skolotājus un vecākus, ir Latvijā lielākais šāda veida pasākums ar plašu interaktīvo nodarbību un paraugdemonstrējumu klāstu. Šeit "LACISE" jaunie pētnieki demonstrēja divus eksperimentus, kas raisīja apmeklētāju interesi.

Viens no tiem bija citronu bateriju eksperiments, kurā tika demonstrēts un ar multimetru mērīts, kā augļi ražo spriegumu. Apmeklētājiem bija interesanti uzzināt, ka šādi iespējams izveidot mazas, taustāmas elektroķīmiskas baterijas.

Otrs – daudz dinamiskāks – bija ūdeņraža elektrolīzes eksperiments, kur stikla traukos, izmantojot elektrisko strāvu, veidojās ūdeņraža un skābekļa burbuļi. Apmeklētāji varēja redzēt šo procesu klātienē, savukārt drosmīgākie tika aicināti rokās droši “uzspridzināt” mazus ūdeņraža burbuļus, kas radīja īsu, skaļu mikroizlādi un izraisīja lielu sajūsmu.
Vairāk par studiju festivālu skolēniem Universs@LU

Icebreakers’26

"LACISE" pārstāvis Ņikita Griščenko biznesa iespēju festivālā Icebreakers'26. Foto – Līga Ūdre

5. martā notikušais biznesa iespēju festivāls Icebreakers’26 pulcēja vairāk nekā 700 dalībnieku — studentus, pētniekus, jaunos uzņēmējus un ideju autorus, kas meklēja iedvesmu un sadarbības iespējas. Enerģijas materiālu laboratorijas jaunie pētnieki pasākumā piedalījāšajā festivālā prezentēja bateriju uzbūves un elektroķīmijas pamatprincipus, kā arī demonstrēja nelielu ūdeņraža veidošanās eksperimentu, kas piesaistīja apmeklētājus un rosināja sarunas par to, kā no vienkāršiem procesiem laboratorijā var attīstīties nākotnes tehnoloģijas. Icebreakers’26 mērķis ir veicināt zinātnes un inovāciju mijiedarbību, radot vidi jaunu risinājumu izstrādei, tādēļ arī šie pāris praktiskie eksperimenti organiski iekļāvās pasākuma kopējā noskaņā.
Vairāk par Icebreakers'26 norisi

Karjeras diena 2026: zinātne – nākotnes karjeras iespēja

"LACISE" projekta pārstāvis Niks Smelters stāsta par karjeras iespējām LU CFI. Foto – Līga Ūdre.

Karjeras diena 2026, ko 6. martā pirmo reizi kopīgi rīkoja RTU, RSU un RTU Rīgas Biznesa skola, norisinājās Ķīpsalas izstāžu centrā. Studentiem, neseniem absolventiem un citiem interesentiem bija iespēja tikties ar darba devējiem, lai uzzinātu par prakses un darba iespējām, kā arī iepazītu dažādu nozaru uzņēmumus. Ķarjeras dienā piedalījās teju 100 uzņēmumu un vairāki tūkstoši jauniešu. Pasākumā jaunie pētnieki no "LACISE" komandas iepazīstināja interesentus ar darba iespējām LU CFI, stāstīja par darbu laboratorijā un prakses vietām.
Vairāk par Karjeras dienas 2026 norisi

"LACISE" projektā iesaistītie jaunie zinātnieki no LU Cietvielu fizikas institūta Enerģijas materiālu laboratorijas, piedaloties visos trīs pasākumos, spēja uzrunāt simtiem jauniešu, parādot, ka zinātne ir piedzīvojums, ko var izjust caur taustāmiem eksperimentiem, nevis tikai teoriju. Bateriju un ūdeņraža eksperimenti ļāva uzrunāt plašāku auditoriju un radīja interesi un vēlmi izzināt vairāk. Šādi "LACISE" projekts turpina stiprināt STEM jomu pievilcību Latvijā, piedāvājot jauniešiem pieredzi, kas var kļūt par pirmo soli ceļā uz zinātnieka, inženiera vai pētnieka karjeru.

Zinātne un industrija vienojas par kopīgu virzību bateriju tehnoloģiju attīstībā Latvijā

Thu, 26 Feb 2026 12:42:00 +0000

Gints Kučinskis, Māris Sedlenieks, Andris Anspoks. Foto – Mārcis Gaujenietis.

25. februārī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) norisinājās pirmā Bateriju industrijas diena, kas kuplā skaitā pulcēja zinātnes, industrijas un valsts pārvaldes pārstāvjus, lai diskutētu par bateriju tehnoloģiju attīstību un sadarbības stiprināšanu Latvijā. Pasākumu rīkoja LU CFI Šveices–Latvijas sadarbības programmas projekta “LACISE” ietvaros.

Bateriju industrijas dienā piedalījās LU CFI, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieki, kā arī industrijas un organizāciju pārstāvji no elektromobilitātes, atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes, mikromobilitātes, aizsardzības un augsto tehnoloģiju jomām.

Kopīgas diskusijas laikā pasākuma dalībnieki identificēja ar baterijām saistītus aktuālus izaicinājumus, tostarp bateriju veiktspēju zemā temperatūrā, kvalitatīvu bateriju vadības sistēmu nepieejamību, nepietiekamu bateriju šūnu un sistēmu testēšanas infrastruktūru, kā arī bateriju pārstrādes un utilizācijas trūkumu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka Latvija nevar konkurēt ar Ķīnas bateriju ražošanas jaudu, tomēr šeit ir ievērojams potenciāls inovatīvu un videi draudzīgu bateriju materiālu un tehnoloģiju attīstībā, kas varētu stiprināt Latvijas pozīciju Eiropas bateriju ekosistēmā.

Bateriju industrijas dienā nozares pārstāvji izklāsta savus izaicinājumus. Foto: Mārcis Gaujenietis

Pasākuma otrajā daļā pieredzē dalījās A/S “Latvenergo” attīstības projektu vadītājs Māris Sedlenieks un “ABB Schweiz AG” vadošais pētnieks Minglong He, kurš ieskicēja pētniecības un industrijas sadarbības praksi un jaunākās tendences bateriju attīstībā Šveicē. Savukārt LU CFI Starptautisko projektu un piesaistes speciālists Timurs Safiluļins informēja par finansējuma un sadarbības iespējām Latvijā un Eiropā.

Pasākuma gaitā dalībnieki vienojās par nepieciešamību Latvijā veidot bateriju testēšanas laboratoriju ar standartizētām metodēm, kas nodrošinātu vienotu kvalitātes novērtējumu un ļautu inovatīviem risinājumiem ātrāk nonākt pilotizmēģinājumos un tirgus sagatavošanas fāzē. Tāpat tika secināts, ka nozarei nepieciešamas regulāras tikšanās, lai sistēmiski plānotu bateriju tehnoloģiju attīstību un laikus identificētu zinātnes un industrijas sadarbības iespējas.

Pētnieki stāsta par bateriju tehnoloģiju iespējām Latvijā. Foto: Mārcis Gaujenietis

“Bateriju industrijas diena apliecināja, ka Latvijā ir spēcīgs potenciāls augstas pievienotās vērtības bateriju tehnoloģijās. Mūsu spēks nav masveida ražošana, bet gan zināšanās balstīti, ilgtspējīgi un tehnoloģiski izcili risinājumi – no materiālu pētniecības līdz viedām bateriju vadības sistēmām. Tieši šī niša var kļūt par Latvijas konkurētspējas pamatu enerģētikas transformācijas laikā,” norāda Dr. phys. Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un “LACISE” projekta koordinators.

Bateriju industrijas diena ir pirmais topošā Šveices – Latvijas digitālā kompetences centra viedajā enerģētikā pasākums, kas veicinās sadarbību un zināšanu apmaiņu starp abu valstu pētniekiem uz industrijas pārstāvjiem.

Šodien – Starptautiskā bateriju diena

Wed, 18 Feb 2026 12:26:00 +0000

18. februārī pasaulē atzīmē Starptautisko bateriju dienu, pieminot itāļu fiziķi Alesandro Voltu (dzimis 1745. g. 18. februārī), kurš 1801. gadā izgudroja pirmo īsto bateriju. Viņa izgudrojums iezīmēja brīdi, kad sākās elektroķīmijas un elektroenerģijas praktiskās izmantošanas ēra – joma, kas turpina attīstīties arī mūsdienās un ir viena no “LACISE” projekta pētniecības virzieniem.

Nedaudz no bateriju vēstures

Voltas radītā baterija – Voltas stabs – bija pārsteidzoši vienkārša: sudraba (vai vara) un cinka diski, kas kārtoti pārmaiņus un atdalīti ar sālsūdenī samitrinātu ādu vai kartonu. Neskatoties uz vienkāršo konstrukciju, tā kļuva par pirmo ierīci, kas spēja nodrošināt pastāvīgu elektrības plūsmu, radot pamatus elektrotehnikas attīstībai, elektrolīzes atklāšanai un vēlāk arī telegrāfa un elektrisko ierīču laikmetam.

Attēlā Voltas stabs. Foto autors: Luigi Chiesa, CC BY-SA 3.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=5081899

Interesanti, ka bateriju princips, iespējams, pastāvējis jau 2000 gadus pirms Voltas. 1938. gadā netālu no Bagdādes atrasta Partas impērijas māla krūka ar vara cilindru, dzelzs stieni un etiķa šķīdumu – konstrukcija, kas varēja radīt 1,1–2 voltus elektrības. Lai gan joprojām pastāv diskusijas par to, vai šis objekts tiešām pildīja baterijas funkciju, tas atgādina, cik sena ir cilvēces interese par elektroķīmiskajiem procesiem.

Terminu “baterija” ieviesa Bendžamins Franklins jau 1748. gadā, pirms Voltas izgudrojuma. Eksperimentējot ar Leidenes trauku uzlādēšanu, viņš ar terminu “elektriskā baterija” apzīmēja virknē savienotās ierīces, iespējams, smeļoties iedvesmu no militārās terminoloģijas.

No eksperimentiem līdz Eiropas zaļajam kursam

Šodien baterijas ir kļuvušas par neatņemamu mūsdienu dzīves sastāvdaļu – sākot no mobilajiem tālruņiem un portatīvajām ierīcēm līdz elektrotransportam un atjaunīgās enerģijas uzkrāšanas risinājumiem.

Tās spēlē ļoti svarīgu lomu Eiropas Savienības ceļā uz klimatneitralitāti: nodrošina pāreju uz elektoroauto, ļauj efektīvi uzkrāt vēja un Saules enerģiju, būtiski samazina CO₂ emisijas transporta un rūpniecības sektoros. Bateriju joma ir dinamiska un nepārtraukti attīstās – tiek radīti jauni materiāli, uzlabota drošība, paaugstināta energoietilpība un meklēti ilgtspējīgāki ražošanas risinājumi.

“LACISE” ieguldījums bateriju nākotnē

“LACISE” projektā bateriju tehnoloģiju izpēte ir viena no trim zinātnisko pētījumu jomām. Strādājam pie nākamās paaudzes bateriju materiāliem un risinājumiem, kas palīdzēs palielināt enerģijas blīvumu, uzlabot drošību, pagarināt bateriju mūžu, kā arī samazināt videi kaitīgo resursu izmantošanu. Šo pētījumu rezultāti sniegs ieguldījumu Eiropas iespējām saglabāt konkurētspēju un nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un efektīvu bateriju ekosistēmu.

Aicinām uz pirmo Bateriju industrijas dienu – 25. februārī

“LACISE” sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūtu aicina uz pirmo Bateriju industrijas dienu, kas notiks 25. februārī.
Pasākuma mērķis ir pulcēt zinātniekus, industrijas pārstāvjus un politikas veidotājus; dalīties jaunākajos tehnoloģiskajos atklājumos; veidot sadarbības tiltus starp pētniecību un uzņēmējdarbību un diskutēt par Eiropas bateriju tirgus stratēģiskajām prioritātēm.
Šī diena būs lieliska iespēja iepazīties ar bateriju pētījumiem, kas notiek LU CFI, un kopīgi diskutēt par nākotnes izaicinājumiem un iespējām.

EDI elektrisko sistēmu inženieris Aleksejs Oņackis izcili aizstāv maģistra darbu ar LACISE projekta ietvaros

Tue, 10 Feb 2026 08:51:00 +0000

Aleksejs Oņackis. Foto no personīgā arhīva

"LACISE" komanda no sirds sveic mūsu projekta pārstāvi Alekseju Oņacki no Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) ar izcili aizstāvētu maģistra darbu un inženierprojektu, kas izstrādāti Rīgas Tehniskās universitātes profesionālajā studiju programmā “Viedā elektroenerģētika”.

Aleksejs pētījumos analizēja Baltijas energosistēmas stabilitāti, iekļaujot izolēta darba frekvences testus un dinamisko modelēšanu. Darba izstrādē izmantoti reāli mērījumu dati un specializēti elektroenerģijas sistēmu modelēšanas rīki, nodrošinot augstu praktisko vērtību gan pētniecībā, gan enerģētikas nozares attīstībā.

Darbi tapuši ar "LACISE" projekta atbalstu Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Partnerība lietišķajos pētījumos” ietvaros.

Attēls: A. Oņackis aizstāvot savu maģistra darbu. Personīgais arhīvs.

Lepojamies ar Alekseja sasniegto un novēlam panākumus turpmākajā profesionālajā un pētnieciskajā ceļā!

EDI raksts

Īstermiņa mākoņu kustības progozēšanas modelis

Mon, 26 Jan 2026 19:32:00 +0000

Viens no uzdevumiem LACISE projekta pirmā gada ietvaros ir algoritmu un dziļo neironu tīklu arhitektūras izpētē, lai izveidotu un validētu mākoņu kustības prognozēšanas modeļa pamatus ļoti īsam prognozes periodam. Šo veic zinātnieki no Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI, Latvija) kopā ar Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centra (CSEM, Šveice) partneriem.

Mākoņu kustība ir viens no visgrūtāk prognozējamajiem atmosfēras procesiem, un tās straujās izmaiņas būtiski ietekmē gan laikapstākļus, gan tehnoloģiskās sistēmas, kas ir atkarīgas no Saules starojuma. Tāpēc precīzi mākoņu pārvietošanos prognozēšana ļoti īsos laika periodos - no dažām minūtēm līdz pusstundai - kļūst aizvien nozīmīgāka.

Īstermiņa mākoņu prognozes ir īpaši svarīgas Saules enerģijas ražošanā, kur mākoņu ēnas var radīt staujas jaudas svārtības. Savlaicīga mākoņu parādīšanās vai izzušanas paredzēšana ļauj operatoriem stabilizēt elektroenerģijas tīklu, plānot ražošanu un samazināt rezerves jaudas nepieciešamību.

Izstrādātais mākoņu kustības prognozēšanas modelis (skat. attēlu) spēj analizēt secīgus debess novērošans kameras attēlus un aprēķināt, kā mākoņu struktūra mainīsies tuvāko minūšu laikā. Attēlā redzami pieci ievades kadri un modeļa prognoze 90 sekundes uz priekšu, salīdzinājumā ar reāli novēroto debesi tajā pašā brīdī. Šāds risinājums būtiski samazina nenoteiktību Saules enerģijas plānošanā, ļaujot savlaicīgi paredzēt mākoņu periodus un to ietekmi uz Saules paneļu saražoto elektroenerģiju.

Attēlā - mākoņu kustības prognoze 90 sekunžu perspektīvā - modeļa paredzējums un novētotā realitāte

2026. gadā plānots paplašināt prognozēšanas modeli, iekļaujot parametriskos datus no Saules izstarojuma sensora, vēja ātruma sensora, temperatūras sensora un Saules paneļa darbības rādītājiem. Šāda pieeja ļaus modelim sinhroni sasaistīt mākoņu kustību ar faktiskajām izmaiņām Saules izstarojuma ģenerācijā, tādējādi būtiski uzlabot prognožu precizitāti Saules enerģijas plānošanā.

Ūdeņradis, zinātkāre un mobilitātes nākotne: iepazīstiet Germanu Vlasenko, skolēnu, kurš izstrādā savu ZPD "LACISE" projektā

Tue, 13 Jan 2026 15:51:00 +0000

Germans Vlasenko RTU Fizikas un materiālzinātnes institūtā

“LACISE” projekts turpina sniegt jauniešiem iespēju praktiski iesaistīties zinātnē. Šoreiz sarunājamies ar vēl kādu skolēnu, kurš savu pētniecisko darbu veic “LACISE” projekta ietvaros – RTU Fizikas un materiālzinātnes institūtā.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Germans Vlasenko ir viens no tiem jauniešiem, kuri zinātnē ir gatavi iesaistīties ne tikai teorētiski, bet arī praktiski - izstrādājot savu zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) par atsaistītās elektrolīzes procesu ar bezsaistvielu superkondensatora tipa elektrodiem skābā vidē – tematu, kas cieši saistīts ar mūsdienu enerģētikas un ilgtspējīga transporta attīstību.

Germana interese par šo tematu radās pavisam dabiski - no aizrautības ar automašīnām un vēlmes saprast, kā nākotnē varētu izskatīties ilgtspējīgs transports. "Savā ZPD es vēlējos izpētīt tēmu, kas saistīta ar automašīnām, un ūdeņradis man šķita īpaši interesants virziens," viņš stāsta. Tieši ūdeņradis kā potenciāla nākotnes degviela un iespēja saglabāt iekšdedzes dzinēju, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi, kļuva par viņa pētījuma pamatu.

Kad Germans uzrakstīja Prof. Andrim Šutkam interesējoties par iespēju izstrādāt pētniecisko darbu RTU laboratorijā, proti, pētīt ūdeņraža iegūšanu, viņš ātri nonāca līdz konkrētam pētījuma virzienam. "Tiekoties ar Mg. sc. ing. Mairi Iesalnieku, nolēmām strādāt pie atsaistītās elektrolīzes tēmas."

Ceļš zinātnē sākas ar jautājumu: kā tas strādā?

Germans sevi raksturo kā jaunieti ar plašu interesi par fizikā un ķīmijā notiekošo. Šos priekšmetus viņš apgūst padziļināti un atzīst, ka tie lieliski papildina viens otru. Germans stāsta: “man patīk fizika un ķīmija, jo tās ļauj izprast pasauli gan skolā, gan ārpus tās”.

Viņu vienmēr ir saistījušas STEM jomas, un lielu ieguldījumu šajā interesē devuši skolotāji – īpaši Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas fizikas skolotājs Mg. Phys. Voldemārs Muižnieks, kurš jau vairākus gadus iedrošina skolēnus piedalīties konkursos un attīsta pētniecības prasmes.

ZPD mērķis: bezsaistvielu elektrodi ūdeņraža elektrolīzei

Germana ZPD mērķis ir ambiciozs un atbilst mūsdienu enerģētikas virzieniem. Pētījuma pamatā bija vēlme atrast un izstrādāt metodi, kas drošai ūdeņraža ieguvei būtu efektīvāka par literatūrā aprakstītajām un līdz šim eksistējošajām pieejām. Darbs sākās ar zinātniskas literatūras analīzi un turpinājās ar praktiskiem eksperimentiem laboratorijā, kuru rezultātā darba autora izstrādātais paraugs, vērtējot pēc īpatnējās elektroda kapacitātes pie 10 mV/s skenēšanas ātruma, uzrādīja aptuveni par 43 % augstāku efektivitāti nekā literatūrā aprakstītais paraugs.

Pētījuma galvenie uzdevumi:

iegūt bezsaistvielas superkondensatora tipa elektrodus atsaistītas elektrolīzes veikšanai,
salīdzināt dažādas apstrādes metodes un noteikt, kura ļauj sasniegt labākos rezultātus,
noskaidrot, vai termiskā apstrāde pati par sevi uzlabo materiāla virsmu un elektrodu īpašības.

Attēlos laboratorijas galds, uz kura notika paraugu maiņa; vanna, kurā mērījumu laikā tika iegremdētas elektroķīmiskās šūnas, lai uzturētu konstantu temperatūru, kā. arī dators, mērījumu rezultātu nolasīšanai. Foto: Germans Vlasenko

Pirmie soļi laboratorijā

Germans ļoti priecājas par iespēju strādāt RTU Fizikas un materiālzinātnes institūta laboratorijā. Viņš atzīst, ka sākotnēji laboratorija šķita gandrīz kā no filmām: "Man šķita, ka tas būs tāpat kā “Zirnekļcilvēkā”, kur Pīters Pārkers sintezē dažādas vielas laboratorijā. Godīgi sakot, realitāte izrādījās ļoti līdzīga."

Tomēr līdz ar aizrautību nāk arī realitāte – lielākā daļa laika laboratorijā nav aizraujoši eksperimenti, bet gan:

gaidīšana, kamēr paraugi apdedzinās,
ilgstošas mērījumu procedūras,
datu analīze, kas bieži neatbilst sākotnējām prognozēm,
metožu pilnveide, atkārtoti eksperimenti un rūpīga kļūdu meklēšana.

Taču šī pieredze Germanam bijusi ārkārtīgi vērtīga. Viņš iemācījās ne tikai tehniskās prasmes, bet arī pacietību – vienu no zinātnieka būtiskākajām īpašībām.

Attēlos krāsns, kurā tika apdedzināti paraugi. Foto: Germans Vlsenko

Pārsteigumi un mazie zinātnes brīnumi

Germanu pētījuma laikā pārsteidza gandrīz viss. Īpaši spilgti viņš atceras iepazīšanos ar skenējošo elektronu mikroskopu (SEM). "Tā ir liela iekārta, kas ļauj redzēt to, ko ar aci nevar. Tā virsmu skenē ar elektronu staru kūli – burtiski ar to mazo ‘bumbiņu’, ko redzam fizikas grāmatās. Iekārta ir dārga, bet ļoti vērtīga brīžos, kad jānoskaidro, kā izskatās paraugu virsma mikrolīmenī."

Viens no aizraujošākajiem brīžiem bija, kad pirmais bezsaistvielu elektrods uzrādīja lieliskus rezultātus – tieši dienu pirms Germana dzimšanas dienas. Taču zinātne ir nepastāvīga: identisks paraugs nākamajā reizē uzrādīja daudz sliktākus rezultātus. Tas bija brīdis, kad Germans patiesi saprata, kāda ir pētniecības ikdiena – izmeklēšana, lai saprastu, kas ietekmējis rezultātus, analīze un nepārtraukta optimizācija.

Germana paraugs šķīdumā pirms žāvēšanas un paraugs tiek mērīts divu elektrodu sistēmā, lai vēlāk noteiktu tā īpatnējo kapacitāti. Foto: Germans Vlasenko.

Zinātnieku atbalsts

Germans atzīst, ka RTU zinātnieku atbalsts pētnieciskā darba rakstīšanā ir bijis nenovērtējams. Īpaši pateicīgs viņš ir Dr. Phys. Mārtiņam Vanagam un Mg. sc. ing. Mairim Iesalniekampar pacietību un spēju sarežģītas tēmas izskaidrot saprotamā veidā, un sniegt padomus, kas nepieredzējušam skolniekam ir ļoti būtiski. “Lielākais izaicinājums bija saprast, ko tieši es daru. Tas var šķist smieklīgi, bet tā tiešām bija – bez pieredzes es nezināju, kādi mērījumi jāgaida, kā tiem jāizskatās, vai tas, kas sanāk, ir labi vai slikti,” stāsta Germans.

Laboratorijā Germans iepazinās arī ar RTU studentiem, un neformālās sarunās uzzināja gan par viņu pētījumiem, gan studiju pieredzi, kas Germanam devusi daudz plašāku priekšstatu par zinātnieka darbu.

Nākotnes plāni

Germana mērķi ir skaidri: “mans sapnis ir strādāt autosportā vai autoindustrijā kā inženierim. Mani fascinē darbs pie lietām, kuras daudzi jau uzskata par perfektām, un mēģinājumi tās padarīt vēl labākas.”

Dzīves otrajā pusē – pasniegt fiziku. "Šis priekšmets man tik ļoti patīk, ka gribu dalīties savā aizrautībā," viņš atzīst. Jau tagad viņam bijusi iespēja vadīt dažas mācību stundas ģimnāzijā, kas tikai apstiprinājis vēlmi nākotnē kļūt par pedagogu.

Ko iemāca ZPD?

No visām prasmēm, ko Germans ieguvis, viņš izceļ:

laika plānošanu,
zinātniskās literatūras lasīšanu,
datu analīzi un pētniecisko domāšanu,
koncentrēšanos.

Viņš smejas, citējot mammas teikto: "Kad tu mazgā trauku – domā par trauku."
Tieši tā arī laboratorijā – jākoncentrējas uz tā ko tu dari.

Padoms citiem skolēniem

Germana ieteikums tiem, kuri apsver ZPD rakstīšanu sadarbībā ar zinātniekiem:

izvēlies tēmu, kas saistīta ar to, ko gribētu darīt nākotnē,
nebaidies no laboratorijas darba – tas ir lielisks veids, kā iejusties profesijā,
un pats galvenais – sāc laikus, jo, ja pirmie mērījumi neizdodas, ir laiks uzlabot pieeju.

"ZPD ir kā Ēnu diena, bet šoreiz tu pats arī dari darbu." Germans ir pārliecināts, ka “pārdomāta pieeja ļauj gūt maksimālu pieredzi no ZPD izstrādes”.

Germana Vlasenko piemērs rāda, kā jaunieši, iesaistoties “LACISE” projekta pētījumos, spēj ne tikai iepazīt sarežģītas tehnoloģijas, bet arī sniegt savu ieguldījumu nākotnes enerģijas risinājumu attīstībā. Strādājot ar reāliem materiāliem un eksperimentālām metodēm, viņam bijusi iespēja spert pirmos soļus ūdeņraža tehnoloģiju izpētē un iegūst prasmes, kas noteikti būs noderīgas gan studijās, gan inženiera darbā.

LU Cietvielu fizikas institūta loma “LACISE” projektā

Tue, 23 Dec 2025 14:07:00 +0000

LU CFI "LACISE" komanda Enerģijas materiālu laboratorijā: Ināra Ņesterova, Maija Bebre, Niks Smelters, Inese Jansone, Anzelms Zukuls, Gints Kučinskis. Foto: Laura Ločmele.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir nozīmīgsŠveices un Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība”projekta “LACISE” partneris. No pašiem projekta pirmsākumiem LU CFI uzņēmies divējādu lomu: divu pētījumu virzienu (bateriju un ūdeņraža) koordinēšanu un projekta administrēšanu, kas nodrošina projekta uzdevumu izpildi un sadarbību ar partneriem.

Projektā vadām 1. darba pakotni (WP1), kas aptver projekta vadību, komunikāciju, zināšanu izplatīšanu un sadarbību ar industriju. Tāpat koordinējam projekta aktivitātes, organizējam stratēģiskas tikšanās un uzraugām digitālā Šveices – Latvijas kompetences centra viedās enerģijas jomā izveidi. Ar konferencēm, semināriem un sabiedrības iesaistes pasākumiem vēlamies iedvesmot nākamo zinātnieku paaudzi un veicināt jauniešu, īpaši meiteņu, iesaisti STEM jomās.

WP1 uzdevumu īstenošanā iesaistīts “LACISE” projekta koordinators, LU CFI vadošais pētnieks un Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs Dr. phys. Gints Kučinskis. Līdztekus Gintam, projekta vadības administratīvo pusi koordinē Maija Bebre, administratīvo atbalstu sniedz Ieva Piņķe, savukārt komunikācijas aktivitātes plāno un īsteno Inese Jansone.

LU CFI vada arī vēl divas darba pakotnes: WP4 un WP5:

4. darba pakotnē pētām nākotnes bateriju tehnoloģijas. Mūsu komanda izstrādā jaunus kobaltu nesaturošus katoda materiālus un ar silīciju uzlabotus grafīta anodus, saliek pilnas bateriju šūnas un, izmantojot mūsdienīgākās metodes, analizē to novecošanās mehānismus, lai baterijas kalpotu ilgāk un spētu nodrošināt lielāku jaudu. Mūsu mērķis ir radīt drošākas, ilgāk kalpojošas baterijas, kas piemērotas elektroenerģijas uzkrāšanai tīkla mērogā. WP4 uzdevumu izpildē iesaistīti vairāki LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas pētnieki: Gints Kučinskis, Niks Smelters, Ināra Ņesterova, Alīna Paula Ķirse, Ansis Mežulis un citi.
5. darba pakotnē pētām ilgtspējīgas ūdeņraža ražošanas iespējas, proti, kā ūdeņraža iegūšanai izmantojams atkritumu alumīnijs, ko veido savu dzīvi nokalpojuši logu rāmji, dzērienu iepakojums un citi alumīniju saturoši materiāli. Mūsu mērķis ir izstrādāt efektīvākas un videi draudzīgākas ūdeņraža iegūšanas tehnoloģijas. Šajā pakotnē darbojas LU CFI Enerģijas materiālu zinātnieki Līga Grīnberga, Ainārs Knoks, Anzelms Zukuls, Ņikita Griščenko un virkne maģistrantūras un bakalaurantūras studentu.

Projekta ietvaros sadarbojamies gan ar Latvijas – Elektronikas un datorzinību institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti, gan Šveices partneriem –Paula Šērera institūtu, Cīrihes Lietišķo zinātņu universitāti, kā arī Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centru. Kopā ar Šveices partneriem esam uzsākuši jauno pētnieku apmācību.

““LACISE” ir ļoti nozīmīgs projekts mūsu institūtam, jo tas ļauj attīstīt bateriju un ūdeņraža enerģētikas pētījumu virzienus, vienlaikus veicinot jauno pētnieku profesionālo izaugsmi. Projekts dod laiku un iespējas veidot ciešāku sadarbību ar vietējo un ārvalstu industriju un veido arī lielisku pamatu ilgtermiņa partnerībai ar Šveices vadošajiem pētniecības institūtiem,” saka Gints Kučinskis, LU CFI Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs un projekta koordinators.

LU CFI skatījumā "LACISE" ir vairāk nekā projekts — tā ir iespēja caur pētniecību, sadarbību, jaunās paaudzes iesaisti un izglītošanu ietekmēt enerģētikas nākotni.